Ilona Fērmane

Vai zinājāt, ka Valmiera kā neviena cita pilsēta Latvijā var lepoties ar savu unikālo Ziloņu ielu? Nosaukums pats par sevi, protams, neatstāj par to šaubas, jo pārāk jau neparasts, ja vēl zinām, ka šī negarā ieliņa ir viena no senākajām Valmierā.

18. jūlijā, sagaidot Valmieras 740. dzimšanas dienu, Valmieras muzeja teritorijā atklāja gan jauno stikla ēku virs Valmieras pils mūriem, gan restaurētās senās ēkas un ekspozīciju "de Woldemer", kā senāk dēvēja Valmieru.

Ja kāds būtu pamodies tikai tagad un gribētu noskaidrot, kādi šogad bija Dziesmusvētki, meklējot cilvēku atsauksmes sociālajās interneta ārēs, ne pie kādas skaidrības netiktu, jo cilvēku uzskati ir kardināli pretēji.

«Neviena nav mājās, visi ir Dziesmusvētkos!» – nebūtu jābrīnās, ja šādi uz lapiņas steidzīgā rokrakstā uzšņāpts teksts būtu pie visu novada kultūras namu ārdurvīm līdz pat nākamajai nedēļai.

Reiz Rūjienas kultūras namā, kad tikko bija sācies Gvido Brenčeva diriģētā orķestra koncerts un skatuves malās lāsumoja purpursarkanie aizkari, gaismu spēlēs spoži mirdzēja mūzikas instrumenti un gaisā līdz pat augstajiem griestiem vēdīja svētku atmosfēra, skatītāji zināja, ka viņus gaida burvīgs mūzikas piedzīvojums.

No 16. līdz 18. jūnijam Valmieras novadā norisinājās Pasaules koklētāju nometne, kas kļuvusi par ikgadēju tradīciju un šovasar notika jau septīto reizi. Šoreiz Vaidavā. 

Latvieši ir visā plašajā pasaulē. Tur viņus aizvedusi dzīve, gadījums, liktenis… kā nu kuru, bet laiku pa laikam viņi pārbrauc mājās – dažs pavisam, cits paciemoties. Īpašs iemesls vienmēr ir Dziesmu svētki, kuros ārzemju latviešu mākslinieciskie kolektīvi ir kā sevišķi grezna poga pie Latvijas svētku apģērba. 

No 1. līdz 30. jūlijam Rīgā būs skatāma tautas lietišķās mākslas izstāde «Mēs». 900 kvadrātmetrus lielā angārā, Sporta ielā 2, vienkopus būs aplūkojami audēju, rokdarbnieku, pinēju, rotkaļu, kokgriezēju un keramiķu darbi.

Rūjienas tautskola un amatnieku biedrība «Rūzele» 9. jūnijā nosvinēja savas radošās darbības 10 gadu jubileju.

Dilles, cukurgailis, ragavas, ozollapu vainags, baravikas, pastalas, siena guba, āliņģis, dziedāšana, zaļumballe, lasis, papardes zieds, skābenes, arkls, pakavs, puķuzirnis…

Dziesmu svētku 150. gadskārtas balvas jau nokļuvušas pie labākajiem Latvijas vokālajiem ansambļiem un pūtēju orķestriem. Tuvākajās nedēļās tās iegūs arī citu nozaru labākie kolektīvi.

Ernsta Glika ozolu stādīšana aizsākās jau pagājušajā gadā, un akcijas iniciatori – Evaņģēliski luteriskā baznīca – ir priecīgi pārsteigti, ka tā turpinās jau otro gadu un kļuvusi starpkonfesionāla, jo ozoliņu stādīšanai piesakās ne tikai luterāņi, bet arī katoļi, pareizticīgie, vecticībnieki, baptisti, kā arī pašvaldības un pat privātpersonas.

27. maijā garīgās kultūras notikums «Baznīcu nakts» Latvijā norisinājās jau desmito reizi, ko dabiski un plūstoši pirms pāris gadiem paplašināja «Atvērto baznīcu diena».

Pastāv viedoklis, ka tikai tāda bērnu literatūra ir augstvērtīga, kas patīk arī pieaugušajiem.