Šajā gadā arī Valmieras tehnikuma absolventiem izlaidums nebija tāds kā katru gadu. Šogad izlaidums notika katrai grupai atsevišķi, piedaloties tikai pašiem tuvākajiem. Absolventi diplomus saņēma ar robotiņa starpniecību, kas dokumentu no audzinātājas rokām atveda līdz absolventa rokām.
Vidzemes Augstskolas (ViA) vasaras izlaidumā pirms Līgo svētkiem diplomus saņēma teju 90 bakalaura, maģistra, kā arī pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas studenti. No tiem trīs – Jana Moisja, Raimonda Liepiņa un Anete Raslava – saņems diploma pielikumu par izcilību.
Nodevīgais vīruss izpostīja Valmieras Valsts ģimnāzijas svinības maijā, un maz ticams, ka tās varēs notikt rudenī. Bet mums, Valmieras 11 varoņu komjauniešu vidusskolas (tolaik tā saucās tagadējā Valmieras Valsts ģimnāzija) 11.a klasei, kam pēdējais zvans atskanēja 1960. gada 21. maijā un izlaiduma valsis aizvirpuļoja 27. jūnijā, tas bija ļoti nozīmīgs un gaidīts notikums, tādēļ vēlamies pastāstīt par saviem skolas gadiem.
Valmieras pilsētas pašvaldība mēdz saņemt iedzīvotāju sūdzības par pilsētas teritorijām, kur nākas saskarties ar suņu saimnieku nesavāktiem suņu ekskrementiem.
Patlaban šis nelielais Rūpniecības ielas posms – no krustojuma ar Kauguru ielu līdz Sila ielai – ir viens no Valmieras ielu rekonstrukcijas projektu plejādes karstākajiem gabaliem. Lielākoties jau tāpēc, ka šeit darbu tiešās ietekmes zonā ir gan bērnudārzs Kārliena, gan krietns pusducis privātmāju, kuras uz darbu laiku atgrieztas autotransporta iebraukšanai/izbraukšanai.
Cik ļoti tagadējie saulgrieži atšķirsies no iepriekšējiem? Kādas likstas piemeklēs tos, kuri gribēs izlikties, ka nekādu atšķirību nemaz nav un visi drīkst pilnībā, pat pāri malām ļauties svētku skurbumam?
Tagad internetveikalos ir nopērkams viss, sākot ar desas luņķi un beidzot ar televizoru. Kamēr valstī bija izsludināta ārkārtas situācija un doties iepirkties uz veikaliem nebija ieteicams, es to redzēju kā lielisku alternatīvu. Jā, bija cilvēki, kas nedrīkstēja doties ārpus mājas, līdz ar to internetveikala piegāde līdz pašām durvīm, varētu teikt, bija pat izdzīvošanas jautājums.
JĀNIS BĒRZIŅŠ ir dzimis, audzis valmierietis. Pats atzīst, ka ir pabružājies arī pa pasauli, tomēr Valmiera ir mājas. Šajā pavasarī pabeidzis maģistra programmu Vidzemes Augstskolā. Un vēl – Jānim patīk dziedāt. Jau septiņus gadus jeb kopš tā brīža, kad iestājās Vidzemes Augstskolā, viņš dzied korī «Skan». Liesma vēlējās ar Jāni parunāt vasaras saulgriežu noskaņās.
Katram makšķerniekam ir savi dabas novērojumi un pazīmes, kad zivis varētu ķerties labi un ir vērts uz copi doties, vai arī kad cerības tikt kaut pie kāda loma ir gauži mazas un nav pat jēgas makšķeres auklu ūdenī slapināt. Tomēr ir dažas, vairuma makšķernieku akceptētas pazīmes, kad zivis ķeras (vismaz tām vajadzētu ķerties) nedaudz labāk nekā citkārt.
Kad 1934. gadā Eiropā tika realizēts viens no pirmajiem pasākumiem, kas saistīts ar putnu aizsardzību un pētniecību, tas tika sākts ar balto stārķu ligzdu uzskaiti.