Mūsu laiku varonis (1)
Latvijas sabiedrība atkal šūmējas. Par katalizatoru dažādiem viedokļiem gadījies Bruknas muižā notiekošais. Noteikti esmu priestera Mediņa pusē.
Latvijas sabiedrība atkal šūmējas. Par katalizatoru dažādiem viedokļiem gadījies Bruknas muižā notiekošais. Noteikti esmu priestera Mediņa pusē.
Savulaik, ciemojoties Rencēnos pie radošās Sīmansonu ģimenes, Burtnieks pirmoreiz dzirdēja par ļoti interesantu novada pašvaldības pasūtījumu, pie kura tobrīd strādāja abi metāla mākslinieki – tēvs Māris un dēls Jurģis. Nu var ziņot, ka abu veikums divu gadu garumā – Ēveles kapu zvans, kas paredzēts zvanīšanai bēru ceremoniju laikā, – ir gatavs un sekmīgi uzstādīts savā lietošanas vietā.
Trešdienas vakarpusē Valmieras kultūras centra lielajā zālē tika prezentēta būvniecības iecere Apbedīšanas pakalpojumu kompleksa un krematorijas Somu ielā 1, Valmierā, būvniecība. Ja pavisam vienkārši, tad ar Valmierā nu jau otrās (un Latvijā joprojām tikai trešās!) krematorijas būvniecības ideju, kas jau bija uz ekrāna skatāma Burtnieku novada SIA Insp.Arch sagatavotā būvprojekta lapās, iepazīstināja šīs ieceres virzītājs – Valmierā šī gada martā reģistrēts uzņēmums ar 40 tūkstošu eiro pamatkapitālu SIA Vidzemes krematorija. Starp citu, uz 7. jūliju šim uzņēmumam bija 372 eiro nodokļu parāds, ko minēja viens no projekta pretiniekiem, taču ne jau par šādiem sīkumiem (valsts mērogā) izvērtās karstas diskusijas.
Gan jau daudziem būs aizmirsies pavasarī tepat Valmieras robežās Gaujā noķertais un operatīvi likvidētais varavīksnes krāsu paladziņš. Starp citu, to esot piefiksējis acīgs makšķernieks, viens no bijušajiem pilsētas domes priekšsēdētājiem... Paldies viņam un visiem atbildīgo dienestu darbiniekiem, kuri šo degvielas mazumiņu ātri lokalizēja, neļaujot nodarīt skādi Gaujas ūdenim un tajā dzīvojošām dzīvām radībām. Protams, ja tā ņem, tad varbūt pāris litru dīzeļdegvielas uz visu atlikušo upes ūdens apjomu ir nulle komats nulle štrunts, tai pašā laikā bez ievērības šādu lokālu klizmiņu atstāt nevar. Jo visas lietas jau sakrājas no sīkumiem.
Pagājušajā nedēļā Valmieras vecpilsētā vietējā būvfirma SIA R.K.C.F. Renesanse uzsāka darbus, lai īstenotu vērienīgu projektu, kas sevī ietver Valmieras pils ziemeļrietumu mūru restaurāciju un konservāciju, kā arī jaunā Valmieras pils kultūrvides centra būvniecību un Vecās aptiekas ēku pārbūvi. Liesma trešdien pabija uzņēmumā, un Renesanses valdes loceklis RAIMONDS KUNCĒVIČS sīkāk iepazīstināja gan ar tikko sākto objektu, gan ar pēdējā laika Renesanses veikumiem.
Pagājušajā nedēļā īstu vētru sociālajos tīklos un arī ziņu portālos sacēla Izglītības un zinātnes ministrijas publiskotā vēsts, ka par gandrīz 5 miljoniem eiro Latvijā paredzēts īstenot 10 valsts pētījumu programmas projektus.
Viņnedēļ sanāca būt divos pasākumos, kuros, ja to ļoti gribēja, kārtējo reizi varēja sameklēt veselu čupu Covid-19 diktētā pagaidu likuma burta pārkāpumu. Cits jautājums – vai to par varītēm vajag darīt?
Vidzemes plānošanas reģions, sadarbojoties ar partneriem no Nīderlandes, līdz šī gada decembrim īstenos pilotprojektu kādā no Vidzemes pašvaldībām ar mērķi veikt daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu. Šī pilotprojekta ietvaros tiks apzināts jauns finanšu instruments daudzdzīvokļu ēku dziļai atjaunošanai, sasniedzot gandrīz zema enerģijas patēriņa ēkas klasi jeb A klasi.
Otrdien sīks prieciņš bija tiem, kuri Latvijā sašutuši par obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK klātbūtni elektroenerģijas tēriņos. Tukumā Zemgales rajona (pirmās instances) tiesa par OIK izkrāpšanu 3 gadu cietumsodu piesprieda SIA Tukums HD valdes loceklim Jānim Tenbergam.
Jāteic, ka 2020. gads pavisam negaidot izrādījies mums visiem īpašs. Par to redakcijā manā darba vietā uzskatāmi atgādina virs sienas kalendāra piekārtā metinātāja maska. Rūpējoties par saviem darbiniekiem, Liesmas izdevējsabiedrība Imanta INFO jau pirmajās pandēmijas nedēļās šādus individuālās aizsardzības līdzekļus sagādāja katram no mūsu redakcijas cilvēkiem.
No 8. līdz 12. jūlijam Valmierā norisinājās brāļu Bertānu otrā meistarklase basketbolā, kurā vairāk nekā simt jaunie basketbolisti un basketbolistes aizvadīja treniņus, strādājot pie individuālās tehnikas un veicot dažādus fiziskos vingrinājumus.
Futbols Valmierā ir populārs, komanda, kas nes pilsētas vārdu, cīnās Latvijas futbola virslīgā. Ar lielās komandas treniņu un spēļu bāzi problēmu nav, mākslīgajā laukumā pie VOC viss notiek strikti pēc grafika.
Katru vasaru skolas brīvlaikā daudzi jaunieši aktīvi meklē iespēju pastrādāt algotu darbu. Burtnieku novada pašvaldībā un tās struktūrvienībās šovasar jaunajiem censoņiem nodrošinātas vismaz 135 darba vietas. Tā viņiem ir iespēja lietderīgi pavadīt vasaras brīvdienas, iesaistoties pagaidu darbā un saņemot par to atalgojumu.
Piektdien Burtnieku pagasta kultūras centrā novada pašvaldība sveica konkursa Burtnieku novada uzņēmēju gada balva 2019 noslēguma pasākumā 31 novada uzņēmēju. Tika pasniegtas trīs galvenās balvas un sveikti laureāti sešās nominācijās.
Ar viņu esam pazīstami jau kopš Liesmas kausa laikiem. INGUS ĶIRSIS toreiz bija viens no aktīvākajiem šī tautas futbola turnīra atbalstītājiem, allaž bija klāt izlozēs, bet turnīra dienā bieži vien pamanījās gan savas komandas vārtus sargāt, gan pauzēs starp spēlēm arī piestrādāt par tiesnesi laukumā. Nekāds paipuisītis, manuprāt, viņš nekad nav bijis, tāpēc liels prieks par to, ka Ingus uzņēmies ļoti atbildīgu misiju – audzināt jaunos Valmieras futbolistus.
Vakardiena atnāca ar patīkamu ziņu sabiedriskā transporta, tostarp autobusu, lietotājiem – uzpurnis brauciena laikā pasažierim vairs nav obligāts. Ja nu kāds joprojām ar sejas masku šādā mobilā tusiņā jūtas drošāk, lai turpina izolēties, vairāk par apkārtējo neizpratni tas laikam neizraisīs...
Domāju, ka nebūšu kļūdījies, nosaucot kaimiņpilsētas Strenču brīvdabas estrādi par vistuvāko Gaujai starp līdziniecēm. Faktiski estrādi no Vidzemes līkumotās skaistules šķir vien pārdesmit metru – aiz promenādes vaļņa jau tūlīt Gaujas viļņi skalojas upmalā...
Šovasar visām tradicionālajām karstākā gadalaika un atvaļinājumu sezonas ķibelēm, kuru ietekmi vērtē gan dažādas specializācijas mediķi, gan apbedīšanas pakalpojumu sfērā strādājošie, nākusi klāt vēl viena – Covid-19 pandēmija.
Satiksmes ministra Tāļa Linkaita darbaspējas var tikai apbrīnot. Aviācija, ostas, dzelzceļš, autobusu pārvadājumi, taksometru pakalpojumi, transporta līdzekļu tehniskās skates...
Latvijā regulāri pēta ēnu ekonomikas īpatsvaru. Salīdzinot ar kaimiņiem Baltijā, mēs šajā pozīcijā, kas, manuprāt, diezgan labi raksturo valsts varas kvalitāti, velkamies astē. Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka, zinīgākais ēnu ekonomikas pētnieks, šonedēļ publiskoja jaunākos datus – pērn ēnu ekonomikas īpatsvars mūsu valstī bijis 23,9% no IKP.