Katru dienu medijos galvenās ziņas ir par to, kam un cik naudas pandēmijas seku pārvarēšanai caur dažādiem starpniekiem piešķir valdība. Vieni to sauc par glābšanas naudu, citi – apsviedīgākie un biznesā nekaunīgākie – jau sarēķinājuši, ka te iespējams dabūt grābšanas naudu, par kuru krīzes apstākļos pa lēto sapirkt gan gatavus produktus tālākpārdošanai, gan izejvielas/izejmateriālus, no kā izgatavot likvīdas mantas jau ar pavisam citu pievienoto vērtību...
Šodien Vīru lietās beidzas saruna ar Klusā okeāna burātāju no Valmieras. Te daži briesmu stāstiņi, ko AIGARS SILIŅŠ pats piedzīvojis, arī starp jūrasbraucējiem klīstoši reālu atgadījumu atstāsti. Un arī tās trīs lietas, kuras viņam nebija zāļu skapītī uz jahtas un kuras Aigars vispirms gribēja nobaudīt, pēc garā burājuma atkal nokļuvis uz cietzemes...
Šis noteikti nebūs gads, kad, tēlaini izsakoties, Latvijas valsts budžets, uzkrājis brangu tauku slānīti ieņēmumu sadaļā, varēs laiski atlaist jostu vaļīgāk par dažiem caurumiem. Tieši otrādi – noteikti nāksies sajozt budžeta punci ciešāk.
Lai cīnītos ar augošo alus importu Latvijā, Valmiermuižas alus darītava ir radījusi trīs jaunas bezalkoholiskā alus garšas. Tā ir pirmā Latvijā darītā bezalkoholiskā IPA Celmlauzis, pirmais Latvijā darītais bezalkoholiskais kviešu alus Jaunaudze un bezalkoholiskā APA Dubultspēle.
Uzvaru Otrajā pasaules karā lielā daļā pasaules svin šodien, vēl citur to atzīmēs rīt.
Viens no reāliem prieciņiem šajā pandēmijas laikā ir patiešām draudzīgās cenas abiem transporta līdzekļus darbinošiem degšķidrumiem degvielas uzpildes stacijās. Ja bākā var liet degvielas litru cenā zem viena eiro, tad tas jau ir patiešām forši!
Liela daļa sabiedrības nu jau pieradusi pie jaunajiem dzīves un ikdienas sadzīves apstākļiem. Cilvēki pret vīrusa iniciēto ārkārtas situāciju valstī izturas pietiekami atbildīgi, diez vai kādam gribas tā vienkārši no brīvas gribas izmēģināt mūsu mediķu prasmes Covid-19 likvidēšanā. Visu cieņu dažāda ranga ļaudīm baltajos halātos vai citas nokrāsas profesionālajā apģērbā – statistika joprojām apliecina, ka vismaz pagaidām mazā Latvija pret lielo pandēmiju turas braši.
Nākamgad vēl pirms Jāņiem viņš kļūs četrdesmitgadnieks. Tikai. Taču var teikt, ka dzīvē jau paveicis gana daudz. Un mēs, valmierieši, varam lepoties kaut vai ar to, ka šis Valmieras puika ir īpašs visā Latvijas advokātu cunftē, jo Lauris Klagišs savulaik bija visu laiku jaunākais advokāts atjaunotās Latvijas vēsturē.
Nupat Beātes iela Valmierā – vismaz tās daļa no krustojuma ar Andreja Upīša ielu līdz jaunās siltumtrases elkonim pie 25. nama – kļuvusi par vienu lielu būvlaukumu.
Šis ir tāds īpatnējs laiks Latvijas ekonomikā. Nenoliedzami, Covid-19 pandēmijas krīze trāpījusi visām tautsaimniecības nozarēm mūsu valstī un gan jau atstās ietekmi uz turpmāko ekonomisko attīstību.
Neskatoties uz dažādiem Covid-19 pandēmijas piespiedu kārtā radītiem ierobežojumiem cilvēku ikdienas gaitām, kaut kādas dabā iešanas aktivitātes tomēr notiek. Iespējams, kopīgās pastaigās dodas pat ne gluži vienā mājsaimniecībā kopā dzīvojošie vien. Katram līdzcilvēkam taču policistu blakus nenoliksi un, galu galā, vai to arī vajag? Ja cilvēki izturas maksimāli atbildīgi katrs pret sevi un saviem tuvākajiem radiniekiem, tad, iespējams, nelielas atkāpes no strikti noteiktās kārtības pat nekādu sliktumu neradīs...
Rūpējoties par sabiedrības veselības uzlabošanu ārkārtējās situācijas laikā, Sporta Veselības centrs un Valmieras pilsēta, piesaistot dažādu sporta veidu pārstāvjus, uzsākuši kopprojektu – #paliecvesels! video ciklu, kura ietvaros ikviens saņems daudzus un dažādus praktiskus padomus ar piemēriem savas veselības uzlabošanā pašizolācijas laikā.
Vakar notika sardzes maiņa ļoti specifiskā valsts iestādē. Konkurences padomē amatu atstāja nenoliedzami ambiciozā tās vadītāja Skaidrīte Ābrama, pagaidām – līdz jau izsludinātā konkursa finišam – vadīt šo iestādi uzticēts iestādes padomes loceklim un līdzšinējam vadītājas vietniekam Jānim Račko.
Grozies, kā gribi, rādīji Lieldienās kādam savas olas, kā to ar savu acīmredzami neveiklo Lieldienu sveicienu (kas patlaban noteikti pretendē uz 2020. gada teicienu Latvijā!) aicināja premjers, vai atstāji apslēptas svešām acīm, tas lietas būtību nemaina. Šodien svarīgākais cipars Latvijā ir divnieks! No vienas puses – tas ir ar likumu noteiktais maksimālais vienkop sanākušo ļaužu kopums, no otras puses – no divu dzīvu radību kopā būšanas taču dabā allaž sākas kas jauns, rodas atkal kāda jauna dzīvība...
Priekšā Lieldienu brīvdienas, kurās varbūt Tev, lasītāj, būs arī kāds brīvs laika sprīdis, lai Vīru lietu lappusē palasītu jau trešo turpinājumu valmierieša AIGARA SILIŅA piedzīvojumiem, vienatnē ar jahtu vagojot Klusā okeāna plašumus. Lielākoties runāsim par pavisam sadzīviskām lietām, kuras šādos ekstrēmos apstākļos jūras braucējam ir ļoti būtiskas.
Esmu priecīgs, ka pirmā tiešraide no Eiropas bija izraisījusi tik spraigu diskusiju. Neticīgajiem vien teikšu – šim vīram, kuru pazīstu vismaz gadus desmit, ticu tāpat kā pats sev. Mans ziņnesis, kurš joprojām lasītājiem lai paliek anonīms, viņnedēļ uz pāris dienām bija ieskrējis mājās un man telefonā savus jaunākos piedzīvojumus atstāstīja 31. marta vakarā.
Šodien ir 1. aprīlis, ko mēdzam dēvēt arī par smieklu dienu, kurā – dzīvojot ierastā režīmā – neiztikt bez izjokošanas. Šogad prāts īsti uz jokiem nenesas, drīzāk ir dusmas par kādu valsts apmaksātu zāļu lietotāju bezatbildīgu muļķošanas kampaņu nu jau pāris nedēļu garumā.
Nezinu, kā citiem Latvijas iedzīvotājiem, bet man katru rītu vissvarīgākā informācija publiskajā telpā parādās vien pēc desmitiem, kad tiek oficiāli paziņots iepriekšējās diennakts Covid-19 skarto līdzcilvēku skaits. Teikšu godīgi, uz pasaules karstāko valstu fona, pat Baltijā starp trim māsām Latvija te izskatās pietiekami solīdi.
Šo savu personīgo pieredzi laikā, kad Eiropā plosās Covid-19 vīruss, jau daudzviet paņemot arī cilvēku dzīvības, man pagājušās darba nedēļas beigās pa telefonu no Spānijas pastāstīja kāds vīrs, tālbraucējs šoferis. Saprotamu iemeslu pēc neminēšu ne viņa vārdu, ne pārstāvēto uzņēmumu, taču viņa pieminētais, kas laikā kopš Sieviešu dienas Eiropas pilsētās un ceļos redzēts paša acīm, liek aizdomāties par daudzām lietām. Aktuālāko un būtiskāko šodienas situācijai Latvijā lai katrs te atrod pats!
Šķiet, pirms pāris gadiem kaut kur sanāca lasīt vietējo cilvēku pukošanos par to, ka ārzemēs aizbraukuši tā sauktie ekonomiskie trimdinieki uz Latviju brauc galvenokārt tāpēc, lai ar savām mītnes valstu lepnajām algām par Latvijas lētajiem izcenojumiem labotu un protezētu zobus, izmantotu vēl dažu labu specifisku medicīnas pakalpojumu.