Valmierā Muzeju nakts sākās ar trīs izstāžu atklāšanu – Izstāžu nama pirmajā stāvā līdz Jāņiem būs skatāmas Paulas Zariņas- Zēmanes Bezgalības apziņas, otrajā stāvā – 2017. gadā Purvīša balvai nominētā Ivara Drulles foto, video un skulptūru izstāde Manai dzimtenei, bet Hanzas namiņos līdz 1. septembrim būs aplūkojamas Sindijas Mačtamas Saknes debesīs. Atklāšanas ceremoniju ar sirsnīgu dziesmiņu ieskandināja Lienes Šomases studijas mazie dziedātāji.
Pagājušās sestdienas pēcpusdienā uz talantu šova X-faktors atlasi Valmieras Kultūras centrā bija ieradies raibs un kupls skaits dalībnieku no Valkas, Limbažiem, Smiltenes, Cēsīm, Rīgas, Pāles, Jaunpiebalgas, Gulbenes, Jelgavas un citām Latvijas vietām – noklausīšanās turpinājās vairāk nekā četras stundas.
«Neskatoties uz to, ka bibliotēku ieskauj žogs, darbs turpinās,» optimistiski smaidoša mūs sagaida Naukšēnu bibliotekāre SARMĪTE PRAUDIŅA. «Joprojām iespējams lasīt jaunākās grāmatas, kā arī vēl neizlasītās senāk iznākušas grāmatas. Apmeklētāji labprāt lasa periodiskos izdevumus. Pasākumu ciklā Seno gadu stāsti vācu un apkopoju ziņas novadpētniecības konkursam Baltijas ceļam – 30 un joprojām gaidu informāciju un fotogrāfijas no Baltijas ceļa dalībniekiem.
Šogad Muzeju nakts pasākumi norisināsies 190 vietās visā Latvijā un viena no šīm vietām būs Naukšēni, tāpēc lai stāsta Naukšēnu Cilvēkmuzeja vadītāja DIĀNA GLUŠONOKA:
Īsti darba svētki 1. maijā bija Naukšēnu brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem – viņi dāvinājumā no sadraudzības pilsētas Vācijā Borgholchauzenas saņēma lietotu Mercedes ugunsdzēsēju mašīnu ar putu ģeneratoru uz jumta, savukārt cisternā var iepildīt 2,7 t ūdens.
Sestdien pusdienlaikā Valmieras Kultūras centra zāli bija okupējušas 23 erudītu komandas, lai Prāta spēļu Latvijas kausa 2019 izcīņā noskaidrotu trīs zinošākās, kuras oktobrī piedalīsies pusfinālā. Šī bija jau divdesmit otrā spēle, bet pavisam pirmajā kārtā to paredzēts nedaudz pāri trīsdesmit.
Līdz pat maija beigām Valmieras Kultūras centrā apskatāma INGAS GEDUŠEVAS gleznu personālizstāde Es ziedu, taču gleznošana ir tikai viens no Ingas daudzajiem talantiem – savulaik viņa beigusi flautas klasi Valmieras Mūzikas skolā, muzicējusi orķestrī Signāls, joprojām ir draugos ar tautas dejām, piedalās arī Valmieras muzeja tradīciju kopas Griezes uzvedumos, saglabājot stipru ģimeni un izaudzinot divas meitas, kas nu jau izskolojušās un devušās lielajā dzīvē.
Atzīmējot Valmieras muzeja sešdesmito gadskārtu, katru mēnesi Izstāžu namā skatāmi Divpadsmit stāsti. Patlaban līdz 18. maijam tur aplūkojama šīgada ceturtā ekspresizstāde Baltā galdauta svētki, kuru iekārtojusi Valmieras muzeja tekstiliju glabātāja MAIRA MIĶELSONE.
Šķiet, ka tikai vēl aizvakar tikām uzņemti Eiropas Savienībā, bet kalendārs ir nepielūdzams – kopš 2004. gada 1. maija, kad tas notika, rīt apritēs jau 15 gadi, kuru laikā, bēdu nepazīstot, izaugusi pavisam jauna paaudze ar pavisam citām prasībām un ambīcijām. Tikmēr lielākoties daži mani vienaudži joprojām ar aizrautību šo izvēli kritizē, uzskatot to par aplamu, jo: cilvēki pamet Latviju, lauki tukšojas, skolas tiek slēgtas, vienvārdsakot, viss ir slikti un pie tā vainojama ļaunā Eiropa, kuras sankciju politika kaitē Latvijas šprotu ražotāju eksporta biznesam utt., utjpr.
Ar lekciju Virzība pret mani. Cilvēka, sevis un kosmiskās realitātes uztvere 9. aprīlī šīgada Mākslas dienu ietvaros Valmieras integrētajā bibliotēkā ciemojās VALDIS ATĀLS.
Naukšēnu pagasta pensionāru biedrība 5. aprīļa pēcpusdienā nosvinēja savu ceturtdaļgadsimta jubileju. Kā atcerējās biedrības priekšsēdētāja INGRĪDA EGLĪTE, pirms 25 gadiem toreizējais pagasta priekšsēdētājs Kaspars Kļaviņš nācis ar ideju iesaistīt pagasta pensionārus dažādās aktivitātēs, lai viņi pēc aiziešanas no aktīvās darba dzīves nejustos vientuļi un aizmirsti. Kopš tā laika dažas tradīcijas palikušas nemainīgas – tās ir 25 Ziemassvētku balles ar paciņām, tās ir ekskursijas pa Latviju vasarās.
Turpinot grants ceļu programmu uzņēmējdarbības atbalstam, Naukšēnu novadā sākušies remontdarbi posmā Mūļas – Ķipi – Naukšēni 2,28 km garumā, lai izveidotu īsti labu grants ceļu. Par darbu norisi stāsta novada saimniecības vadītāja ŅINA KRASTIŅA.
«Es pats joprojām dejoju Burtnieku novada Valmieras pagasta jauniešu deju kolektīvā Sadancis pie Ievas Adāvičas un, viņas iedvesmots, arī pieteicos Latviešu deju skolā 8, jo bija tāda situācija, ka mūsu pagasta kultūras nama bērnu deju kolektīvam Sadancēni uz laiku vajadzēja vadītāju, un, lai to darītu, bija nepieciešama atbilstoša izglītība,» savu nokļūšanu deju kolektīva vadītāja statusā atklāj tikai 29 gadus vecais EDGARS BAUERS.
Sekojot galvaspilsētas paraugam, Valmieras uzņēmēju apvienība Ozols ierosinājusi slēgt azartspēļu vietas, uzskatot, ka «Valmierai jākļūst par pirmo pilsētu Latvijā, kas ir pilnīgi brīva no šī atkarību raisošā biznesa, lai valmierieši un Valmieras viesi neciestu no azartspēlēm un visām ar to saistītajām negatīvajām sekām».
Gatavojoties 2020. gada XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, vakar Valmieras Kultūras centrā notika Valmieras deju apriņķa skolēnu tautas deju kolektīvu skate, kurā piedalījās ne vien dejotāji no Valmieras, bet arī kolektīvi no Burtnieku, Beverīnas un Kocēnu novada.
Lai pilnveidotu jauniešu izpratni par Eiropas Savienību, integrējot to formālajā un neformālajā mācību procesā Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas programmā, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā vakar notika atklātā stunda, kurā jaunieši tika izglītoti, kā piedalīties 25. maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās un kā tās ietekmēs mūsu turpmāko dzīvi.
Divas dienas – 30. un 31. martā – Siguldā koncertzālē Baltais flīģelis un Siguldas novada kultūras centrā Siguldas devons norisinājās X Latvijas pūtēju orķestru konkurss, kurā četrās grūtības pakāpes grupās piedalījās 38 kolektīvi no 33 pilsētām un novadiem.
Kam gan nebūs gadījies, pa klusām meža takām staigājot, uzdurties tādai kā kapu kopiņai, tikai mazākai, zem kuras, visticamāk, apglabāts kāds no mūsu mazajiem brāļiem, kas kādreiz bijis mājas mīlulis.
«Veidojot šo vietu, pirmais lielais mērķis bija, lai tā būtu ne tikai kafejnīca, bet arī kultūras kafejnīca, kurā būtu gan mūzika, gan māksla, gan teātris, gan dzeja, gan kino un kura būtu satikšanās vieta kultūras cilvēkiem, jo pirms 100 gadiem Valmierā šajā vietā bija Latviešu biedrības nams, kurā arī tika kopta latviešu kultūra,» Valmiermuižas teātra kafejnīcas atklāšanas svinībās klātesošos uzrunāja Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis.
Kad nu visi saraksti iesniegti un kārtas numuri izlozēti, varam konstatēt, ka Latvijā partiju, kuras tīko iekļūt Eiropas Parlamentā, ir divas reizes vairāk nekā mūsu valstij paredzēto vietu skaits, taču atsevišķām politiskajām organizācijām tas nav bijis nekāds šķērslis savās priekšvēlēšanu programmās ierakstīt tādas apņemšanās, it kā mums Eiroparlamentā būtu atvēlēti nevis vien astoņi, bet veseli simt astoņi krēsli.