Ceturtdien notika Valmieras Mūzikas skolas brīvdabas muzicēšanas 23. sezonas atklāšanas koncerts. 88. Vasaras (agrāk Dārza) koncertu atklāja pianiste Jautrīte Putniņa, kura savu programmu veltīja aizsaulē aizgājušajai dziedātājai Alīdai Zvagulei. Turpinājumā uzstājās Gaidas Ungures vokālās studijas audzēkne Evija Cīrule, Ingunas Birznieces vijoles klases skolnieces Elizabete Pētersone un Dārta Alise Demitere, Ritmas Pētersones klavieru klases audzēkņi Anna Tīna Avišāre, Eva Viļumsone, Toms Cīrulis, Vita Balode, Tomass Avišārs, Aivara Cepīša skolotais fagotists Hermans Mercs, kas muzicēja gan solo ar klavieru pavadījumu, gan kopā ar savu pedagogu,  bet koncertu ar Viltona Mazo sonatīni noslēdza Larisas Palkavnieces klavieru klases audzēkne Marta Evelīna Apsīte.

Šonedēļ Valmierā viesojas desmit Pleskavas dāmu fotokluba dalībnieces, smeļoties pieredzi no mūsu vietējiem korifejiem un iemūžinot attēlos zīmīgākās Valmieras vietas.

Pirms «Dabas koncertzāles» Drusku kalnā, kur mūzikā un tekstos izdzīvoja pļavas dedestiņas stāstu,  apmeklētājiem bija iespēja vairākas stundas pavadīt vismaz 20 izziņas un radošajās laboratorijās. Tajās zinātnieki, dažādu prasmju pratēji stāstīja par dabisko pļavu bagātībām.

Par vairumu 2015. gada Dabas simbolu jau rakstījām. Kad klāt ir sēņošanas laiks, nu atgādināšu, ka Latvijas Mikologu biedrība par Gada sēni 2015 ir izraudzījusies lielo pergamentsēni (Phlebiopsis gigantea (Fr.) Jülich).

Valmierā, airēšanas trasē Krāces aizvadītas Alda Kļaviņa piemiņas sacensības airēšanas slalomā. Valmierietis Aldis Kļaviņš guvis līdz šim iespaidīgākos panākumus pasaules airēšanas slaloma trasēs no visiem Baltijas sportistiem, bet 2000. gada augustā, pārbraucot no viena pasaules kausa posma Vācijā uz nākamo Francijā, gāja bojā auto avārijā. Kopš 2001. gada augusta ik gadu Valmierā notiek Alda piemiņas sacensības. Līdzīgi kā iepriekšējos gados sacensībās piedalās visu Baltijas valstu — Latvijas, Lietuvas, Igaunijas — vadošie airētāji.

Arī šogad Ķoņu kalna svētkos bija sportiskas nodarbes. Ikvienam klātesošajam bija iespēja piedalīties piecpadsmit individuālās aktivitātēs. Savus spēkus varēja pārbaudīt mešanas disciplīnās — frīsbija precizitātes metienos, šautriņu, zābaka, smagumu, riepu mešanā, spēka disciplīnās (svaru bumbu celšanā, baļķa vilkšanā). Netradicionālas nodarbes bija mezglu siešana, malkas torņa celšana, šķēršļu josla, makšķerēšana, pudeļu šaušana, izturības disciplīnās — skrējiens augšup pa Ķoņu kalna trepēm, «vardītes pa smiltīm», «ežu atspole».

Nacionālās apvienības nodomi gan tiesā, gan ielās cīnīties pret bēgļu uzņemšanu Latvijā to galīgi sanaidos ar «Vienotību» — latvju eirolojalitātes personificējumu. Tikmēr zaļzemnieki ar klusu labpatiku noskatās abu koalīcijas partneru ķīviņā. Tas viņus padara par galveno spēku un «stabilitātes garantu» valdībā — vienalga, tagadējā vai kādā iespējami nākamā.

15. augusts ir Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki. Tie ir vieni no galvenajiem katoļu baznīcas svētkiem, ko svin par godu Jaunavai Marijai — Jēzus Kristus Mātei.

Valmieriete KRISTA BUŠA mācās ķīniešu valodu Latvijas Universitātē. Krista pusgadu dzīvoja un mācījās apmaiņas programmā Ķīnas pilsētā Sianā. Nesen, atgriezusies Latvijā, viņa bija atsaucīga mūsu sarunai par tālo, eksotisko valsti.

Daudzbērnu mammas tikās nometnē «Atelpa»

Nometne mammām, kuras  audzina trīs un vairāk bērnus, notika Beverīnas novada «Jaunpalejās». Tur sabrauca 15 mammas no visas Latvijas, lai aprunātos, atpūstos, piedalītos radošās darbnīcās, ieklausītos speciālistos. Viņas zīmēja, dejoja, dziedāja. Viņas beidzot domāja par sevi, savām vajadzībām,  nevis to, kas nepieciešams bērniem un ģimenei.

«Liesma» uz brīdi gan sievietes atgrieza ikdienā, vaicājot šķietami vienkāršu jautājumu: «Kā daudzbērnu ģimenei Latvijā klājas?» Atbildes bija dažādas. Sievietes vērtēja dzīvi, savas izvēles, līdzcilvēku, valsts un pašvaldības attieksmi pret kuplajām ģimenēm.