Pagājušajā nedēļā milzu ažiotāžu izraisīja ziņa, ka Krievijā gatavojas veikt dzelzceļu līniju uz Latviju remontu, kamdēļ uz pāris mēnešiem samazināsies kravu plūsma uz Latvijas ostām. Pār virknes amatpersonu galvām pēkšņi nāca apskaidrība, ka gadījumā ja šāda Maskavas rīcība ir politiski motivēta (par ko Latvijā šaubās retais) un Krievijas tranzītkravu apjomi strauji ies mazumā ilgtermiņā, nopietnas problēmas gaida ne tikai Latvijas tranzīta nozari, bet pat visu valsts ekonomiku kopumā. Šprotu importa aizliegums uz šāda fona pat nebūs problēma, bet tā – sērkociņš.

Ceļu būvnieki ir satraukti par valdības attieksmi pret ceļu infrastruktūru kopumā un jo īpaši pret reģionālajiem un vietējiem ceļiem. Tie strauji brūk, valdībai noskatoties, kā strukturāla un finansiāla nesakārtotība «aprij» mūsu nacionālo bagātību – ceļus.

Beverīnas novada Kauguru pagastā ir uzsākta Eiropas Savienības nozīmes biotopu apsekošana. Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) uzdevumā to veic  sertificēti eksperti. Lai skaidrotu zemes īpašniekam šādas apsekošanas nepieciešamību, ieguvumus un arī iespējamos saimnieciskās darbības ierobežojumus, DAP speciālisti vakar viņus aicināja uz  tikšanos Mūrmuižā, Pagastmājā. Uzreiz jāteic, ka  ieinteresēto bija ļoti maz.

Valmieras tehnikumā Vadu ielā redzama rosība kā īstā skudru pūznī — tiek uzstādītas dažādas iekārtas, pabeigti celtniecības darbi un iekārtotas mācību, kā arī dienesta viesnīcas telpas. Par to, lai viss notiktu, kā plānots, rūpējas Valmieras tehnikuma direktors ĒRIKS SPURIŅŠ, kurš atzīst, ka jaunās skolas laboratorijas būs vienas no labākajām Baltijā.

Izbrīnu tas neizsauc, jo muļļāšanās, kautrība, nekonkrētība un šaubas jau kuro gadu skolotājus uztura veselīgā stresā kā pēc skolas gada, kad nav skaidrs, kas viņus sagaida rudenī, atgriežoties skolā pirms jaunā mācību gada sākuma. Tiesa, sākot jau ar jaunā pedagogu darba samaksas modeļa aprobāciju vairākās Latvijas skolās, pārmaiņas izglītībā ir tā kā sākušās un dažādās sanāksmēs un sarunās pieņemas spēkā. Tomēr neskaidrību ir ļoti daudz, par kurām stingri iebilda un turpina to darīt gan paši pedagogi, gan viņu arodbiedrība, jo attiecīgās ministrijas ierēdņu apgalvojumam, ka pedagogi no jaunā modeļa būs tikai ieguvēji un pat saņems labāku samaksu par darbu, un arī par pienākumiem, par kuriem līdz šim viņi nesaņēma neko vai tikai grašus.

Augusta sākumā Gīterslo apriņķī Vācijā notika jau 9. Vācijas—Latvijas forums, kurā katru gadu ielūgti piedalīties abu valstu sadarbības partneri. Bijušo Valmieras rajonu, ko vairākus gadus pārstāv biedrība «Valmieras —Gīterslo reģionu sadarbībai» ir viens no ilgākajiem un stabilākajiem sadarbības projektiem.

Šī gada janvārī publiskoti pirmie «Latvijas e-indeksa» mērījumu rezultāti, kas raksturo pašvaldību un valsts iestāžu e-vides attīstības līmeni. Republikas nozīmes pilsētu grupā pašvaldību mērījumā augstākos rezultātus uzrādījusi Valmieras pašvaldība. Par pilsētas e-vides attīstības jomā sasniegto un turpmākajiem pasākumiem viņnedēļ Valmierā notika publiska diskusija, kurā piedalījās pilsētas pašvaldības, Vidzemes augstskolas, «Latvijas pašvaldību e-indeksa» darba grupas pārstāvji, kā arī Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs, Latvijas pašvaldību e-indeksa mērījumu īstenotājs Arnis Kaktiņš. 

Pavisam nesen mūspuses pašvaldību pārstāvji piedalījās Vācijas — Latvijas forumā, kas šoreiz notika Gīterslo. Viena no forumā apskatītajām tēmām saistījās ar krājaizdevu sabiedrību attīstību Latvijā. Uzrunu foruma dalībniekiem šīs tēmas sakarā teicis Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks RIČARDS GAILUMS.

Šo pastāstu veltīju savam tēvam un visiem tiem, kam kāda promile Gaujas dulluma asinīs

Nolēmām mēģināt daļu loma iemainīt pret trūkstošajām pārtikas vielām. Es sataisīju nešļavu un sāku meklēt kādas krastmalas mājas, kur varētu savu nodomu īstenot. Māju gan atradu, bet tur no saimniekiem bija tikai dusmīgs suns un slinks kaķis, abi melni. Nu, ar tiem nekāda andele nesanāca.