Samazinās viens no Covid-19 ierobežojumu līdzšinējiem pozitīvajiem efektiem – Bērnu slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļā strauji pieaug ar zarnu infekcijām sasirgušo bērnu skaits.
Pagājušās nedēļas nogalē tiešsaistē norisinājās «Cits bazārs», kurā skolēnu mācību uzņēmumi (SMU) tirgojās ar savu produkciju. Vēl pirms tam arī divi Valmieras tehnikuma SMU veiksmīgi startēja Swedbank biznesa plānošanas konkursā «Biznesa skices», piesaistot reālu finansējumu ideju attīstībai.
PĒTERIS DŪNIS jau divus gadus ir Jaunatnes centra «Vinda» skolotājs, viņš vada nodarbības trases automodelistiem un velo pulciņam. Valmiera viņam asociējas ar mājām un dzimto vietu.
LAURA BĒRZIŅA Latvijā atgriezās pagājušā gada maijā pēc astoņu gadu prombūtnes. Viņa ar vīru dzīvoja Norvēģijā, 2017. gadā pieteicās dēls. Abi sapratuši, ka līdz puikas bērnudārza gaitām jāizlemj, kurā valstī ģimene paliks uz dzīvi. Viņi izvēlējās par labu mājām – Valmierai, jo sirdī ir valsts patrioti. Šī gada februārī Laura ar vīra atbalstu sāka attīstīt savu uzņēmējdarbību – «R Baloni».
Ir iestājies astronomiskais pavasaris, vietumis vēl ir sniegs un ziema negribīgi atkāpjas, sāk dīgt pirmie asni, arī sniegpulkstenīši mūs jau priecē, tomēr nesnauž arī kūlas dedzinātāji. Pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts jau 27. februārī, kad Ainažos dega sausā zāle 30 m2 platībā. 2021. gada sākumā valstī reģistrēti jau 19 kūlas ugunsgrēki, liecina VUGD informācija.
«Miera laikos» nozīmīgā jubileja būtu atzīmēta plašāk, min Beverīnas roveru cilts vadītājs Krišjānis Pundurs, tagad organizācijas biedri apmainījās ar savstarpējiem apsveikumiem. Tomēr ko dara roveri un lielgaidas, kamēr plosās pandēmija?
Starp sešiem projektiem, kas februāra beigās ieguva finansējumu Inovāciju atbalsta programmā «Zīle», bija arī beverīnieša JĀŅA KIVILANDA ideja. Pavisam drīz viņš plašākai auditorijai piedāvās «Beverīnas limpo» un arī sidru.
SPODRĪTE GRUDULE Beverīnas novadā dzīvo jau vairāk nekā 40 gadus. Viņas aizraušanās ir veidot darbus no nospiestiem ziediem un citiem dabas materiāliem, der gan gandrīz satrūdējusi lapa, gan skaistie dārza ziedi. «Visu brīvo laiku ieguldu albumos, adīt vairs nevaru, pirksti neklausa. Daru, ko varu, bet bez darba nemāku.»
«Lodziņu» mājās Beverīnas novadā daba un tās piedāvātie labumi ir cieņā visu cauru gadu, un šobrīd tās ir kļavu sulas. MADARA SPRIŅĢE un KĀRLIS VALDOVSKIS tās tecina jau no 28. februāra, bet nu gan drīz tas būs jābeidz.
Devītklasniekiem priekšā izvēle – turpināt mācības vidusskolā vai izvēlēties tehnikumu, vai varbūt uzsākt darba gaitas. Dažos ieteikumos dalās Valmieras tehnikuma pedagoģe – karjeras konsultante IVITA ONZULE.
Vakcinācijas birojs kalpo kā zibens novedējs – tā vai mazliet citādi formulējumā veselības ministrs Daniels Pavļuts diezgan bieži komentē mediju pārstāvju jautājumus par struktūrvienības atlaišanu. Tagad nolemts to reorganizēt, lai tā būtu «tuvāk» nozarei. Tie bijuši komunikācijas misēkļi, kas kavē vakcinācijas norisi, tomēr vai esam gatavi to darīt masveidā?
Bieži ziemeļu kaimiņus pieminam kā labo piemēru: skat, kādas igauņiem algas, bērnu pabalsti un paskat, kā viņi attīstās. Taču šobrīd viņi seko mūsu piemēram – «slēdz visu iespējamo». Kamēr Latvijā ir vērojams samazinājums saslimstībā ar Covid-19, tikmēr Igaunijā ir straujš pieaugums.
KETIJA NĒRINGA-MARTINSONE ir Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas ķīmijas skolotāja. Viņas dzimtā puse ir Zemgalē, bet ieprecējusies viņa ir Straupē, kas jau kļuvusi par mīļu vietu. Viņas aizraušanās ir lokšaušana.
Februāra beigās valdība atbalstīja klātienes izglītības procesu 1.-4. klasēs saskaņā ar reģionu pieejas principu, kā rezultātā trešo nedēļu klātienes apmācības mazajās klasēs notiek Naukšēnu novada vidusskolā un Rūjienas vidusskolā. Izglītības iestādēm ir jāievēro virkne drošības pasākumu, visi valkā maskas, un reizi nedēļā personāls veic Covid-19 testus.
Mainoties ierobežojumiem, no šīs nedēļas sākuma atļauts veikt arī individuālās fotosesijas. ANDRA ĶESTERA pamatdarbs ir uzņēmumā «Woodheart», kam paralēli viņš fotografē un īsteno savas radošās idejas. Gadu gaidā viņš darinājis jau septiņus dažādus spārnus, kurus kopā ar kādu drosmīgu modeli iemūžina konkrēta tēla veidolā.
Ja cilvēkam ir salauzta roka, tad viņš iet pie ārsta, veic rehabilitāciju. Diezgan loģiski. Tomēr, ja cilvēks iekšēji jūtas slikti, netiek galā ar savām emocijām un vēršas pēc palīdzības pie atbilstoša speciālista, bieži nākas saskarties ar līdzcilvēku neizpratni, pat nosodījumu.
EDŽUS ARUMS sirdī ir limbažnieks. Viņš vada tautas deju ansambli «Katvari», bet savas profesionālās gaitas aizvada Rīgā. Gan dejotājiem, gan arī pasākumu nozarē šis nav spīdošākais laiks ierobežojumu dēļ, tomēr tas viņu un domubiedrus neattur kalt plānus nākamajam gadam par uzvedumu «Dziesma Dejo. Deja Skan».
VALTERS JANSONS ir Valmieras Valsts ģimnāzijas absolvents, kas mācības turpina Bulduru Dārzkopības vidusskolā. Viņš savu nākotni saista ar ģimenes mājām netālu no Mūrmuižas, attīstot kaut ko savu. Paralēli apmācībām viņš ir vieglatlēts.
Ik gadu pedagogu skaits skolās sarūk, tāpat profesijas prestižs nav visai augsts. Lai to mainītu, jau otro gadu tiek īstenots visai unikāls projekts «Mācītspēks», apvienojoties Latvijas augstskolām – Latvijas Universitātei, Daugavpils Universitātei un Liepājas Universitātei, kā arī nodibinājumam «Iespējamā misija». Tajā iesaistīta arī valmieriete Sintija Kristīne Brence, «Iespējamās misijas» absolvente.
Kopš pagājušā gada decembra Latvijā atkal ir ārkārtas situācija un sabiedrībai nākas sadzīvot ar stingrajiem ierobežojumiem. Katra otrdiena, kad notiek valdības sēdes, tiek gaidīta ar lielu nepacietību, lai uzzinātu, kas jauns notiks, kas būs atļauts un kas aizliegts. Bet tai pašā laikā CSDD laiž uz pilnu klapi.