Par saulespuķi saka, ka tas ir dzīvības un gaismas simbols. Tas ir Ukrainas nacionālais zieds un tagad kļuvis par brīvību un vienotību apliecinošu zīmi. Ukrainā ir plaši saulespuķu lauki, taču viens tāds jau vairākas vasaras priecējis sirdis arī Ērģemē. Un maija vidū nogāzē pie «Āķīšu» mājām atkal iesēs vismaz pushektāru saulaino ziedu.
Cilvēcībai nav tautības, dzimuma, ādas krāsas, jo ir tikai spēcīga vēlme būt par svētību un atbalstu cilvēkiem. Šī pārliecība likusi ceļā doties Latvijas Dr. Klaunu komandai. Viņi nedēļu strādā bēgļu centrā Polijā.
Daudzi no mums ir vairāk vai mazāk aktīvi sociālajos tīklos: kādam vajag parādīt visu savu ikdienu un svētkus citiem, ir tādi tīklu lietotāji, kas dalās tikai ar būtisko.
Marta vidū ar ļoti labiem rezultātiem noslēgusies Izglītības kvalitātes valsts dienesta veiktā Valmieras tehnikuma un tā īstenoto izglītības programmu akreditācija.
«Es neesmu pesimists, bet reālists. Lūk, ja izdosies, tad tiešām priecājies par to, bet, ja reiz nesanāk, tad negaudies. Jo vienmēr vajadzētu piedomāt: ja Dievs tā gribēs,» tā Valmieras Sv. Sīmaņa ev. lut. draudzes virsmācītājs Edijs Kalekaurs. Viņš Valmieru par savu sauc 20 gadus. Uz sarunu mācītājs aicināts gavēņa laikā, kad kristīgā pasaule raugās Lieldienu brīnuma virzienā, jo Ziemassvētki ir pārāk tālu. Vairākas paaudzes tik tuvu nebija jutušas ļaunuma elpu. Karš. Pasaulē viss ir mainījies.
Karš Ukrainā turpinās mēnesi. Karš, par kuru zina, runā un raud visa pasaule. Taču ukraiņi līdz mielēm pazīst arī to karu, kas sākās 2014. gadā. Agresors Putins pasaulei melojis daudzu gadu garumā. Vai beidzot pasaule mostas?
Plecu lakati, cimdu un zeķu pāri, vairāki dvieļi, smalkas šalles un jostas skatāmas Valmieras Valsts ģimnāzijas Tautas lietišķās mākslas studijas «Riekums» izstādē.
25. marts ir iegrebts tautas atmiņā kā traģiska diena Latvijas vēsturē. 1949. gada 25. martā uz Sibīriju izsūtīja 42 tūkstošus nevainīgu cilvēku – ļoti daudz sirmgalvju, mātes ar bērniem un zīdaiņiem. Sibīriju pārcietušie vai tur dzimušie bērni ir tie, kas vēl šodien var stāstīt pasaulei par piedzīvoto genocīdu.
Katru mēnesi Valmieras teātra kolektīvs uz dažādām skatuvēm Latvijā nospēlē vismaz 25 izrādes, neraugoties uz to, ka pašā teātra ēkā notiek vērienīga pārbūve.
Balkānos joprojām nav dvēseles miera. Kara jau nav, bet ir sāpju un nepiedošanas smārds. Kaimiņu tautas, ticības...
Cilvēki grib labas ziņas. Tādu noteikti sarūpējusi Trikātas pamatskola, jo, gaidot atgriežamies gājputnus, un daļa no viņiem jau klāt, strazdi tikuši pie jauniem būriem.
Būt pareizajā vietā un laikā, būt starp draugiem un kolēģiem, būt tur, kur Tu vēlies būt. Apskatāma izstāde «Būt pašā vidiņā».
1990. gada 4. maijā ilggadējais Valmieras Viestura vidusskolas direktors IVARS BRIEDIS balsoja par Neatkarības deklarāciju. Tagad darbīgais vīrs pārdzīvo par Ukrainu. Par noziegumu un pazemojumu pret valsti un tautu.
Ģimenes saimniecībā «Krūzes» košas krāsas siltumnīcās gar acīm vēl neņirb, bet zaļums ir spēcīgs un patīkams. Zeļ puķu, ziemciešu un dārzeņu stādi.
Trikātas zirgu staļļos ienācis pavasaris. Zirgi un saimnieki gatavi lielākai rosībai gada siltajā laikā. Kreceru ģimene labprāt piedalās svētkos kopā ar zirgiem, ļauj bērniem jāt.
Latvijas Ārstu biedrības organizētajā sabiedrības balsojumā «Gada balva medicīnā 2021» divi apbalvojumi atceļojuši uz Valmieru. Titulu «Gada slimnīca 2021» ieguvusi Vidzemes slimnīca, bet titulu «Gada māsas palīgs 2021» – Vidzemes slimnīcas Traumatoloģijas nodaļas māsas palīdze Anita Baķe.
Pirms skolēnu pavasara brīvlaika daži ukraiņu bērni jau vēruši Valmieras novada izglītības iestāžu durvis. Satikuši savus jaunos klasesbiedrus, skolotājus. Iespējas ir, bet nezināmā arī pagaidām daudz.
Valmieras novadā mājvietu atraduši jau vairāk nekā 250 bēgļu no Ukrainas. Viņu vidū arī Ina, Darina un Milana. Ukraiņu ģimene dzīvo Vilpulkā.
Apmēram 100 kvadrātmetru skolēnu un pedagogu sieta tīkla tuvāko nedēļu laikā nonāks Ukrainas militāro spēku rīcībā.
Zlata pasaulē nāca zem mierīgām debesīm. Maza ukraiņu meitenīte, kurai vecāki būs spiesti stāstīt, ka viņa piedzima kara laikā, kad mamma, meklējot glābiņu, bija devusies bēgļu gaitās uz Latviju.