Ziemas mūzikas festivāls rit pilnā sparā. Veselu nedēļu kultūras telpu piepilda gan Valmieras novada, gan viesu – Latvijas mūzikas izglītības iestāžu audzēkņu un pedagogu – sniegums instrumentu spēlē, vokālajās prasmēs un visdažādākajos to salikumos.
Rūjienas meitene ANNA PAULA GRUZDIŅA Rūjienas vidusskolā mācījās līdz 9. klasei. Pēcāk – Valmieras Viestura vidusskolas teātra klasē.
Par to, cik darbīgs lielajā novadā ir bijis pagājušais gads, kas zināmā mērā noteiks arī šī gada gaitas, stāsta Jeru pagasta saimniecības vadītāja INDRA CELMIŅA.
Sestdien, 7. janvārī, Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā bija sevišķi svinīgs notikums – Valmieras draudzes virsmācītāja Edija Kalekaura iesvētīšana Valmieras iecirkņa prāvesta amatā.
Projekta sagatavošana Valmieras pretendēšanai uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu ir prasījusi drosmi uzirdināt piesaulītē snauduļojošos priekšstatus par to, kas piestāv un pieklājas Valmieras novadam, visa ierastā izvērtēšanu, izpurināšanu, izvēdināšanu.
«Es iebāžos visos commuros,» konstatē Inta viņai tik ļoti raksturīgajā humorā, kad uzskaitījusi savus vaļaspriekus un nodarbes.
Pirms svētkiem izskanējušais paredzējums piepildījās. Kāds teica, ka tad, ja pilsētas nešaus tradicionālo Jaungada sagaidīšanas salūtu, raķetes paukšķinās no katra kakta un troliņš būs vēl lielāks. Tā arī notika.
Kas to lai zina, kurš patiesībā gads pēc kārtas mūsu zemeslodei tagad būs, bet vismaz par to varam būt droši, ka viens gads pavisam drīz aizies un pievienosies bezgalībai, savukārt no bezgalības pretējās puses atnāks nākamais.
Decembris MĀRIM ROZENFELDAM ir tik saspringts laiks, ka starp 15 koncertiem, pedagoga darbu un vispārēju aizņemtību atrast mierīgu brīdi sarunai nebija vienkārši.
Vai kāds laika vērotājs, nez, ir to piefiksējis, bet, jo tuvāk Rūjienai, jo laikapstākļi ir skarbāki. Piemēram, pilnīga bezvēja dienas ir gadā uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas reizes.
«Esmu uztraukta par to, ka cilvēki reizēm nesaņem pakalpojumus, kas viņiem tiešām ir akūti nepieciešami, un tas ir briesmīgi,» saka Valmieras novada pašvaldības speciāliste veselības veicināšanas jautājumos GUNA POIKĀNE, viņa arī ilgus gadus darbojusies Vidzemes slimnīcas valdē, kā arī 1995. gadā dibinājusi ģimenes ārsta praksi, kurā strādā joprojām. Tātad cilvēks, kurš veselības aprūpi pārzina visos tās posmos.
Pēdējo desmit gadu laikā man bija iespēja tikt pie miljona vairākas reizes. Tas nav noticis vienīgi manas vainas dēļ, jo man ir par maz ticības no debesīm nokritušai laimei un pārlieku liels aizdomīgums.
ALISE ZARIŅA pieder lauksaimnieku mājražotāju īpašajai saimei – kazkopjiem. Kaza nav liels lopiņš, taču darba un saimniecībā teciņus ejamo soļu un rūpju tāpēc nav mazāk.
2022. gads tuvojas izskaņai. Šis ir laiks, kad ikviens personīgā, kolektīvā, valstiskā vai globālā mērogā pārlaiž skatu aizejošajam gadam – sver, skaita, salīdzina, izvērtē, vienlaikus cenšoties saskatīt nākamā gada vēlamās aprises.
Kad tuvojas Ziemassvētki un pēc tam Vecgada vakars ar tādām pašām prasībām, kur katram kārtīgam, sevi cienošam latvietim ir jāservē svētku galdā deviņi vai pat visi divpadsmit ēdieni, uz šādu gaidāmo notikumu fona nav pats piemērotākais brīdis pārspriest taupības tēmu.
Laikam neviens vēl nav pētījis un uzskaitījis, cik dažādi mēdz būt Salavecīši. Iespējams, vismīļākie ir tie, kuri atnāk, tiklīdz tētis ir noteicis, ka aizies pēc malkas vai pie kaimiņa, un kuriem jocīgā kārtā ir kājās tēta zābaki un ap kaklu tāda pati šalle kā mammai.
«Vai tu traka, vai?» iesaucos, kad kopā ar parfimērijas niekiem draudzene no savas somiņas bija izcēlusi nelielu brūna papīra paciņu, pa kuras caurspīdīgo lodziņu redzami gaišbrūni kukaiņi.
Vidzemes Augstskola (ViA) ir neatņemama Vidzemes reģiona attīstības daļa, tā ar savu pienesumu paaugstina kopējo intelektuālo izglītības līmeni reģionā, jo no visiem augstskolas studentiem šobrīd 67% ir Vidzemes reģiona iedzīvotāji.
Kāds ir ViA ieguldījums sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā reģionālā un nacionālā līmenī, stāsta Vidzemes Augstskolas Komunikācijas grupas vadītāja LĪVA FREIDENFELDE.
Rīgas Dzemdību nams nupat sagaidījis savu 75. jubileju. Par to varēja lasīt un skatīt senas fotogrāfijas ar jaundzimušo kūniņām, kas skaisti rindā saliktas garos, pa nodaļu stumjamos ratos.
Mana apakšīrniece Brigita kādu laiku nav manīta. Laukā debesis burtiski uzgūlušās zemei ar biezu miglu kā tajā filmā, kur Nikola Kidmena domāja, ka ir dzīva, bet izrādījās, ka ir nabaga nelaimīgs spoks ar saviem diviem bērniem, kalpiem un vīru, kurš tieši šādā miglā atklīda no kara un nākamajā dienā nemanīts bija aizgājis miglā atpakaļ.