Latviešu komponists JURIS KULAKOVS, ko mēdz dēvēt arī par bohēmas lauvu, ir ļoti kolorīta persona, kuras balss tembrs patiesi līdzinās lauvas rūkšanai. Dzelteno izdevumu ietekmē kopš kāda laika Jurim ir uzlikts zīmogs alkoholiķis, aizmirstot patiesās vērtības, ko Kulakovs sniedzis savai tautai. Daudziem nezinot, mūziķis pirms vairākiem gadiem paralēli koncertdarbībai regulāri devies uz Siguldas Romas katoļu baznīcu pie bijušā draudzes priestera un laba drauga Ronalda Melkera, lai ar sirdi un dvēseli spēlētu ērģeles. Tāpat Jurim vēl ir neizsapņota vēlme pašam uzrakstīt simfoniju.

«Saimnieka raupjās, pēc olīv-eļļas un zemes smaržojošās rokas mani noceļ no jumta malas — jau vairākus gadus Saule ir izbalinājusi manas acis un visu Pinhão ainavu es redzu tikai domās. Es dzīvoju reiz atnākušajā tumsā.» Tā domās runā kaķis Nuno no mazas Portugāles pilsētiņas Pinhão.

OJĀRS LŪSIS dzimis un audzis Rūjienā, kur arī Rūjienas vidusskolā pabeidzis deviņas klases. Tad mācības turpinājis Limbažu 18. arodvidusskolā (tagad Limbažu profesionālā vidusskola), kurā apguvis mūrnieka un apmetēja profesiju, bet darba gaitas Naukšēnu kolhozā palīdzējis uzsākt tēvs.

Aizvadītajā vasarā naukšēnietis Arnis Odiņš jau ceturto sezonu piedalījās Latvijas čempionātā autokrosā. Pēdējos divus gadus viņš startēja arī Baltijas čempionātā. Kaut gan jau divos iepriekšējos gados čempiona tituls bija pavisam tuvu, tomēr to izcīnīt izdevās šogad. Skatītājiem un līdzjutējiem parasti redzamā daļā ir autosportista sniegums trasē, bet aiz panākumu gūšanas stāv komandas darbs, kurā iesaistīti vairāki cilvēki.

Rudens ir īstais laiks, kad mazais var iepazīt citas nodarbes un atrast hobiju, kam veltīt vairāk uzmanības un enerģijas. Tas ir it īpaši svarīgi mazajiem, kas neapmeklē bērnudārzu, — dažādās nodarbēs un pulciņos viņi mācās socializēties ar citiem bērniem. Mazo ekspertu skola (www.mazoekspertuskola.lv) un bērnudārza CreaKids filiāles vadītāja Solveiga Vaivode-Kļaviņa sniedz noderīgus padomus, kas jāņem vērā, piedāvājot bērnam jaunas sporta, mākslas vai citas aktivitātes.

Latviju nupat pārņem centralizācijas sērga, kas pamazām, taču konsekventi daudzus lauku iedzīvotājiem ikdienā nepieciešamus pakalpojumus tā vien velk uz lielajiem centriem, aizbildinoties ar nerentablumu un e-pakalpojumu arvien plašāku pieejamību. Tāpēc patīkams izņēmums no skumjās likumsakarības bija otrdienas pēcpusdienā Rencēnos pagasta pārvaldes ēkā atklātais bankomāts skaidras naudas izņemšanai.

Visās Valmieras pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēs no 19. līdz 23. oktobrim norisinās ikgadējās «Drošības dienas», kuru laikā pie bērniem viesojas Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes pārstāvji, kā arī Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji, lai aktualizētu dažādus ar drošību saistītus jautājumus.

Ja runājam par darba tirgus prasībām un attiecīgu piedāvājumu no izglītības iestādēm, tad es pēc savas pieredzes varu teikt: tas, ko parasti prasa konkrētais uzņēmums, ir, lai cilvēks orientētos nozarē, orientētos produkcijā vai tajā jomā, kurā viņš vēlas strādāt.

Pēdējo mēnešu laikā augsta līmeņa amatpersonas daudz runā par draudiem Latvijas nacionālajai drošībai, tajā skaitā ne tikai militārajā, bet arī ekonomiskajā ziņā. Aizvien biežāk gadījumos, kad interesi par kādas Latvijas tautsaimniecības struktūras iegādi izrāda potenciālie pircēji no Krievijas, tiek piesaukta jau pieminētā nacionālā drošība un likti pat ne sprunguļi, bet pamatīgi baļķi iespējamo pircēju ceļā.

Steļļu, gleznu rāmju un mēbeļu izgatavošana, trauki no koka atgriezumiem, garšaugu audzēšana podiņos, kazeņu audzēšana, aso piparu audzēšana un to realizācija svaigā un kaltētā veidā, dizaina tekstila izstrādājumu izgatavošana no otrreiz pārstrādājamiem materiāliem, auto restaurēšana un remonts, šķirnes trušu audzēšana vaislai, ēku krāsošana ar kompresora izsmidzināšanas iekārtu,  mājražošana: maizes cepšana un augļu un ogu pastilas izgatavošana, liellopu audzēšana, nātru vircas ražošana, foto un dizaina pakalpojumi, dabai draudzīgu braucamrīku izgatavošana cilvēkiem ar zaļo domāšanu — lūk, tikai daļa no uzņēmējdarbības iecerēm, kuras reģionālajos konkursos — Vidus (Jēkabpilī), Rietumi (Engurē), Austrumi (Preiļos) un Ziemeļi (Priekuļos) — nesen piedāvāja un aizstāvēja populārā konkursa «Laukiem būt!» dalībnieki.