Tā «Vaidavas Keramika» pašmāju un ārzemju tirgum piesaka savu jauno māla trauku kolekciju «Zeme», anotācijās uzsverot, ka tie ir trauki, kuros apvienojas Latvijas keramikas tradīcijas ar vēlmi pēc ziemeļnieciski kautra estētiska baudījuma. Kas vēl pašlaik top nelielajā ražotnē? Stāsta ģimenes uzņēmuma vadītājs MIKS BALODIS.
Uz sarunu Juris Jakovins atsteidzas ar stetoskopu pār kaklu. Pasmejam, ka šalles vietā, bet savā ziņā stetoskops kaklā, recepšu žūksnis, pildspalva un telefons krūšu kabatā ir viņa atpazīstamības zīme. Ar ģimenes ārstu Jakovinu runājam pāris dienas pēc viņa pusapaļās jubilejas. Tā kā esam tās paaudzes cilvēki, kuri zina, ko nozīmē laiku mērīt piecgadēs, tad likumsakarīgi šķiet, ka pēdējā piecgade Jakovinam nav bijusi viegla. Viņš gan ironizē, ka sanācis daudz pastrādāt, daudz atpūsties un tikai mazliet pabojāt nervus.
Namam topot60. gadu vidū Valmieras centrā 43. celtniecības pārvalde veido kultūras namu. Un 1965. gada jūnijā jaunceltnē sarunāta tikšanas ar celtniecības vadītāju Annu Ivbuli.
No Dzimtsarakstu nodaļas apkopojuma par 2015. gadu.
SABĪNES PITURAS gleznas vēl dažas dienas var aplūkot Kultūras centrā.
Tā ELĪNA GERHARDE dēvē sevi. Viņa dzīvo Rīgā un strādā digitālajā reklāmas aģentūrā «Click», taču ikreiz priecājas atbraukt uz dzimto pilsētu.
Šoreiz Miķelis grib parunāt par mūsu, valmieriešu, mazākajiem brāļiem, konkrēti tiem četrkājaiņiem, kurus latīniski mēdz dēvēt par Canis lupus familiaris jeb mājas suņiem. Jā, nedaudz tiks pieminēti arī Felis silvestris catus jeb mājas kaķi, drīzāk gan to bezpajumtnieku novirziens, taču tas tikai tā — garāmejot...
Kā jau vēstīts, Valmierā sākta ielu nosaukumu jaunu plāksnīšu izlikšana. It kā atbilstoši Ministru kabineta jau 2012. gada 10. janvārī pieņemtajiem noteikumiem Nr. 50 personvārdu rakstīšana ielu nosaukumos nu esot darāma ar vārdu un uzvārdu pilnā tā garumā.
Valmiera var lepoties ar to, ka tai ir sava augstskola, skaista pilsētvide un cilvēki, kuri to iemīlējuši. Ikvienam ir savs stāsts, kāpēc Valmieru saukt par savu pilsētu, un tāds ir arī studentei ELĪNAI KRISTIŅAI.
Patiesības meklētājsTā par sevi savulaik esot teicis rakstnieks Jānis Kārkliņš, kuram janvāra sākumā apritēja 125. dzimšanas diena. Bet ko zinām par šo uzņēmīgo vidzemnieku? Dzimis 1891. gada 6. janvārī (pēc j.st.) Valkas apriņķa Jērcēnu pagasta Rēpeņos. Vecāki, tēvs Gusts un māte Marija, vienkārši ļaudis, atbalstīja dēla vēlmi pēc izglītības. Jānis pirmās skolas zinības apgūst Ēveles draudzes skolā. Skolotāja Jūlija Gaiķa mudināts, pošas iestājeksāmeniem Valmieras pilsētas skolā, iztur tos. Mācības turpina turpat kaimiņos esošajā brāļu A. un E. Liepiņu proģimnāzijā, kuru pabeidzis jau kā tirdzniecības skolu (1908).