Pēc notikumiem ceturtdien Rīgā, Jēkaba ielā, valsts augstākā likumdevēja Saeimas sēžu zālē jautrā vieglprātībā varam secināt, ka beidzot arī mēs esam atgriezušies parlamentu darbā daudz pieredzējušajā Eiropā tā pa īstam. Bija dzirdēts, ka valstīs, kurās deputāti jau pagājušajā  gadsimtā  likumus un lietas  sakārtojuši vismaz 50 gadus uz priekšu, ne viena vien sēde tiek aizvadīta ķīviņos, nelielās dūru cīņās,   kādā parlamentā deputāts debatēs pat Bībeli sācis lasīt. Par  tādiem  uznācieniem tad arī saka: «Tā mēdz notikt vien vecajā, labajā Eiropā!»

Nezinu, vai tas labi vai slikti, bet pats varu sevi pilnīgi noteikti pieskaitīt pie tiem, kas savā garāžā/šķūnītī/pagrabā/darbnīcā kādā vajadzības gadījumā var atrast simt un vienu derīgu sīkumu vai arī lielāku mantu. Tiesa, pa vidu būs arī desmitiem nederīgu lietu, tāpēc ģeldīgo vajadzēs pamatīgi pameklēt, jo līdz perfektai kārtībai manā eldorado, atzīšos, visai tālu, toties pēc katra nieka uz mūspusē lielāko tirdzniecības muzeju Depo man noteikti nav jābrauc. Gan nelielam koka darbiņam nepieciešamu dēļa galu vai saplākšņa strēmeli, gan vajadzīga lieluma skrūvi vai naglu sameklēšu, neizejot no pārdesmit kvadrātmetriem, kuros, kā latvieši mēdz teikt, vien tēva un mātes trūkst... Man tā patīk un ir ērti!

Šodien Valmieras bibliotēkā starptautiskā konferencē «21. gadsimta cilvēks un digitālā vide» tiekas publisko un skolu bibliotēku darbinieki, skolotāji, pusaudžu vecāki, lai spriestu par domāšanas, mācīšanās un lasīšanas paradumiem. Tēma aktuāla, jo pētījumi liecina, ka aptuveni piektdaļai pusaudžu un jauniešu ir vājas lasītprasmes, trūkst motivācijas lasīt. Lasīšanas paradumi ietekmē arī spēju izprast tekstu un strādāt ar to.

Jau brīdi pirms norunātā laika sestdien pie Mazsalacas vidusskolas čivināja dabas draugi, kas te bija ieradušies uz Putnu dienu pasākumu. To Latvijā tradicionālās putnu vērošanas vietās šopavasar pavisam bija 32, bet Mazsalacas pusē, šķiet, pirmo reizi.

Lai arī pērn traktortehnika uz Latvijas ceļiem izraisījusi 174 ceļu satiksmes negadījumus, tomēr, kā atzīst Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, analizējot pēdējos gados uz mūsu valsts ceļiem to traktortehnikas izraisīto ceļu satiksmes negadījumu skaitu, par kuriem apdrošinātāji saņēmuši zaudējumu pieteikumus, 2014. gadā šādu ķibeļu skaits ir par piektdaļu mazāks nekā 2013. gadā un par trešdaļu mazāks nekā 2010. gadā.

Aprīlis ar siltajām dienām īpaši neskopojas, toties maijā sinoptiķi jau sola jaukāku klimatu. Līdz ar vasaras tuvošanos arī gaiss kļūstot maģiski aktīvs, uzskata latvisko tradīciju kopēji no Valmiermuižas kultūras biedrības un aicina 9. maijā uz lauku labumu tirdziņu Ar Gardu Valmiermuižā. Zīmīgi, ka šis ir jau trešais mūspusē iecienītā pasākuma gads, tāpēc šoreiz Ūsiņdienas tirdziņš noritēs jubilejas noskaņās.

Kad EDMUNDS BILDERS, pēc profesijas automehāniķis, ilgus gadus dažādās ar mašīnām saistītās darbvietās strādājot, saskārās ar veselības problēmām, nācās domāt, ko darīt tālāk. Lēmumu pieņemt palīdzēja iepriekšējās iestrādes —  laukos bija iegādāta mājiņa, kurai apkārt ap trīs hektāru zemes.

Lauku atbalsta dienesta Ziemeļvidzemes reģionālā lauksaimniecības pārvalde apstiprinājusi biedrības «Rekreācijas biedrība Rebo» projektu «Ūdens sporta aktīvās atpūtas centra «Rančo parks» attīstīšana Rubenē pie ūdenskrātuves Mazais Ansis» un tā īstenošanai piešķīrusi Eiropas Savienības finansējumu. Projekta kopējās izmaksas — 30180,92 eiro. Līdzfinansējumu nodrošina būvuzņēmums «Plastik», Kocēnu novada dome un ātro kredītu salīdzināšanas portāls Credit24.lv.

Dikļu pagasta kultūras un tūrisma informācijas centra folkloras kopa Endzelīte ir tālu daudzināta — gadskārtu svētkos diklieši dzied ne tikai Kocēnu novadā, bet arī Rūjienas pusē, pa ceļam atbildot uz ielūgumu iegriezties arī tuvējos pagastos, Valmierā.

Vaidavas kultūras nama 35 gadu jubilejas vakara «Joprojām vidējais vecums 35 gadi» pirmā cēliena īpašais viesis bija mākslinieks Jānis Anmanis.