«Vasara visiem bērniem», tā sauca nometni, kas pagājušajā nedēļā notika jauniešu izaugsmes centrā Ēvelē.

Lauku mājām «Jaunpalejas», kas ir biedrības «Ģimenes šūpulis» mājvieta un darba vieta, ir vērienīgs  saturs, kas ietverts trīs spēcīgos vārdos: patvērums, izglītība, dzimšana.

Pirms apmēram 12 gadiem cempēniete SANTA PAEGLE pirmoreiz mēģināja uzspēlēt krosmintonu. Tagad Santa paziņojusi, ka sportistes karjeru beidz, un to dara brīdī, kad tikko iegūts Eiropas čempiones tituls. Santa ir arī pasaules čempione šajā sporta veidā un labākā 2023. gada krosmintona spēlētāja pasaulē senioru kategorijā. 

Šīs nedēļas nogalē Valmieras novadu apciemot aicināti visi, kas vēlas pabūt dabā, satikt lauku cilvēkus, iepazīt tuvāk vietu, kur aizbraukuši, interesanti pavadīt dažas brīvdienas stundas un visgardāk paēst.

Apdomājot iespēju atbrīvoties no C hepatīta kā sabiedrības veselības problēmas, jārēķinās ar faktu, ka ar to inficējas ne tikai kādas riska grupas, bet jebkurš sabiedrībā neatkarīgi no vecuma, dzīvesveida un statusa. 

Kā jūs iepazīstinātu ar sevi?

Es dienu Nacionālo Bruņoto Spēku sauszemes brigādē Ādažos un esmu brīvprātīgā valdes locekle Latvijas Skautu un gaidu centrālajā organizācijā, divus gadus tajā biju valdes priekšsēdētāja.

Faktiski jau Vidzemes industriālajā galvaspilsētā, kur uz izķeršanu katrs iegādājamais vai īrei paredzētais miteklis, vairs tikai daži tukši un vēl nopērkami dzīvokļi palikuši jaunajā namā Ķieģeļu ielā 17.

18. gadsimta sākumā pastāvēja prakse aicināt ārzemniekus apmesties uz dzīvi Krievijā, kas pēc Pētera I (Peter I, 1672 – 1725) uzskatiem, veicinātu apgaismības ideju izplatīšanos un tuvināšanos rietumiem. Iedzīvotāju piesaiste bija abpusēji izdevīga gan jaunajiem Krievijas pavalstniekiem, gan pašai monarhijai, jo iedzīvotāji ieguva straujākas karjeras attīstības iespējas, bet Krievijas valdnieki — tuvināšanos rietumu kultūrai.

Tagad, kad mums Valmierā ir Pāvila Rozīša iela un saglabāts Linarda Laicena vārds jaunās Dienvidu maģistrāles posmam, atsauksim vēlreiz atmiņā šo stāstu par viņu, vienu no VALMIERAS PUIKĀM. Olgas Laicenas vēstījumu «Valmierietim» sarūpēja viņas mazmeita Anna Laicena, ilggadēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbiniece. Te — ar viņas piezīmēm par savu vecmāmiņu, Linarda Laicena dzīvesbiedri. 

Fragmenti no JAUTRĪTES PUTNIŅAS memuāriem «Saules mūzika»