Guntis Vīksna

Kā nule savā redaktora slejā uzsvēris Dienas Biznesa jaunais galvenais redaktors Romāns Meļņiks, «ja ir problēma uzņēmējiem (ne kādam vienam, bet daudziem), tad tā ir problēma valstij. 

Kad rakstu šo viedokli, apmēram šajā laikā valdībā notiek asas batālijas starp ministriem par to, cik lielu brīvlaišanu no esošajiem pandēmijas dēļ pieņemtajiem ierobežojumiem ar 1. martu, kaut nu jau izskanējis viedoklis arī par jaunu slieksni – 8. martu, varētu dot mazajiem tirgotājiem un skaistuma kopējiem.

Situācija ap pandēmijas radītajiem izaicinājumiem Latvijā patlaban sāk lēnām uzsilt. Ir gan cerīgās ziņas, ka ik dienu starp Covid-19 testus veikušajiem inficēto procents diezgan stabili turas zem 10 un ka slimnīcās kovidnieku pilno gultu skaits arī nokrities zem tūkstoša, taču ir arī trauksmes zvani no vīrusa pieskatīšanas profesionāļiem par iespējamu kovida trešo vilni, kurā liels īpatsvars varētu būt angļu pacientu (ar vīrusa lipīgo Lielbritānijas paveidu šobrīd Latvijā esot jau 8% pārbaudīto pozitīvo testu) un kurš no mediķiem īpašas rūpes prasītu ne vairs par tūkstoti, bet gan jau par trim tūkstošiem pacientu slimnīcās.

Tikai vakar valdība lēma par atsevišķu tā saukto skaistumkopšanas pakalpojumu daļēju legalizēšanu. Nu, kā lai citādi nosauc aizliegumu, piemēram, strādāt normālai vīriešu frizētavai, kurā stiprā dzimuma īpatņi lielākoties ierodas tikai apgriezt matus, bez kaut kādām tur anomālijām, pie kurām varētu pieskaitīt ekskluzīvus frizūras kārtojumus ar krāsotām šķipsnām un tamlīdzīgām frizieru augstākās pilotāžas izpausmēm.

Sūri klājas Krišjāņa Kariņa vadītajai valdībai. Vēl pērn decembrī, kā rāda SKDS aptaujas dati, ar valdības darbu bija pilnībā neapmierināti 27% respondentu, bet janvārī tādi jau ir 37%. 

Valmierā pandēmijas gadā – aizvadītajā un tikko sāktajā – tirgotāju vidū vērojamas dažādas aktivitātes. Viens uzņēmējs šajos laikos gulda iekšā attīstībā, cits sašaurina savu frontes līniju. Iespējams, sava taisnība katram no viņiem, tomēr vispirms par attīstību.

Kamēr hokeja fanu nācijai pēc politiski finansiāli sportiskām batālijām trijstūrī Bāzele – Minska – Rīga atkal trāpījušies svētki mūsu ielā ar kārtējo Pasaules čempionātu šovasar Rīgas burbulī, tikmēr joprojām aktuāla problēma mūsu valstī ir Covid-19 vakcīnu trūkums.

Virsrakstā pieminētās dziesmiņas no izrādes Šveiks apgrieztā versija, manuprāt, precīzi ataino to situāciju, kāda šobrīd ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē izveidojusies ar jau saražoto un attiecīgo starptautisko veselības aizsardzības institūciju atzīto Covid-19 vakcīnu apjomu nokļūšanu līdz pasūtītājam.

Nupat gadījās aprunāties ar kādu allaž sportot čaklu bijušu valmierieti, vīru labākajos gados. Vispirms abi solidarizējāmies ap domu, ka tālmācības sistēma – kaut arī Covid-19 pandēmijas riska šobrīd uzspiesta – pie laba gala izglītībā nevedīs.

Vispirms jālūdz lasītājam piedošana par maniem maldu ceļiem pagājušās ceturtdienas Liesmas komentārā, kurā pirms mūsu sirdsskaidro, viedo un valstiski atbildīgo Saeimas deputātu lēmuma biju atļāvies kronēt par valsts kontrolieri Ilzi Grīnhofu. Nesagaidījis paš­māju politisko akciju tirgus trešdienas pēcpusdienas rezultātus, atļāvos publiskot tobrīd iespējamo loģisko personāliju, kuru bija ieteikusi profesionāli zinīga eksperte – līdzšinējā Valsts kontroles vadītāja. 

Man nav kādam jāprasa par Barikāžu laiku. Jo esmu piedzīvojis to pats, arī Rīgā bijis toreiz, pirms apaļiem trīsdesmit gadiem, tieši tajā dienā, kad, manuprāt, izšķīrās Latvijas neatkarības liktenis.

Otrdien Saeimas Juridiskā komisija uzklausīja trīs cienījamākos valsts kontroliera amata kandidātus. 19. janvārī beigsies likumā atļautais galīgais jeb otrais termiņš amatā pašreizējai valsts kontrolierei Elitai Krūmiņai, un šis amata krēsls tukšs nedrīkst palikt faktiski ne uz dienu.

Vakar, kā atgādināja mana kolēģe, bija starptautiskā Paldies diena. Tad nu nolēmu par aktualitāti arī savas domas izteikt. Paldies – tāds mazs vārdiņš. Reizēm izteikts skaļi, reizēm – klusītiņām, gandrīz vai tikai pašam dzirdot. Kādreiz tas izpaužas arī labā darbā, iespējams, pat taustāmā lietā, ko par savu veikumu darītājs saņem pretī.

Tas, ka mūsu premjeram Krišjānim Kariņam ģitāras saspēle un sadziedāšanās duetā ar Latvijā populāro vācieti Joranu Šteinhaueru padodas krietni labāk nekā saskarsme ar paša vadītā Ministru kabineta vienu no trejmeitiņām – veselības ministri Ilzi Viņķeli, jau kādu laiciņu bija jūtams, taču līdz otrdienai diez vai kāds mūsu valstī varēja iedomāties, ka pašā Covid-19 pandēmijas otrā viļņa karstumā valdības vadītājs varētu pieprasīt veselības ministres demisiju.