Praktiski nav tādas dienas, kad mums (CSDD Valmieras) nodaļā nenonāk kāds materiāls par kārtējo iereibušo transporta līdzekļa vadītāju. Ļoti bieži, tā būs pat kāda puse no visiem materiāliem, ir gadījumi, kad pieķerts cilvēks, kuram autovadītāja tiesības nav bijušas vispār, vai arī tāds, kuram šīs tiesības jau noņemtas. Tā ka faktiski jau apmēram puse šo gadījumu, kad cilvēks iekritis, saistīti ar kriminālatbildību, kur Kriminālkodeksa 262. pants nosaka konkrētu atbildību — cietumsodu, nosacītu sodu vai arī nopietnu naudas sodu. Ja paskatāmies piemērus: 1400 eiro sods, uz četriem gadiem atņemtas autovadītāja tiesības — tie patiešām ir bargi sodi! Visbiežāk gan piemēro tā sauktos sabiedriski derīgos darbus, pēc dokumentiem redzams, ka vainīgajiem uzliek pat pārsimt stundas tā nostrādāt. Protams, paliek atklāts jautājums, cik godīgi sodītais šos darbus nostrādā.

Kopš izlasīju grāmatu «Mūks, kurš pārdeva savu Ferrari», ar riteni braucu katru dienu, neskatoties uz laika apstākļiem. Tuvāko apkārtni esmu izbraukājis dažādos maršrutos. No 2006. gada esmu aktīvs velotūrists ne tikai Latvijā.  Veloceļojumos esmu bijis arī daudzās ārvalstīs — Norvēģijā, Sicīlijā, Transilvānijā, Andalūzijā, Itālijā, Francijā u.c. Manuprāt, Eiropā vadošās velotūrisma valstis ir Francija, Spānija, Itālija — autovadītāji garāmbraucot sveicina, nedēļu iepriekš ir salīmētas afišas ar velomaršrutiem, gar malu salikti galdiņi ar dzeramo un augļiem — tu jūties kā savējais. Viņiem ir labi veloceliņi, bet mēs parasti izvēlamies savu maršrutu. Izmantojot kalnu ceļus, pāris stundās var satikt tikai dažas mašīnas, un ceļš ir ideāls. Ārzemēs ar autovadītājiem nepatīkami gadījumi nav bijuši, viņi velosipēdistus respektē un ciena. Arī policisti ir daudz draudzīgāki. Reiz bija gadījums, kad nejauši nokļuvām uz ceļa, pa kuru nedrīkst braukt. Neviens mūs uzreiz necentās sodīt, bet palīdzēja mums no tā nobraukt. Ar Latvijas policistiem gan ir bijušas ne visai patīkamas tikšanās.

Pirmdien Valmieras pilsētas pašvaldībā tika parakstīts trīspusējas sadarbības līgums starp Valmieras pilsētas pašvaldību, basketbola klubu Valmiera un Valmieras Bērnu sporta skolu.

Katras avīzes tapšanas process sastāv no vairākiem darbietilpīgiem posmiem. Viss sākas laikrakstu redakcijās, kur top to saturs un vizuālais noformējums, tad jaunākās ziņas, raksti un viedokļi elektroniski nonāk tipogrāfijā, kur top izdevuma drukātais variants, bet, pirms vēl pēc tipogrāfijas krāsām smaržojošā avīze tiek nogādāta līdz lasītājam, tā mēro tuvāku vai tālāku ceļu — pārsvarā naktīs.  Nesen devos uz Rēzekni, lai iepazītos ar cilvēkiem, kas diendienā gādā, lai laikraksts «Liesma» noteiktajā laikā nonāktu «Latvijas Pasta» Valmieras sadales punktā.

Maijā trūcīgajiem valmieriešiem tika izdalīti vairāk nekā 400 pārtikas preču komplekti un gandrīz 100 higiēnas un saimniecības preču pakas.

Rencēnu pamatskolā ar pedagogiem un skolēnu vecākiem tikās Šveicē dzimušais un augušais Godi Kellers, kurš 25 gadus strādājis Norvēģijas skolās.

Ja tavā prātā rosās domas par to, ko gan stādīt, gan sēt kopā vienā dobē un kas ir šo procesu galvenie likumi, tad Valmieras tirgū sniegtie padomi būs īsts glābiņš. Šeit atradīsi ne tikai ieteicamo augu kombināciju vienā dobē, bet arī neparastākus risinājumus dārza labiekārtošanā.

Vērīgākie braucēji, kas Valmierai tuvojas no Cēsu puses, iespējams, ir pamanījuši, ka pie zīmes, kur sākas Beverīnas novads, kāds ir sakopis ābeles.

Liesma jau ziņoja, ka pagājušās nedēļas nogalē Valmieru un novadus apmeklēja Gīterslo apriņķa Vācijā delegācija 35 cilvēku sastāvā.

Turpinot ikgadējo pavasara tradīciju, ko organizē krievu valodas skolotājas Astra Pacēviča un Ilze Šteinberga, maijā Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas vidusskolēni devās izglītojošā ekskursijā uz Baltkrieviju (iepriekšējos gados — uz Sanktpēterburgu).