Salīdzinoši īsā laikā, šķiet, tapa vien vakcīnas, lai sargātu pasaules iedzīvotājus no koronavīrusa izraisītās epidēmijas.

Dzejas dienas pieteikumā bija solīts, ka Valmieras bibliotēkā 19. septembrī dzeja dejos. Izklausījās intriģējoši, jo tas varētu būt jebkas, un ticami, jo dzeja var visu.

Valmieriete ALISE STŪRE Valmieras 5. vidusskolā ir mācījusies no pirmās klasītes. Tur piedzīvojusi vidusskolas izlaidumu un jau pēc pāris gadiem atgriezusies, lai strādātu. Šo mācību gadu viņa jau sāk diplomētas fizikas skolotājas statusā. Latvijas Universitātes pedagogu izlaidumā viņa bijusi vienīgā jaunā fizikas skolotāja.

Šodien divas automašīnas un divi droni ar ziedotāju atbalstu arī no Valmieras novada, pievienojas Rīgas konvojam un tiek sūtīti uz Ukrainu. 

Brīvajā zaļas zālītes nogabalā, ko tagad sauc par Hanzas laukumu, «Valletas», teātra ēkas un baznīcas ieskautu, nereti izmanto dažādiem sarīkojumiem.

Gandrīz vai jāsecina, ka daba kļūst arvien nežēlīgāka, pat netaisna nu jau arī pati pret sevi.

Ko darīt valmierietim, ja atvaļinājumā vai kādā brīvdienā gribas pabūt kādā ekskluzīvā vietā, taču negribas tālu braukt? Manuprāt, interesants ir neliels ieskrējiens tuvējā aizrobežā, tepat Dienvidigaunijā, kur apmēram pēc lielas stundas brauciena cauri Valgai virzienā uz Pērnavu pēc 45 kilometriem ir neliels miestiņš ar pieticīgu nosaukumu Ala.

Valdības centienos «komunicēt» ar sabiedrību (to nomierināt un ieaijāt pilsoniskā snaudā) visai efektīvs līdzeklis ir demonstratīva vēršanās pret lielām algām un lieliem ienākumiem. Kā smejies, lai «bagātie arī raud»! 

Finanšu ministrijas piedāvātie grozījumi darbaspēka nodokļu likmē un minimālās algas paaugstināšana no nākamā gada ne bez iemesla izpelnās ne mazums kritikas.

Vanšu tilts valmieriešu ikdienā ir pietiekami svarīgs lokālās loģistikas posms, tāpēc tā atklāšana kustībai pēc nopietniem rekonstrukcijas darbiem tiek gaidīta ar lielu nepacietību gan gājēju, gan velobraucēju, gan aktīvas atpūtas piekritēju, gan vienkārši dīku pastaigu mīļotāju vidū.