Trešdienas pievakarē Vaidavas kultūras nama foajē pamazām pulcējās krietnās florbola sabiedrības dažādu paaudžu pārstāvji, lai piedalītos 20 gadu jubilejai kopš florbola pirmsākumiem Vaidavā un Rubenē veltītās ceļojošās izstādes atklāšanā. Apbrīnojot bagātīgo eksponātu klāstu, no izstādes rīkotājiem uzzinājām, ka šeit skatāmas labi ja divas trešdaļas izcīnīto trofeju, jo pārējām vienkārši pietrūcis vietas. Arī Kocēnu sporta namā kausiem un medaļām sen jau esot kļuvis par šauru, tā ka pagasta vadībai nākamajos divdesmit gados nākšoties nopietni padomāt par atsevišķa Florbola slavas muzeja celtniecību, lai būtu kur vienkop izstādīt sportistu panākumu liecības.

Ar ziemas makšķerēšanu jeb bļitkošanu šogad Latvijā iet dažādi, toties jau patlaban pilnīgi skaidrs, ka vasaras sezona tiks aizvadīta pēc citiem copes likumiem, jo 31. martā jāstājas spēkā jaunajiem Makšķerēšanas noteikumiem.

Ar  ko  nodarbojas Beverīnas novada domes  iepriekšējais priekšsēdētājs MĀRIS ZVIRBULIS? — šādu jautājumu  biju dzirdējis no vairākiem cilvēkiem. Tādēļ ar to sākām sarunu.

Domes sēdē gada nogalē novada jaunatnes lietu speciāliste LELDE VILKA prezentēja  redzējumu par  jauniešu brīvprātīgā darba  izvēršanu 2015. gadā. Deputāti to  atbalstīja. Detalizētāk par iecerēto pati Lelde:

«Mūsu darba un bērnu ikdienas dzīvā vēsture, iepriecinājums vecākiem un saglabātas atmiņas, jaukie brīži,» tā vairāk nekā 14 gadus regulāri veikto darbu raksturoja Mūrmuižas pirmsskolas izglītības iestādes «Pasaciņa» vadītāja INETA ZĪDERE un metodiķe ANITA GOLUBOVSKA. Viņas, iesaistoties visam «Pasaciņas» kolektīvam, kopš 2001. gada septembra katru mēnesi izdod «Pasaciņas»  avīzīti.

«Ja nav mīnusos, tad izlaižu laukā, lai iet pa pļavu, lai grauž visus šos ašķus. Viņas pie pastaigām svaigā gaisā pieradušas, prasās laukā no kūts. Ja ārā saulīte, tad ar prieku noganās divas stundas,» sacīja «Zeibotu» saimnieks AIVARS TAUBERS, kurš laikā, kamēr kazu ganāmpulks brien pa sniegoto pļavu, ir viņu gans, dienā līdzi draudzenēm, kā viņš kazas uzrunā, nostaigājot pat vairākus kilometrus.

29. janvārī Valmieras vakara (maiņu) vidusskolas skolēniem mācību diena bija nedaudz atšķirīga, jo skolā notika Valmieras novada fonda atbalstītā projekta «Skola — mūsu radošās mājas» pirmā aktivitāte — Ziemas radošās darbnīcas.

Kad lietas un darbi ieiet noteiktā ritmā, viss notiek it kā pats par sevi. Tā nu jau gadiem Valmierā un tuvējās  pašvaldībās  ikdienišķa šķiet SIA «ZAAO» transporta klātbūtne, kas pagalmos tukšo atkritumu konteinerus un aizved uz Daibes poligonu.

Biologu profesionālās organizācijas nosauc kārtējos, 2015. gada dabas simbolus, bet Latvijas Dabas fonds šogad ir iedibinājis vēl vienu  daudzietilpīgu — «Gada dzīvotne 2015». Pirmie šo titulu saņem bioloģiski vērtīgie zālāji. Faktiski runa ir par dabisku lauku pļavu, kurā augu sugas savā daudzveidībā atjaunojas un saglabājas dabiski, bez kādas sugas īpašas  pavairošanas vai citas nīdēšanas. Šādās dabisko zālāju platībās vēl pastāv, ir izdzīvojušas gandrīz puse no jau par aizsargājamām noteiktajām augu sugām. Tieši šādos zālājos atrodama arī lielākā daļa ārstniecības augu.

No  2012. gada 1. janvāra spēkā esošajos grozījumos Meža likumā ir noteikta jauna teritorija — meža parks. Arī Valmierā ir parki un meža parki, kurus apmeklē pietiekami daudz ļaužu. Šādi meža parki pašvaldības līmenī mūsu pilsētā tika kopti jau labu laiku pirms grozījumiem Meža likumā. Šādi meža parki dod iespēju valmieriešiem ātri nokļūt ikdienas atpūtai piemērotos apstākļos — mežā. Savukārt mums ir vien jāsaglabā  meža materiālās, estētiskās, ainaviskās vērtības. Vienkārši runājot:  tāpat kā nedrīkst bojāt mežu, nedrīkst to darīt arī meža parkā.