Sauciens pēc trešā bērna
Pirms padsmit gadiem demogrāfa Ilmāra Meža balss bija kā saucēja balss tuksnesī. Eiropas valstīs, tostarp Igaunijā, bija pārdomāta demogrāfijas politika, īpaši valsts un pašvaldību atbalstu nodrošinot kuplākajām ģimenēm.
Pirms padsmit gadiem demogrāfa Ilmāra Meža balss bija kā saucēja balss tuksnesī. Eiropas valstīs, tostarp Igaunijā, bija pārdomāta demogrāfijas politika, īpaši valsts un pašvaldību atbalstu nodrošinot kuplākajām ģimenēm.
Ir reizes, kad nesanāk pelēks, jo kopā krāsas nedrīkst jaukt. Šoreiz runa pat ne par krāsām, bet par cilvēkiem. Viņu melno un balto dabu. Cilvēks spēj būt piķa melnumā, melni nežēlīgs un turpat blakus otrs – balts. Balti ir cilvēki, sirdī balti, kuri, spītējot pasaules neizpratnei, glābj mocītu bērnu kailo dzīvību.
«Esmu ar mazu bērnu, meklēju darbu», «Esam ģimene, kas palikusi bez regulāriem ienākumiem», «Paliku bez darba, tāpēc piedāvāju jums nopirkt pašas gatavotas rotas», un līdzīgs ieraksts, ka, paliekot bez darba, ir beidzot laiks ķerties pie gleznošanas un vēlme arī darbus pārdot, jo vajag naudu.
Mazsalacas Kultūras centrā līdz 16. janvārim skatāma Tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) «Mazsalaca» vadītājas un tekstilmākslinieces Gaļinas Birkavas jubilejas izstāde «Apliecinājums».
«Rakstainu dubultcimdu darināšanas prasme Mazsalacā» ir iekļauta Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Jauno gadu varēja iesākt aktīvi. Slēpošanas sacensībās dalībnieku netrūka pat īsi pēc gadumijas.
Spītējot laikam, kas daudzus tik ļoti nogurdinājis, bērni dzimst. Mazāk, nekā gribētos un vajadzētu Latvijai, bet viņi joprojām sevi pasaulei piesaka. Gadumijas saruna ar Vidzemes slimnīcas Dzemdību un ginekoloģijas nodaļas virsārstu GINTU LAPIŅU.
Apsveikšana svaigā gaisā, kopīgas dziesmas un silta tēja – tā satikās draugi Ziemassvētku laikā.
Ziemassvētku laikā, tuvojoties gadu mijai, mēs meklējam īstos vēlējumus, īstos vārdus, īstās domas, un mums gribas kaut ko apņemties...
Ja Mīlestība tiešām uzvar pasauli, tad šis stāsts ir par to. Zaudējuma sāpes un nepadošanās. Mīlēt pāri dzīvības un laika robežai. Kristīne Spirģe no Jaunpiebalgas liek noticēt, ka cilvēks to spēj.
Pirms pāris gadiem Kristīne Odrija satika mammu, tēti un brāļus. Tagad mamma Liene saka, ka gatava uzlidot kosmosā, lai tikai meitiņai viss būtu labi. Ārsti un eņģeļi arī piecgadniecei palīdz.
Baltijas jauniešu ideju konkurss «Solve for Tomorrow» noslēdzies ar Latvijas komandas uzvaru – skolēni prezentēja platformu, kurā jaunieši varētu atrast darbu vasarā vai papildu nodarbošanos skolas laikā.
Šis ir Rūķu laiks, un viņi gaida ciemos. Izrādās, Latvija ir pilna ar darbīgiem rūķiem – no meža iznākušiem, no pasakām izkāpušiem, kas aicina draugos.
Kādreiz ir grūti pateikt, ko tiešām tu gribi, bet tajā pašā brīdī kā melns uz balta ir skaidrs, ko patiešām negribi. Un man negribas, lai Latvijā ar likumu un kārtību saprot deģenerātu lēkāšanu pa mašīnu jumtiem, piedzērušu veču muldēšanu un nogribējušos pusaudžu seksuālo vēlmju izkliegšanu krievu valodā. Vai prasts ļaužu bars ir mana Latvija?
Valmieras novadā notikušas senioru domrades. Tās interesi raisījušas arī Brenguļu, Kauguru un Trikātas apvienības iedzīvotājos.
Cempēniete Santa Paegle kārtējo reizi ieguvusi Latvijas čempiones titulu krosmintonā. Tagad Santa ir seškārtēja Latvijas čempione.
Medus, vaska sveces, rokdarbi, šokolādes konfektes, ozolkoka dēlīši, dabīga kosmētika – plašs piedāvājums no vietējiem ražotājiem, lai savējos iepriecinātu ar tuvu mājām tapušām dāvanām.
«Veselas un veselīgas sabiedrības veicināšana Brenguļu, Kauguru un Trikātas apvienībā» ir projekts, kura laikā vietējie un viesi var piedalīties apkārtni izzinošos pārgājienos un attālinātās lekcijās, kur zinoši speciālisti skaidro veselīga uztura būtību.
Var dzirdēt jautājam: kāpēc agrāk nebija cilvēku ar invaliditāti? Vai tiešām bija bērni un jaunieši ar funkcionāliem traucējumiem? Vai kāds ar garīgās attīstības traucējumiem uzdrošinājās meklēt darbu? Tur jau tā lieta, ka neuzdrošinājās. Bet cilvēki ar invaliditāti dzīvoja – dzīvokļa četrās sienās, pansionātos, sociālās aprūpes centros. Pēc iespējas tālāk no sabiedrības acīm. Ir labi, ka Latvijas sabiedrība mainās. Mēs soli pa solim mācāmies pieņemt atšķirīgo, bet joprojām tāls ceļš mums ejams.
Mācību iestādes pašlaik pošas baltā un krāsainā svētku rotā, uzskatot, ka tā noteikti vairojas prieks.