Nupat Liesmā rakstīju par Valmieras 740 gadu jubilejas gājienu, kura vērotājs pats biju faktiski no pirmās līdz pēdējai minūtei, tāpēc ar tīru sirdsapziņu varu komentēt visu, kas un kā notika man pārredzamajā gājiena zonā – uz abām pusēm no Narvesen kioska.

Cik tad sen, kad visus tos, kuriem ikdienā braucams Valmieras – Rūjienas asfaltētais lielceļš, brīdināja par luksoforiem ceļa rekonstrukcijas darbu zonā no rotācijas apļa pie Valmieras robežas līdz pat Rencēniem.

Pirms vairāk nekā pusgada Valmieras Gaujas krasta vidusskolas – attīstības centra topošās sporta zāles sienā tika iebūvēta kapsula ar laika liecībām un vēstījumu nākamajām paaudzēm, bet tagad no pamatiem ēka augusi augumā un skaidri redzams tās veidols. Aizvadītajā nedēļā jau tika nosvinēti sporta zāles spāru svētki.

Laivu brauciens ir gaidītākais vasaras piedzīvojums Rūjienas jauniešu centrā. Trīs vasarās laivu braucienā ir piedalījušies 100 jaunieši. Pirmajā gadā 27, bet tagad skaits gandrīz dubultojas.

Kad Liesma pērn viesojās biedrības Latvijas Sarkanais Krusts Vidzemes komitejas struktūrvienībā Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrā Seda jeb vienkārši Sarkanā Krusta Sedas pansionātā, tā vadītāja Gaļina Sokolova ar gandarījumu rādīja arī tikko uzsāktos lifta piebūves darbus.

Vasara, lai kāda nu tā arī Latvijā trāpītos, tomēr ir īstais laiks peldēm lielākā vai mazākā ūdens baseinā. 

Oficiāla ziņa vēsta: "Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstītā projekta Apsaimniekošanas pasākumi dabas pieminekļu – dižkoku saglabāšanai Valmieras novadā ietvaros noslēgts līgums ar uzņēmumu SIA Labie koki par Valmieras novadā esošo dižkoku kopšanas darbiem."

Par šo novadnieku savulaik kādā intervijā toreizējā Strenču pilsētas domes priekšsēdētāja Velga Graumane teikusi: "Vienkāršs, visnotaļ atsaucīgs un dāsns cilvēks. Viņš savus darbus daudz ir dāvinājis. No matu galiņiem līdz kāju pirkstiem – īsts strencēnietis, un tas jūtams itin visur."

Esam neliela absolventu grupa, kas joprojām organizē kādreizējās Vaidavas pamatskolas absolventu salidojumus, arī šogad augustā tiksimies. Gribas atcerēties skolu, kuras vairs nav, to lietu cenšamies uzturēt dzīvu., — saka RENĀRS VELIČKO. Mūziķis, komponists, pedagogs Valmieras mūzikas skolā un kopš dažiem mēnešiem arī Yamaha skolā, diriģents diviem koriem — Valmieras Valsts ģimnāzijā un Vaidavā. Koris "Vaidava" šomēnes piedalījies Dziesmu svētkos, bet Renārs tikko aizvadītajos Pilsētas svētkos vadīja koncertu "Valmieras mirdzums mūzikā", kurā izskanēja arī viņa kompozīcija, netradicionālā "Viņa Saule", kuras tapšanu iedvesmojušas vairāku Eiropas tautu melodijas — no senajiem skotu gēliem līdz latviešiem. Jauno komponistu darbu konkursā Renārs Veličko pērn un šogad atzīts par uzvarētāju.

Vienlaikus Kārlis Baltgailis pēc Latvijas okupācijas ļoti rūpīgi, ar zināmām bailēm, sekoja pret dzejnieka daiļradi un recenzijām vērstajai darbības kritikai, kura sākās 1946. gadā un vainagojās ar Aleksandra Čaka atlaišanu no kultūras nodaļas vadītāja amata laikrakstā "Cīņa" 1947. gadā. 1949. gada 28. februārī Drāmas teātrī notiek sapulce, kur Aleksandram Čakam un citiem teātra recenzentiem pārmet kosmopolītismu, formālismu, dekadentismu. Dzejnieks nepelnīto kritiku ļoti pārdzīvoja, tā viņu arī nobeidza. Aleksandru Čaku apbedīja Raiņa kapos, Kārlis Baltgailis atvadīties neaizbrauca, jo arī pats atradās ļoti smagā situācijā.