Kopš otrdienas Valmieras tirgū ik dienas esmu pabijis vismaz dažas minūtes, taču ieraudzīt kaut ko patiesi pārsteidzošu tā arī neizdevās — kartupeļu cenās vērojams patīkama rakstura kritums, ne tik strauji, kā varētu vēlēties, pazeminās svaigo gurķu un tomātu cenas, nemaz nerunājot par cūkpupu kilogramu, par kuru tirgotāji konstanti pieprasa 3 eiro. Vienīgi zemeņu vietā parādījušās avenes par 3 eiro trauciņā, turpat blakām Latvijā auguši ķirši par 2,50 eiro kg. Polijā un citās vēl siltākās zemēs ienākušās ogas par 1 — 2 eiro dārgākas.

Aizvadītās nedēļas nogalē Valmiera uz divām dienām kļuva par Baltijas veloorientieristu galvaspilsētu. Lai piedalītos Latvijas čempionātā (LČ) veloorientēšanās sportā, uz to bija sabraukuši pāri par 80 dalībnieku, procentuāli lielākā daļa ceļu mērojuši no Lietuvas un Igaunijas.

Latvijas BMX braucēji pagājušās nedēļas nogalē Dānijas pilsētā Roskildē veiksmīgi aizvadīja gan Eiropas kausa izcīņas fināltūri, gan arī šī gada Eiropas čempionātu. Īpašs prieks par to, ka abās sacensībās pašas galvenās zelta medaļas — Elites vīru konkurencē — atceļoja uz Valmieru, par to parūpējās Māra Štromberga aģentūras braucēji Edžus Treimanis un pats Māris Štrombergs.

Lauku atbalsta dienesta Ziemeļvidzemes reģionālā lauksaimniecības pārvalde apstiprinājusi Kocēnu novada domes projekta pieteikumu «Rosinošas rotaļas rītdienai» un piešķīrusi tā realizācijai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējumu 6876,42 EUR, Kocēnu novada domes līdzfinansējums ir 2368,55 EUR.

Es neteiktu, ka lielmanīga tērēšanās latviešiem būtu sveša lieta — lai atceramies no klasiķa Andreja Upīša Zaļās zemes vecā Brīviņu saimnieka izdarības krogā vai Rūdolfa Rūdupa lepno karieti, kādas nebija pat baronlielskungam, no Jāņa Streiča filmas Rūdolfa mantojums. Vēl pavisam nesenā pagātnē literāros tēlus pārtrumpot centās kāds no Šķēles valdības administrācijas, 2000. gadā klusībā izbūvējot atpūtas kompleksu Ministru kabineta ēkā, un pēdējās Godmaņa valdības finanšu Slakteris, 2008. gada taupības režīmā gādājot savai ministrijai ādas dīvānus un remontu vairāku desmitu tūkstošu latu vērtībā. Vien tāda atšķirība, ka Brīviņš un Rūdups savas turības izrādīšanai maksāja no pašu kabatas, kurpretī mūsdienu varoņi savu iegribu apmierināšanai tērēja valsts budžeta līdzekļus.

Kopš Latvija ir pilntiesīga ES dalībvalsts, kas tik nav piedzīvots mūsu lauku sētās, kur lauksaimniekiem saimniekot, ražot un galu galā arī dzīvot arvien vairāk liek pēc Eiropas Komisijas regulām. Kādi tik jauninājumi, termini un nostādnes pa šo laiku nav lauku ļaudīm priekšā nākuši. Nenoliedzami, visā tajā arī pozitīvā ir bijis pietiekami daudz. Šoreiz nerunāsim par lielo lauksaimnieku vērienīgi realizētajiem  ES SAPARD un vēlāk saimniecību modernizācijas projektiem, kuru rezultātā arī mūsu pusē tapa ne viens vien valstī modernākais piena ražošanas komplekss. Svētki, saņemot ES atbalstu, savulaik bijuši ne tikai pilīs, bet arī būdiņās.

«Vedīsim Tevi braucienā gan Naukšēnu, Rūjienas, Mazsalacas, Kārķu, Ērģemes apkārtnē, gan Dienvidigaunijā, gan arī neiepazītos maršrutos Vidzemē. Katrs brauciens tiek plānots, saskaņojot maršrutu ar Tavām vēlmēm un iegribām. Piedāvājam arī kultūras pasākumu apmeklējumu brauciena laikā, nakšņošanu un ēdināšanu,» tā teikts projekta Paradīzessnibis.Lv jaunajā — jau otrajā avīzē. Pirmie 2000 eksemplāri tūlīt, tūlīt būs izdalīti, nu laiks jaunam, papildinātam izdevumam.

Vēl šodien Gunas Rukšānes liliju kolekcija apskatāma Valmieras muzeja Pilskalna nama pagalmā, bet  nākamnedēļ  stādu audzētāja priecēs ar retumiem no hostu pasaules.

Strādājošie vasaru sauc par atvaļinājuma laiku. Pensionāri uzskata, ka līdztekus ikdienas darbiem vasarā ir jāpaspēj arī tas, kas visvairāk pašam tīk.

Biškope MĀRA RAKŠTE neskaita, cik stropu ir pilni ar medu, cik saimes strādā šodien, cik aktīvas bitītes būs rīt. Viņa zina, ka jau 30 gadus dara to, kas pašai patīk. Bišu smarža, medus garša ir tā, kas liek atkal un atkal turpināt.