Godinot Latviju 101. proklamēšanas gadadienā, 18. novembrī Valmierā bija koši izgaismoti vairāki nami – pašvaldības ēka, Mūzikas skola, Valmieras integrētā bibliotēka, bet Vecpuišu parkā pateicībā par tā dibinātāju ieguldījumu neatkarīgas valsts tapšanā no svecīšu liesmām, krēslai iestājoties, tika veidotas latvju spēka zīmes.
Pagājušās nedēļas pirmdienā mūzikas un mākslas festivāla Bildes jauno grupu koncertā uz VEF Kultūras pils skatuves kopā ar Smiltenes Apvedceļa solistu Jāni Krūmiņu kāpa arī Valmieras Valsts ģimnāzijas vokāli instrumentālais ansamblis Guiness, kuru šajā mācību gadā konsultē mūzikas skolotājs Mārtiņš Birnis, izpildot Jāņa Krūmiņa Pirmo vasaras ziedu un grupas dalībnieka Reiņa kompozīciju.
Aizvakar Ķoņu pagasta Dīķeru muižā notika Ernsta fon Menzenkampfa grāmatas Cilvēki un likteņi senajā Līvzemē atvēršanas svētki. Tie sākās ar darba fragmentu lasījumiem, cenšoties sanākušās publikas iztēlē uzburt ainiņas no 130 gadus senas pagātnes, kā arī izbaudīt vienkāršo un raito valodu un pamanīt tās cilvēku vērtības un attiecības, kādās dzīvoja muižas ļaudis.
No 7. novembra Naukšēnu Cilvēkmuzejā būs skatāma interesanta izstāde Vidzemes dzīvie atmiņu stāsti, kas tapusi projekta ietvaros, ko īstenojusi Naukšēnu Cilvēkmuzeja vadītāja DIĀNA GLUŠONOKA:
Runā, ka drīzumā privāto auto varēs atļauties tikai ļoti turīgo iedzīvotāju slānis, jo ministrijās tiekot gatavots pamatojums esošo nodokļu palielināšanai degvielai, transportam un vēl pilnīgi jauna nodokļa ieviešana, kas pamatota ar rūpēm par klimatu, globālās sasilšanas draudiem, lai sabiedrība mazāk izmantotu transporta līdzekļus, kurus darbina fosilā enerģija, un pievērstos zaļākam dzīvesveidam, pārvietojoties ar velosipēdiem un skrejriteņiem.
Biju iecerējis, ka sarunā ar pieredzes bagāto tautsaimnieku VISVALDI SKUJIŅU par globālās pasaules izaicinājumiem piedalīsies arī viņa dēls, informācijas tehnoloģiju speciālists Klāvs, taču viņš, kā jau pierasts atvērto robežu laikmetā, tobrīd atradās ārpus Latvijas un Naukšēnos nebija sastopams, tā ka viņa viedoklis un paaudžu konfrontācija šoreiz izpalika. Tā nu Skujiņa kungs mūs sagaida ar kafijas krūzi un cepumiem, skubinot: tur tajā traukā starp dzīvnieku figūriņām jābūt arī pūcei – atrodiet un apēdiet!
Diriģente IRĒNA ZELČA atrodas nepārtrauktā kustībā, tāpēc līdz šim arvien tika atlikta saruna par Valmieras Mūzikas skolas kora SolLaRe kārtējiem panākumiem, šoreiz konkursā Kas mēs bijām, būsim, esam, kurš veltīts dzejniekam Auseklim un šoruden Alojā norisinājās jau 15. reizi. Vispirms māksliniece atgādina šī konkursa kārtību:
Lai arī fotoradari kopš to uzstādīšanas valsts budžetā ienesuši daudz lielāku summu – pērn vien vairāk nekā 9 miljonus eiro – par to, cik tie izmaksājuši, tomēr sakarā ar to, ka šoferi sākuši braukt uzmanīgāk, iekasētā nauda izrādījusies mazāka, nekā sākotnēji plānots. Būtu jāpriecājas, ka braucēji kļuvuši disciplinētāki, ka augusi satiksmes drošība uz ceļiem, taču tā vietā jādzird sūkstīšanās, ka pārāk apzinīgo šoferīšu dēļ vairs nevarēs apkalpot jau esošos 100 stacionāros un 14 pārvietojamos radarus, kur nu vēl gādāt jaunus klāt. Tālab tagad īpaša vērība no radaru puses tikšot veltīta apdrošināšanas un tehniskās apskates termiņiem. Apsveicami un ļoti pareizi, jautājums tikai – kāpēc to nevarēja darīt jau līdz šim?
GUNTA GRIGORE par Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītāju strādā piekto gadu, bet savu pedagoga karjeru sākusi, vēl būdama skolniece, vasaras brīvdienās strādājot bērnudārzā. Vēlāk bijusi gan praktizējoša skolotāja, gan izglītības iestādes vadītāja 13 gadus Alūksnes pusē, gan izglītības, kultūras un sporta speciāliste Strenčos. Guntai ir ne tikai teorētiskas, bet arī praktiskas zināšanas pirmsskolas, pamatskolas un vidējās izglītības posmos. Iegūti divi maģistra grādi – pedagoģijā un izglītības vadībā. Iet klasē, lai mācītu bioloģiju, mājturību vai veselības mācību, pēc šī brīža darba apjoma vairs nav fiziski iespējams. Gunta ir arī Izglītības kvalitātes dienesta eksperte, kas piedalās skolu akreditācijās un direktoru atestācijās.
Sestdienas pēcpusdienā Valmieras Kultūras centrā pulcējās tautisko deju cienītāji, lai noskatītos tradicionālo sadancošanās koncertu Mēs – 3, Jūs – 3, kuru organizē Valmieras Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs Agrā rūsa, trīs vietējām deju kopām piepulcinot kolektīvus no citiem Latvijas novadiem.
Lai gan pēc pērnā pavasara piedzīvojumiem biju teju vai nozvērējies uz Briseli turpmāk vairs nelidot, – nekad nesaki nekad. Pirms pāris nedēļām ļāvos pierunāties, jo kabineta kolēģim, tā kā viņš savulaik balsojis pret Latvijas dalību Eiropas Savienībā, Briseles apmeklējumu jautājumā ir strikta nostāja – viņu uz turieni neviens pat ar koku neaizdzīšot. Nav taču liegts cēla mērķa – dzirdēt klātienē Eiropas komisāra kandidāta Valda Dombrovska uzstāšanos un iztaujāšanu – labad pastrādāt sestdien un svētdien. Tā arī tika darīts, bet, kad svētdienas vakarā savā e-pastā ieraudzīju gaidīto Naukšēnu Cilvēkmuzeja apsolīto rakstiņu, pēdējās stresa paliekas pazuda.
Pirmajā starptautiskajā Jāņa Zābera piemiņai veltītajā vokālistu konkursā, kas no 28. septembra līdz 1. oktobrim trīs kārtās norisinājās Rīgā, VEF Kultūras pilī, bija akreditēti 18 dalībnieki vecumā no 10 līdz 34 gadiem no Igaunijas, Horvātijas un Latvijas. Finālā trijās vecuma grupās iekļuva deviņi, tostarp Valmieras Mūzikas skolas pedagoģes Laimas Krumholces skolotais Silvars Ritvars Malcenieks, kas vienīgais no jaunāko grupu solistiem kļuva par laureātu, iegūstot 3. vietu.
Piektdienas vakarā politiskā partija Kustība «Par!», atzīmējot pirmās teritoriālās nodaļas dibināšanu, Valmieras integrētajā bibliotēkā aicināja uz sarunu par inovatīvu reģionu attīstību, ko uzsāka Valmieras teritoriālās nodaļas – tajā šobrīd ir 11 biedri – jaunievēlētais vadītājs Normunds Mihailovs.
Naukšēnu novada vidusskolā Skolotāju diena tradicionāli tiek atzīmēta ar pedagogu ekskursiju, kuras laikā viņu pienākumus uzņemas vecāko klašu audzēkņi. Tāpēc arī piektdienas priekšpusdienā devāmies taisnā ceļā pie direktora ROLANDA REIZIŅA, kura kabinetā tobrīd tika strostēti divi saplūkušies trešklasnieki, kam nu par savu rīcību jāraksta paskaidrojumi, kuri tiks nodoti īstajai direktorei.
«Vispriecīgākais jaunums mums šoruden ir autoceļa Mūļas – Ķipi – Naukšēni nodošana ekspluatācijā, kas notika 30. septembrī. Tas bija otrais objekts grants ceļu programmā, pirms renovācijas ceļš bija neatbilstošs 21. gadsimta prasībām, un sakarā ar to, ka tur tika uzbūvēta liela liellopu novietne, mēs atbilstoši situācijai mainījām prioritātes, kā rezultātā priekš uzņēmējiem ir izveidota infrastruktūra, pa kuru nu droši varēs braukt lieljaudas tehnika,» stāstījumu par Naukšēnu novada ceļu uzlabojumiem sāk Ķoņu pagasta pārvaldes vadītāja ŅINA KRASTIŅA. «Gan projektētājs – SIA Projekts EAE, gan būvnieks SIA Valkas ceļi, gan būvuzraugs SIA Jurevičs un partneri tika izvēlēti konkursa kārtībā, mums bija ļoti laba sadarbība ar visiem jau minētajiem. Prieks, ka šajos darbos strādā jauni cilvēki, kas prot sasniegt rezultātu, tā ka Latvijai ir nākotne. Darbu gaitā tika izbūvētas 22 nobrauktuves, 17 caurtekas, bet ūdens atvades sistēma tika veidota no jauna, kā arī uzklāts kvalitatīvs grants segums 20 cm biezumā ar visiem obligātajiem ekspluatācijas īpašību rādītājiem.
Šovasar mežu ugunsgrēki plosījās ne tikai Austrālijā, bet arī par planētas plaušām dēvētajos Brazīlijas mūžamežos, un nupat šajā sakarā pasauli satricināja zviedru pusaudzes Grētas Tunbergas emocionālā uzstāšanās Apvienoto Nāciju tribīnē lielajā klimatam veltītajā valstu vadītāju samitā, asi kritizējot pasaules līderus par nespēju risināt klimata pārmaiņas.
Pagājušās nedēļas trešdienā kinoteātrī Gaisma tika demonstrēta spēlfilma Oļegs, kuras pirmizrāde Latvijas galvaspilsētā Rīgā paredzēta 2. oktobrī, bet Latvijas kinoteātros tā būs skatāma no 4. oktobra.
Valmieras integrētās bibliotēkas organizētos Dzejas dienu pasākumus pagājušās nedēļas otrdienā ievadīja Dzejas nakts, kura sākās ar jauniešu radošo meistardarbnīcu Smilšu ragana uz mana šķīvja sēd, kurā tika radītas dzejas sviestmaizes, izmantojot izrunas līdzību, jo angļu valodā vārds sviestmaize (sandwich) skan kā smilšu ragana (sand whitsh). Jaunieši varēja izbaudīt ne tikai dzeju, bet arī oriģinālas sviestmaizītes Valmieras tehnikuma audzēkņu, kuri apgūst konditora palīga specialitāti, izpildījumā.
Biškopis RIMANTS GAIDAMOVIČS šajās dienās ir nevaļīgs – vēl kāds bišu būris jāpārvieto, un, lai arī ieziemošana pabeigta, piebarošana joprojām notiek, tāpēc arī uzreiz ķeramies pie galvenā.
«Līdz šim par klimata pārmaiņām diez ko nelikos zinis, bet, kad sāk pie tā ciešāk piedomāt – jā, pirmajos desmit saimniekošanas gados sējumi biežāk izsala, bet pēdējos trīs četros gados ziemas kļuvušas siltākas, vispār nekas nav pārsēts no jauna, taču pirms tam tas bija jādara vairākkārt,» atzīst viens no ievērojamākajiem mūspuses graudaugu kopējiem naukšēnietis AINIS DUKURS, kas šajā nozarē darbojas teju vai divdesmit gadus. «Vispār jau neteiktu, ka es to pārāk izjūtu, tāpat kā mēs nejūtam, ka pamazām novecojam. Arī par vasarām neteiktu, ka būtu lielas pārmaiņas, tāpat ir karstums, aukstums, varbūt vienīgi laiks kļuvis nepastāvīgāks, krasākas svārstības no silta uz vēsu un ziemas kļuvušas siltākas.»