Kad svinēja Olimpiešu parka pirmo piecgadi, tā, no Burtnieku novada ģeogrāfijas raugoties, noteikti pagāja Rencēnu pagasta zīmē. Jo 24. maijā pļaviņā blakus jau augošajiem parka kociņiem savējos iestādīja arī divi rencēnieši — abi bobslejisti. Klātienē to veica Latvijas izlases otrās ekipāžas pilots Soču olimpiskajās spēlēs Oskars Ķibermanis, savukārt vēl viena Rencēnu olimpieša — arī bobslejista, Jāņa Ķipura ekipāžas stūmēja Jāņa Skrastiņa — ozoliņu, vispirms ar īstu daiļdārznieka rūpību ticis galā ar sava kociņa iekārtošanu parka zālājā, iestādīja viņa cīņu biedrs un 1988. gada Kalgari ziemas olimpisko spēļu čempions Jānis Ķipurs.

Mācību gads ir noslēdzies, un mēs, skolotāji, izvērtējam šo gadu un jau domājam par uzdevumiem nākamajam. Zināšanas un prasmes skolēni iegūst ne tikai mācību stundās. Skolā tiek piedāvātas daudzveidīgas aktivitātes, kurās jaunieši ne tikai papildina zināšanas mācību priekšmetā, bet arī mācās uzņemties atbildību, strādāt komandā. Ikdiena kļūst interesantāka un daudzkrāsaināka.

«Desmit minūtēs jāparāda tas, ko esi paveicis divu gadu laikā,» pirms uzstāšanās stāsta viena no studentēm. Šis ir nozīmīgs laiks Vidzemes Augstskolas koledžas, bakalaura un maģistra līmeņa studentiem, jo jāpārliecina komisija, ka diplomdarbs ir inovatīvs un nozīmīgs sabiedrībai.

7. jūnijā Vecatē jau septīto gadu pēc kārtas notika tradicionālais riteņbrauciens Apkārt Burtnieka ezeram. Galvenais komandpunkts, kā jau ierasts, bija Vecates pagasta estrāde, turpat blakus arī dalībnieku nometne, finišs un starts.

Lai gan patlaban visas pasaules uzmanība piekalta Brazīlijai, kur šodien sākas Pasaules kausa izcīņa futbolā, kas ilgs līdz pat 13. jūlijam, no pašmāju aktualitātēm arvien (ne)sportiskākā gaisotnē turpinās 12. Saeimas priekšvēlēšanu turnīrs, kas finišēs pēc četriem mēnešiem. Kā zināms, komandu sporta spēļu meistarīgāko dalībnieku arsenālā ir virkne ne visai tīru, taču tiesnešu acīm grūti pamanāmu paņēmienu, ar kuriem izsist pretinieku, ja ne no ierindas, tad no līdzsvara gan, un mūsu politiskās komandas, oficiāli sauktas par partijām, šajā ziņā nav nekāds izņēmums.

Uzskatām, ka mūsdienās bērni kļūst arvien vairāk zinoši vai visās jomās. Diemžēl ar viņiem turpina notikt arī nelaimes. Tādēļ  policijas Vidzemes reģiona darbinieki piedalās vai paši organizē dažāda rakstura aktivitātes, kuru galvenais mērķis ir izglītot, atgādināt un vērst bērnu uzmanību uz aktuāliem ar drošību saistītiem jautājumiem. Šogad tādu bijis jau turpat 900. Gandrīz visi no mums, kas šajās aktivitātēs iesaistījušies, ar bērniem un jauniešiem tikušies, atzīst — bērni  tiešām ir ļoti zinoši, izglītoti. Var secināt, ka ar viņiem daudz strādāts izglītības iestādēs, skolās, daudz  darījuši  un viņiem stāstījuši arī  vecāki.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Centrālā statistikas pārvalde beidzot oficiāli atzina faktu, par kuru demogrāfi bija pārliecināti jau pāris gadus: mūsu valsts iedzīvotāju skaits noslīdējis zem diviem miljoniem cilvēku — uz emigrācijas rēķina un tādēļ, ka dzimstība atpaliek no mirstības. Lai cik optimistiski arī izklausītos paziņojumi par dažādu rādītāju kāpumu, no Latvijas joprojām ik gadu aizbrauc pa mazpilsētai, šādi uzskatāmi paužot savu attieksmi pret visa veida augšupeju, kas vairākumā gadījumu pastāv tikai uz papīra.

Lai turpmākos negaisos pilsētā mazāk būtu izgāzto un lauzto koku, Valmieras pilsētas pašvaldība aicina  iedzīvotājus informēt par viņu īpašumā vai tā tuvumā esošajiem  potenciāli bīstamajiem kokiem.  Tādi vispirms ir koki ar sausiem un slimiem zariem, iztrupējuši, mehāniski bojāti, zaroti nelīdzsvaroti, dobumaini, vēja  jau aizlauzti un izkustināti,  kas stipra vēja laikā var apdraudēt ne tikai ēkas, bet arī cilvēkus.

Satiekoties uz ielas ar senajiem valmieriešiem, bieži nācies atbildēt uz jautājumu, ko patlaban dara rakstnieks un publicists ANDRIS BRIEDIS, tāpēc kādā izdevīgā brīdī kopīgas ekskursijas laikā šo jautājumu uzdevu rakstniekam pašam.

Burtnieku novada domes priekšsēdētājam EDVĪNAM STRAUMEM pieder būves Valmierā un Valmieras pagastā, kā arī zeme Sēļos un autostāvvieta Rīgā. Pērn algā pašvaldībā viņš nopelnījis 12531 latu, 2039 latus saņēmis pensijā. Ienākumi no saimnieciskās darbības SIA Valmieras tipogrāfijā «Lapa» un SIA «Lat Met», kopā 10003 lati, kā arī gūti citi ienākumi — 7908 lati. Straume uzņēmies 65000 latu parādsaistības.