Jūlijs Cukurs

«Pēdējā laika lielākais notikums ne vien Latvijā, bet arī Naukšēnos bija Latvijas simtgade. Domājām un gatavojāmies tai laikus, mūsu deputāti apciemoja pensionārus, kuri vecāki par 80 gadiem, un arī represētos, apsveicot viņus svētkos ar naudas balvu 30 eiro apmērā. Naukšēnu galvenajā ielā saziedēja Latvijas karogi, skolā un arī mājās tika gatavoti putnu būrīši, lai tos nākamajā pavasarī izliktu Naukšēnu kokos galvenokārt pie doktorāta un vēl citviet. Bija ideja par 100 būrīšiem Latvijas simtgadei, pašlaik ir 81, jādomā, ka līdz pavasarim taps arī atlikušie 19,» ir pārliecināta Naukšēnu kultūras nama direktore INDRA JIRGENA.

Ar Lindas Mīļās vadītas deju grupas Baltā priekšnesumu sestdien Valmieras Kultūras centrā tika atklāts vokālās studijas Smaidiņi un skolotājas Ilutas Dunderes rīkotais 3. Vislatvijas vokālo grupu un solistu konkurss Dziesmu virpulis Valmierā 2018, kas bija pulcinājis 600 dalībniekus – 72 grupas un 52 solistus no Valmieras, Cēsīm, Ozolniekiem, Ogres, Ķeguma, Ikšķiles, Daugavpils, Alūksnes, Talsiem un Rīgas. Godinot Latvijas valsti dibināšanas 100 gadu jubilejā, šīgada pasākumā skanēja dziesmas tikai latviešu valodā, kuru izpildījumu pēc 10 ballu sistēmas vērtēja vokālā pedagoģe un diriģente Liene Zvirbule, multimākslinieks Kārlis Neimanis, grupas Triānas parks soliste Agnese Rakovska, vokālais pedagogs un operas solists Juris Vizbulis un dziedātājs ar samtaino balsi Mārtiņš Ruskis.

Uzņēmējs AINIS DUKURS uz sarunu par šodienas vizīti pie Valsts prezidenta ierodas nevaļīgs – drīz jāved sieva uz konsultāciju, jo jau Latvijas nākamās simtgades sākumā ģimenē gaidāms vēl viens priecīgs notikums –  pirms Ziemassvētkiem Dukuru sešus un četrus gadus vecajām atvasēm pievienosies brālītis vai māsiņa.

Pirms trīsdesmit gadiem 18. novembra pievakarē Valmieras vecajā ūdenstornī svinīgi tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs, kuru mastā uzvilka neformālo organizāciju deleģētie Gundabs Putniņš, Edgars Luste un Visvaldis Skrastiņš, kā arī folkloras kopas Daina vadītāja Inta Indriksone. No viņiem starp mums vairs vienīgi Visvaldis, kuram rit septiņdesmit pirmais mūža gads, taču viņš joprojām strādā savā uzņēmumā SIA VN bruģis, palīdzot dēlam Naurim uzmūrēt kādu skursteņa spici vai pārvilkt bobkatu. Pats gan atzīst, ka pilnīgi varētu iztikt arī ar savu pensiju – pietiktu gan dzīvošanai, gan teātra, kino un koncertu apmeklējumiem, šovasar, piemēram, izdevies dabūt biļetes uz Dziesmu svētku noslēguma koncertu.

Ar Rotas muzikantu un klātesošo kopīgi dziedāto Šeit ir Latvija patriotiski sirsnīgā gaisotnē Rencēnu kultūras namā iesākās Pētera Tabūna grāmatas Latvijas dzīvības stratēģija atklāšanas pasākums un autora tikšanās ar rencēniešiem. «Tas, kas izskanēja šajā dziesmā, arī tajā grāmatā rakstīts,» neslēpjot saviļņojumu, atzinās PĒTERIS TABŪNS, sakot paldies jaukajiem Burtnieku novada ļaudīm un novada vadībai – Štromberga un Greiškalna kungiem, Gaumanes kundzei un pārējiem deputātiem, kuri uzskatījuši par lietderīgu rīkot šādu tikšanos, bet īpašais paldies Kārlim Greiškalnam, kurš arī piedalījies grāmatas tapšanā.

Aprakstīt sestdien pusdienlaikā notiekošo IV pasaules diktātu latviešu valodā ierados pēdējā brīdī, kad gandrīz visas vietas Vidzemes Augstskolas otrā stāva auditorijā jau bija aizņemtas. Lai arī pasākumā tiku plānojis piedalīties tikai kā novērotājs, līdzko biju apsēdies solā, man priekšā tika noliktas reģistrācijas lapas divos eksemplāros un speciālā diktāta veidlapa, tā ka atteikties bija neērti, un tā es kļuvu par 53. rakstītāju un Valmieras rekorda masveidībā līdzautoru vismaz uz gadu.

Pagājušajā piektdienā Valmieras muzeja Velvju zālē tika atklāta ekspozīcija Prezidentu spēles, kas veltīta Latvijas simtgadei un būs skatāma turpmākos divus gadus. «Mūsu izstādes nosaukums ir Prezidentu spēles, bet prezidenti kā vēsturiskas figūras šajā mūsu vēsturiskās spēles laukumā veidos tikai fonu, iezīmējot laika līniju, jo šis stāsts ir par pašu tuvāko – Valmieras pilsētu, tās teritoriālo robežu pārmaiņām, interesantiem vēstures notikumiem. Izstādes mērķis ir atcerēties šos vēstures stāstus un ne tikai pārdomāt, bet arī celt tos saulītē un ļaut uzzināt citiem, tāpēc aicinām jebkuru esošo vai bijušo valmierieti šos stāstus uzrakstīt – vēstulē vai elektroniski – un atsūtīt muzejam,» atklājot pasākumu, klātesošos uzrunāja muzeja direktore Iveta Blūma.

Ministriem aizejot

«Ceturtdien Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē piedalījās trīs aizejošās valdības ministri – ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards – un viņu vēstījums bija galvenokārt par Eiropas Savienības (ES) nākamo daudzgadu perioda 2021. – 2027. budžetu, jo laiks iet ātri, līdz ar to arī jāplāno nākotne,» stāstījumu par pirmās nedēļas darbiem pēc atvaļinājuma uzsāka Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs JĀNIS ZUMENTS.

MĀRIS KAUŽĒNS, izzinot savas dzimtas saknes līdz pat 1720. gadam, paveicis prātam grūti aptverama darba apjomu, kas šoruden noslēdzies ar dzimtas salidojumu Naukšēnu pagasta Kļavās. Tajā katram pārstāvim no septiņpadsmit zariem tika pasniegts milzīgs rullis ar dzimtas koku un 713 lappušu bieza vēstures grāmata Mana dzimta ar cilvēku un dokumentu fotogrāfijām, biogrāfiju un notikumu stāstiem, jo, kā pats Māris par sevi ironizē: «Tā kā man ir veca galva, tad es arī rakstu.» Grāmatas vāku zīmējusi meita Elva Evija, tajā vecātēva Triju Zvaigžņu ordenis, Tūteru ozola paliekas, no kurām Hirte drāzis savu kloņģīšus, Mazsalacas baznīcas logs un ozols no vietas, kur kādreiz Mazsalacas pagastā bijusi Kaužēnu māja. Bet sācies viss 2013. gadā, kad jaunākajai meitai skolā vajadzējis zīmēt dzimtas koku, tētim āķis lūpā un sākušies izpētes darbi.

Naukšēnu vīna darītavas produkcija ik gadu papildinās ar kādu jaunu, oriģinālu un šim novadam raksturīgas garšas dzērienu, kuru kvalitāte augstu vērtēta dažādos Latvijas konkursos un degustācijās. Pavisam nesen saņemta kārtējā atzinība nu jau Baltijas mērogā, tapis arī kopprodukts ar maiznīcas Liepkalni konditoreju, bet par to lai tuvāk stāsta vīna darītavas saimnieks JĀNIS BAUNIS:

Ceturtdienas pēcpusdienā Valmieras integrētās bibliotēkas 2. stāvā svinīgā atmosfērā tika prezentēta 41 ar asti tūkstoti eiro vērtā Valmieras zīmola jaunā identitāte, kuru izstrādājusi reklāmas aģentūra McCann Riga.

Bavārieti MARTINU ŠĒFERU uz Latviju atvedušas romantiskās jūtas pret tālajā Taizemē iepazīto latviešu tekstilmākslinieci Agnesi, un nu jau abi trīs gadus dzīvo kopīgi iegādātajās Ābelītēs Naukšēnu pusē, labiekārtojot mājokli un saimniecības ēkas, lai lauku mierā un klusumā tajās varētu uzņemt tuvus un tālus ciemiņus.

Ar naukšēnieti LĪGU DREIJU sarunājamies priecīgā brīdī – viņa nupat pieņemta darbā par lietvedi pansionātā Vidzeme. Taču pirms tam vairāki gadi pavadīti ārpus Latvijas robežām, iepazīstot gan emigrācijas plusus, gan arī mīnusus.

Otrdienas vakarā Valmieras bibliotēkā notika noslēguma pasākums no sērijas Tipogrāfijas stāsti. Taisnības labad jāteic gan, ka Ingrīdas Zīriņas un Tāļa Pumpuriņa lekcijās iespieddarbu vēsture bija atvirzījusies it kā otrajā plānā, galveno lomu atvēlot divām spilgtām personībām – Hermanim Enzeliņam un Kārlim Ulmanim, kuru aktīvā darbošanās mūspusē sekmējusi arī poligrāfijas attīstību.