Bieži dzirdēts joks: «Kurš gan nezina, kā jāaudzina bērni?» Nu tad arī es par to pašu, tomēr citā griezumā — par vecāku atbildību, jo, kā zināms, cilvēka liktenis atkarīgs no tā, kāda bijusi viņa bērnība.

Esmu pastniece. Katru dienu pa lauku ceļiem vadāju avīzes un sūtījumus. Dienā man nākas nobraukt apmēram 100 kilometrus. Šoziem to izdarīt ir tik grūti kā nekad agrāk. Tā nav tikai mana, tā ir daudzu manu kolēģu  problēma, jo: LAUKU CEĻI IR NEIZBRAUCAMI. Pa lielajiem, valsts nozīmes ceļiem vēl kaut cik rīta agruma sasalumā var uz priekšu tikt, bet, kā no tiem nogriezies uz tā saucamajiem vietējās nozīmes ceļiem, tā sākas vienas vienīgas šausmas. Uz pagastu tālākajām lauku sētām, līdz piemājas ceļa galā izliktajām pasta kastītēm ir neiespējami ar auto piebraukt.

Laukumā pie Zilākalna pagasta pārvaldes sestdien notika Masļeņicas pasākums. Programmu un scenāriju domāja Valmieras 2. vidusskolas pedagoģes Jeļena Morozova, Anita Molotkova un Olita Šarlāne, ar priekšnesumiem uzstājās skolas skolēni un deju grupa «Justify», notika jautras izdarības, rotaļās iešana, salmu lelles dedzināšana. Ikvienam bija iespēja sildīties pie ugunskura, malkot karstu tēju un ēst pankūkas. Aktivitātēs tika iesaistīti arī klātesoši. Notika arī pankūku konkurss.

Valmieras integrētās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā pagājušajā nedēļā notika Strukturētā dialoga (SD) Vidzemes reģionālā konference. Uz to bija aicināti jaunieši, lai veicinātu viņu iespējas politiskajā līdzdalībā. Pasākumu organizē Latvijas Jaunatnes padome sadarbībā ar koordinatoru Vidzemes reģionā — nodibinājumu Valmieras novada fonds — ar Eiropas Komisijas, Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas un Eiropas Savienības programmas Erasmus+ finansiālu atbalstu finansētā projekta «Strukturētā dialoga īstenošana Itālijas, Latvijas un Luksemburgas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē» ietvaros. Vidzemes SD reģionālās konferences norisi atbalstīja arī Valmieras integrētā bibliotēka un Valmieras Tūrisma un informācijas centrs.

Profesionālā izglītība Latvijā patlaban reformu procesā. Notiek gan centralizācija, lielākajām profesionālās izglītības iestādēm pievienojot nelielās skoliņas, gan līdzšinējo vērtību pārvērtēšana, optimizējot mācību programmas. Gala mērķis, protams, — nodrošināt darba tirgu ar vajadzīgajiem kadriem, pie reizes samazinot apmācītu bezdarbnieku rindas. Vērienīgi būvdarbi Vidzemē patlaban notiek ne tikai Valmieras  tehnikuma kompleksā Vadu ielā 12, bet arī kaimiņos Cēsīs, kur 1. septembri jaunās telpās sagaidīs Cēsu Profesionālās vidusskolas (CPV) audzēkņi un pasniedzēji. Starp citu, šī ir arodskola ar senām tradīcijām — pirms mēneša Cēsu Amatniecības skolas 95. dzimšanas dienu atzīmēja teju 400 kādreizējie absolventi un viņu audzinātāji. CPV direktore MAIRA APSĪTE bija Liesmas gide pagājušajā piektdienā, izrādot jau gandrīz gatavo skolas jauno darbnīcu korpusu Valmieras ielā, tieši blakus bijušās 2. vidusskolas ēkai, uz kuru CPV audzēkņi pārcelsies, sākoties jaunajam mācību gadam.

Pērn septembrī, kad iepazīstinājām ar Beverīnas novada pašvaldības policijas jauno priekšnieci DACI ŠMITI, garāku sarunu viņa solīja, kad būs vairāk iepazinusi teritoriju.

«Nedzīvojam tālu no pilsētām, esam pat tādā kā pilsētu krustpunktā,» tā «Auziņu» saimniece SANITA ZIEMANE un paskaidro, ka no viņu mājām līdz Valmierai, Smiltenei un Strenčiem ir tieši 17 kilometri. Tāpēc, kā smejies, var braukt uz trim debess pusēm.

Platas logu palodzes pilnas ar dēstiem un no spraudeņiem izaugušiem, jau sakuplojušiem vasaras puķu stādiem — tā pašlaik izskatās Mūrmuižas pirmsskolas izglītības iestādē «Pasaciņa». Dārzniece SILVIJA SERMULE gādā, lai siltajā sezonā ziedošs būtu ne tikai bērnudārza pagalms, bet netrūktu arī nokareno puķu podu un ar tiem rotātos arī bibliotēka un pašvaldība.

Par Starptautisko dzimtās valodas dienu UNESCO konferencē 1999. gadā Parīzē tika noteikts 21. februāris, bet Latvijā to atzīmē sesto reizi. Tai gatavoties aicināja Latviešu valodas aģentūra, 2014. gadā  izsludinot radošo darbu konkursu skolēniem no 2. līdz 12. klasei «Mani septiņjūdžu zābaki stāv kaktā ar putekļiem apklāti» (Aspazija), lai popularizētu latviešu valodas lietojumu, rosinātu skolēnus izzināt kultūrvēsturisko mantojumu, latviešu valodas lomu un nozīmi, katra iedzīvotāja līdzatbildību, kopjot un saglabājot latviešu valodu.

2015. gads Latvijai sācies ar savu spēju pierādīšanu, pirmo reizi kļūstot par prezidējošo valsti Eiropas Savienības Padomē. Prezidentūra sniedz plašas iespējas arī skolēniem un izglītības iestādēm, aicinot piedalīties dažādos pasākumos.