Jau ierasts, ka skolēnu pavasara brīvlaikā aktīvi iesaistās daudzas iestādes, starp tām jau vairākus gadus arī Valmieras integrētās bibliotēkas Bērnu nodaļa ar dažādām izglītojošām programmām.

Jau esam ziņojuši, ka Rūjienas novada dome, pamatojoties uz likumu par pašvaldībām un Izglītības likumu, līdz šā gada 14. augustam ir nolēmusi reorganizēt novada izglītības iestādes, lai nodrošinātu novada pašvaldības līdzekļu efektīvāku izmantošanu un izveidotu kvalitatīvāku izglītības sistēmu. Lai to paveiktu, izveidota izglītības iestāžu reorganizācijas komisija. Tās vadība uzticēta Rūjienas vidusskolas direktoram VIDARAM ZVIEDRIM.

Rūjienas «Baznīcas torņa komitejas» izveidotājas biedrības «Rūvenietis» vadītāja Līga Siliņa zināja teikt, ka vienu no lielākajiem ziedojumiem Rūjienas baznīcas torņa atjaunošanai  veicis vietējais uzņēmējs IVO ZĀLĪTE un viņa uzņēmums SIA «Sanat».  Tā kā Ivo bija ļoti aizņemts, gatavojoties svarīgai darījuma vizītei ārzemēs, viņš uz tikšanos ar «Liesmu» atsūtīja SIA «Sanat» komercdirektori GUNU ZĀLĪTI.

Rūjienas baznīcas torņa atjaunošanai uzsāktās ziedojumu vākšanas  iniciatore Līga Siliņa, stāstot par daudzajiem ziedotājiem, vai par katru var pateikt ko īpašu.  Piemēram, par Jeru pagasta iedzīvotāju, pensionāru ALFREDU RAZUMEJU. Viņš esot atnācis uz Rūjienas izstāžu zāli, nolicis uz galda apaļu naudas summu un, parakstoties ziedotāju grāmatā, noteicis: «Tas Rūjienas baznīcas tornim. No katras pensijas atliku.»

Šovakar LMT Mansardā pirmizrāde jaunā režisora JĀŅA ZNOTIŅA ceturtajam iestudējumam Valmieras teātrī — Ērika Vilsona lugai Debesis ir mums. Dažas dienas pirms izrāde nonāk pie skatītājiem, Jānis, atskatoties uz mēģinājumu periodu, saka — pirmo reizi viņš šo procesu tik ļoti sajūtot kā komandas darbu. Kad cilvēki, kas nebūt nedomā vienādi, dara visu, lai saprastu citus, paskaidrotu pats savu domu gājienu, bet galvenais — risinātu kopējas problēmas, nevis rušinātos tikai savā profesionālajā lauciņā. Jo tā būs izrāde par to, kas mums visiem kopīgs, — Latvija, ticība, mīlestība.

Priecājamies par to, ka domājam par tīru, nepiesārņotu vidi. Arī šogad Valmieras Viestura vidusskolas skolēni ir bijuši ļoti čakli un atsaucīgi, vācot izlietotās baterijas. Un šķiet, ka ar katru gadu dalībnieku skaits un atnesto bateriju kilogramu skaits aug augumā.

Pagājušajā reizē RECRO attīstības vadītājs NORMUNDS ASPERS savās atbildēs apstājās pie veida, ka Cēsīs nonāk remontējamās automātiskās ātrumkārbas jeb AAK. Turpinām!

Populārajā dziesmā turpinājums skan: es aizmirst nespēju! Šajā gadījumā gan runa būs nevis par īstajām acīm, bet par automobiļu lukturiem, īpaši tumšā diennakts laikā ļoti vajadzīgām auto acīm. Spēkratu gaismekļi kļūst arvien sarežģītāki un arī arvien dārgāki, tāpēc rezerves daļu tirgū joprojām liels pieprasījums pēc nenosakāmas izcelsmes lietotiem lukturu komplektiem, kas krietni lētāki par veikalā oficiāli nopērkamiem. Lielākoties tieši tāpēc, ka zagti...

Latvija strauji tuvojas brīdim, kad Saeimai nāksies izraudzīties augstāko amatpersonu, kura nākamos četrus gadus reprezentēs mūsu valsti starptautiskajā arēnā, kā arī centīsies uzstāties par šķīrējtiesnesi iekšpolitiskajos strīdos — Valsts prezidentu. Un kā vienmēr šādos gadījumos, nākamā Valsts prezidenta vārdu patlaban nezina pat absolūts vairākums Saeimas deputātu.

Neesmu nu gluži blondīne, bet nupat tāda sajutos. Zināju, ka no šī gada stājas spēkā elektroniskās darba (nodokļu) grāmatiņas, kas it kā cilvēkiem atvieglo pakalpojumu pieejamību, un es ar to «pieejamību» saskāros pilnā mērā. Man piezvanīja no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, ka es neesmu «ieklikojusi» savu nodokļu grāmatiņu Valsts ieņēmumu dienestā, par ko paši soci janvārī man neteica. Kad no darba izstājos un tur reģistrējos arī kā oficiāla bezdarbniece, man teica, lai paturot šo grāmatiņu kā suvenīru, jo tagad viss esot elektroniski.