Burtnieku novada pašvaldības domes deputāts EDVĪNS STRAUME ir kluba «Pārgauja» valdes priekšsēdētājs, kā arī nekustamā īpašuma iznomātājs. Viņam pieder trīs būves un divi zemes gabali, kā arī zemes gabals kopīpašumā Valmierā, divi zemes gabali un būve Valmieras pagastā, kā arī dzīvoklis un kopīpašums Rīgā. Straume ir arī 2008. gada Toyota Auris īpašnieks, viņam ir 6500 eiro skaidras naudas uzkrājums, deputāts veicis vairākus darījumus — pārdevis īpašumu Sēļu pagastā par 32000 eiro, nopircis īpašumu Valmierā par 25000 eiro un automašīnu Toyota Auris par 5100 eiro. Deputātam ir 87000 eiro parādsaistības. Novada pašvaldībā nopelnīti 23590 eiro, VSAA pensijā izmaksājusi 2999 eiro, no Lauku atbalsta dienesta saņemti 1915 eiro, bet no saimnieciskās darbības SIA «Valmieras tipogrāfijā Lapa», kā arī SIA «I un M serviss» kopā 16953 eiro, savukārt no īpašuma pārdošanas SIA «Stingers Vidzeme» un «I.R.Fonds» kopā gūts 34586 eiro ienākums.

Deputāts MĀRTIŅŠ ĀBELE ir datortehniķis SIA «Tīkla Eksperts», Valmieras pašvaldības Valmieras sākumskolas direktora vietnieks IT jomā un informātikas skolotājs, SIA «Mācību un konsultāciju centra ABC» datorkursu pasniedzējs, SIA «Jal Net» valdes loceklis. Viņam pieder dzīvoklis Valmierā un zeme Brenguļu pagastā, 2007. gada Suzuki Grand Vitara un Hyundai Coupe. Pērn SIA «Tīklu eksperts» algā saņemti 642 eiro, Valmieras pašvaldībā 7488 eiro, SIA «Jal Net» 310 eiro, novada pašvaldībā gūts 365 eiro ienākums, kā arī saņemts 80 eiro honorārs SIA «Mācību un konsultāciju centrs».

Mazi atmiņtēlojumi

Kad 1948./49. gada sezonas repertuārā iekļāva konkursā godalgoto Friča Rokpeļņa lugu «Raiņa jaunība», uz ziņojumu dēļa darbojošos personu sarakstā ieraudzīju arī savu vārdu. Man bija uzticēta Latgales puiša Donāta lomiņa, ko vēlāk tēloju arī kinofilmā «Rainis». Lai labāk izprastu laikmetu un vidi, kurā dzīvoja un  darbojās Rainis, teātris un Rakstnieku savienība rīkoja izbraukumus uz Jasmuižu un Talsiem. Tajos piedalījās grupa aktieru un rakstnieku — lugas autors, K. Krauliņš, J. Niedre, K. Krūza, R. Sēlis, I. Lēmanis, teātra literārās daļas vadītājs J. Vanags u.c.

Visu pagājušo nedēļu Rīga atradās pašā Eiropas politiskās dzīves centrā — te notika Austrumu partnerības sammits, šķiet, pats svarīgākais pasākums šajā pusgadā, kamēr Latvija ir prezidējošā valsts Eiropas Savienībā. Neapšaubāmi, bija nodrošināta tāda līmeņa valstsvīru un valstssievu saietam atbilstošā drošība i gaisā, i ūdenī, i virs zemes, kas nedaudz pagarināja ikdienišķos korķus galvaspilsētas ielās, taču, cerams, tāpēc nekādu būtisku iespaidu uz Latvijas ekonomiku neatstāja.

Pēdējos gados likās, ka Eirovīzijas dziesmu festivāls ņem tādu kā lēnu garu Latvijas auditorijas priekšā. Ne mūs tur saprot, ne mēs viņus: ai, lai tad viņi arī ar savu balagānu mūs netraucē, gan pārdzīvosim. Tāda bija kopējā noskaņa, pirms šogad viss atkal sākās no jauna.

Ik pavasari novērtēt skolēnu sasniegto mācību priekšmetu olimpiādēs un zinātniski pētniecisko darbu lasījumu konferencēs ir viena no Valmieras un novadu pašvaldību jaukākajām tradīcijām.

Piektdien priekšpusdienā bija vēsturisks brīdis Valmieras siltumapgādē — Dzelzceļa ielā 7 oficiāli tika atklāta Valmieras enerģijas jaunā ar biomasu (šķeldu) kurināmā katlumāja. Tā kā sabraukuši lielākoties bija tehniski ļaudis, pasākumā iztika bez teatrāliem uzvedumiem, skanēja vien runas par tehnoloģijām, tehniskajiem parametriem, jaunās katlumājas piedāvātajām iespējām...

Prezidenta amatā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, pašā galvenajā jau 80 gadus vecajā un tradīcijām bagātākajā Latvijas uzņēmēju organizācijā, viņš ir tikai kopš 26. marta, taču savos 44 gados jau guvis atzinību kā veiksmīgs cilvēks biznesā. Uzņēmējdarbībai pievērsies jau 17 gadu vecumā, viņš patlaban ir arī vairākos veiksmīgos biznesa projektos, no kuriem pazīstamākais laikam ir biznesa augstskola Turība, kur AIGARS ROSTOVSKIS ir līdzīpašnieks. Protams, sarunā ar Liesmu arī dominējošā tēma ir ekonomikas un izglītības sasaiste — Vidzemē, Latvijā, pasaulē...

Pagājušās nedēļas nogalē vērienīgu notikumu piedzīvoja tie, kam sirdssaknes dzītas Trikātas pusē. Atzīmējot Trikātas pamatskolas 77 darba gadus, aicinot uz salidojumu skolas absolventus no malu malām, tika stāstīta arī novada vēsture. Tās lappusēs teikts, ka šopavasar paiet arī 330 gadu izglītības pirmsākumiem Trikātā.

Parasti maijā skolās ir ražas svētki, kad mācīšanas un mācīšanās prieks, uzņēmība, pacietība un neatlaidība svin uzvaru. Noslēdzies ir lielais olimpiāžu maratons, katra skola izvērtē savus sasniegumus. Īpaši liels gandarījums ir arī Beverīnas novada J. Endzelīna Kauguru pamatskolai. Pie mums  mācās 113 skolēni,  no kuriem olimpiādēs piedalījās  41,6%. To skaitā 40,4%  kļuva par  olimpiāžu laureātiem, savas zināšanas apliecinot dažādos mācību priekšmetos.