Guntis Vīksna

Rakstot par celtniecības objektiem gan virs, gan apakš zemes, bieži vien ne tikai gribas visu no malas kādu laiku pavērot, tā teikt, sajust darba dunu, bet arī ar kādu no strādātājiem aprunāties. 

Pandēmijas izraisītā krīze pasaulē, tostarp arī Latvijā, devusi, iespējams, pat negaidītu iespēju tikt pie lielas naudas. Protams, tā ir aizņemta nauda, kuru kādreiz nāksies atdot. Un te nu mūsu valsts uzņēmēji dalās divās grupās.

Pēdējā laikā, apciemojot kaimiņu novadus un arīdzan paskatoties prasmīgu amatnieku darinājumus Facebook piedāvājumos, vēlreiz nākas pārliecināties par līdzcilvēku izdomu un varēšanu. 

Nesen televīzijas raidījuma Kārtības rullis diskusijā pētnieciskais žurnālists un publicists Lato Lapsa teica zīmīgus vārdus: «Pēc gada būs skaidrs, kas šobrīd tiek nodarīts, bet neviens par to neatbildēs.»

Katru dienu medijos galvenās ziņas ir par to, kam un cik naudas pandēmijas seku pārvarēšanai caur dažādiem starpniekiem piešķir valdība. Vieni to sauc par glābšanas naudu, citi – apsviedīgākie un biznesā nekaunīgākie – jau sarēķinājuši, ka te iespējams dabūt grābšanas naudu, par kuru krīzes apstākļos pa lēto sapirkt gan gatavus produktus tālākpārdošanai, gan izejvielas/izejmateriālus, no kā izgatavot likvīdas mantas jau ar pavisam citu pievienoto vērtību...

Šis noteikti nebūs gads, kad, tēlaini izsakoties, Latvijas valsts budžets, uzkrājis brangu tauku slānīti ieņēmumu sadaļā, varēs laiski atlaist jostu vaļīgāk par dažiem caurumiem. Tieši otrādi – noteikti nāksies sajozt budžeta punci ciešāk.

Uzvaru Otrajā pasaules karā lielā daļā pasaules svin šodien, vēl citur to atzīmēs rīt.

Viens no reāliem prieciņiem šajā pandēmijas laikā ir patiešām draudzīgās cenas abiem transporta līdzekļus darbinošiem degšķidrumiem degvielas uzpildes stacijās. Ja bākā var liet degvielas litru cenā zem viena eiro, tad tas jau ir patiešām forši! 

Liela daļa sabiedrības nu jau pieradusi pie jaunajiem dzīves un ikdienas sadzīves apstākļiem. Cilvēki pret vīrusa iniciēto ārkārtas situāciju valstī izturas pietiekami atbildīgi, diez vai kādam gribas tā vienkārši no brīvas gribas izmēģināt mūsu mediķu prasmes Covid-19 likvidēšanā. Visu cieņu dažāda ranga ļaudīm baltajos halātos vai citas nokrāsas profesionālajā apģērbā – statistika joprojām apliecina, ka vismaz pagaidām mazā Latvija pret lielo pandēmiju turas braši.

Šis ir tāds īpatnējs laiks Latvijas ekonomikā. Nenoliedzami,  Covid-19 pandēmijas krīze trāpījusi visām tautsaimniecības nozarēm mūsu valstī un gan jau atstās ietekmi uz turpmāko ekonomisko attīstību.

Neskatoties uz dažādiem Covid-19 pandēmijas piespiedu kārtā radītiem ierobežojumiem cilvēku ikdienas gaitām, kaut kādas dabā iešanas aktivitātes tomēr notiek. Iespējams, kopīgās pastaigās dodas pat ne gluži vienā mājsaimniecībā kopā dzīvojošie vien. Katram līdzcilvēkam taču policistu blakus nenoliksi un, galu galā, vai to arī vajag? Ja cilvēki izturas maksimāli atbildīgi katrs pret sevi un saviem tuvākajiem radiniekiem, tad, iespējams, nelielas atkāpes no strikti noteiktās kārtības pat nekādu sliktumu neradīs...