Braucot šajā virzienā, varam pamanīt vairākas ar Latviju saistāmas vietas.Daudzi varbūt nezina, ka Valgā pie Kultūras centra parkā 2009. gadā atklāts piemineklis rakstniekam, noveles «Tomass Nipernādijs» autoram Augustam Gailītim. Tēlnieka Jāka Soana skulptūrā attēlots šīs noveles galvenais varonis. Rakstnieks dzimis netālu no Sangastes, tēvs bija latvietis, māte — igauniete.
«Latvieši ir čakla, draudzīga un miermīlīga tauta» — tā Baškortostānas Republikas galvaspilsētā Ufā Latvijas vēstniecei Krievijā Astrai Kurmei un viņas delegācijai tika raksturoti Baškīrijas latvieši.
Valmieriete LINDA MAURIŅA ir viena no tiem sirds gudrajiem cilvēkiem, kas paildzina bērnu ticību brīnumam. Viņa svētku laikā no Lindas pārtop par enerģisku rūķi, kurš bērnus vilina pasaku zemē.
Kad gaismiņas pakāpeniski izdeg Adventa vainagos, Rencēnu pagasta pensionāru biedrības «Sapratne» seniori sanāca kopā, lai iepazītos ar vietu, kur radies Ziemassvētku brīnums.
Camphill ciematā «Rožkalni» dzīvo desmit jaunieši ar īpašām vajadzībām. Kopā ar viņiem darbinieki un brīvprātīgie, rosoties ikdienas darbos un svētku gaidās.
ZANDA KĻAVIŅA šogad bija nominēta balvai «Latvijas lepnums».
Juka Rislaki savā rakstā «Vai tiešām visa radošā inteliģence domā tā?» (Latvijas Avīze 14.12.2015.) pauž tik lielu sarūgtinājumu un neizpratni par vairāku latviešu radošās inteliģences pārstāvju atbalstu Alvja Hermaņa viedoklim par bēgļiem Vācijā, ka «radošās inteliģences aprindas» pat ielicis pēdiņās, neslēpj sašutumu par to izteikumiem un pārmet tiem kategoriskumu, aizspriedumainību, skepsi, cinismu un antihumānismu, un izmisis jautā: vai «LA» neatrada nevienu, kas domā citādi?
Vispārzināms ir tas, ka pie mums jūsmošana par Igaunijas prezidentu Tomasu Henriku Ilvesu mēdz būt krietni neapvaldītāka nekā ziemeļu kaimiņu vidū. Taču, kopš kļuvis zināms par viņa nodomu precēt latvju zelteni, apsēstība sāk iziet no jebkādas gaumes rāmjiem — esam gluži vai sacerējušies uz karaliskām kāzām.
Vidzemes Augstskolas Jauno mediju un politikas studenti kursa ietvaros veidoja interešu aizstāvības plānus ar mērķi palīdzēt vai sniegt risinājumu nozīmīgām sabiedrības problēmām. Prezentācijā ar gala projektiem iepazīties un vērtēt varēja ne tikai paši studenti un kursa docētājs Visvaldis Valtenbergs, bet arī ikviens interesents.
Meži tiek uzskatīti par planētas plaušām, bet pilsētu plaušas ir parki un dārzi. Tālajā Japānā un ne tik tālajā Rietumeiropā to jau sen sapratuši un, lai kādam no turienes parku kokiem piespriestu augstāko soda mēru — nozāģēšanu, pārbaudes un ekspertīzes tiek veiktas daudz pamatīgākas, nekā Latvijā uzticot kādai personai ministrijas vai pat visas valsts, nemaz nerunājot par vietējo dienestu, vadīšanu.