Jūlijs Cukurs

Ar aktrises Daces Everss lasīto fragmentu no Edvarta Virzas Straumēniem otrdienas vakarā Valmieras muzeja Izstāžu zālē sākās Hermaņa Enzeliņa grāmatas Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē atvēršanas svētki. Turpinājumā izdevniecības Apvārsnis vadītājs un redaktors Valters Grīviņš vispirms deva vārdu vēsturniekiem Ingrīdai Zīriņai un Tālim Pumpuriņam, lai viņi īsi un koncentrēti iepazīstinātu klātesošos ar Hermaņa Enzeliņa dzimtas saknēm, saimniecisko un sabiedrisko darbošanos, kā arī vēstures pētniecību, jo šis vīrs, pēc Valtera domām, par to, ko darījis pilsētas un apkārtnes labā, kā minimums pelnījis statuju Valmieras centrālajā vietā.

Lai godinātu 25. martā pirms 70 gadiem no Latvijas uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem izsūtītos iedzīvotāju tūkstošus, vakar pie Valmieras dzelzceļa stacijas notika komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltīts atceres brīdis. «Es to dienu labi atceros, tolaik mācījos 4. klasē, mašīnu rinda stiepās līdz Smiltenes krustam, kur tagad Statoil, bet visa iekraušana notika viņpus sliedēm,» klausoties senioru vīru kora Baltie bērzi izpildītajā dziesmā, atmiņās dalījās Kārlienas puika Juris Melbārdis, no kura klases arī trim desmitgadīgiem bērniem bijis jādodas šajā Golgātas ceļā.

– Pēc būtības jau mēs esam tā pati Ķoņu kalna dzīves skola, tikai paplašinātā versijā, – par Jaunajiem Ķoņu pagasta amatniekiem stāsta AGNESE AUNIŅA-LINMEIJERE. – Kopš biedrība 2001. gadā tika dibināta, esam tāds kodoliņš, kas aktīvi strādā. Pērnā gada rudens pusē viena uzņēmīga sieviete, arī rokdarbniece ķoniete Esmeralda Pasīte, satraukusies par gaidāmo teritoriālo reformu, mudināja kaut ko darīt lietas labā, lai iedzīvotāju aktivitāti saglabātu. Atbildēju viņai – nav problēmu, kāda būs ideja? Viņa man – ka vajadzētu kaut ko amatniekiem, jo Rūjienā ir Rūzeles, Naukšēnos audēju pulciņš, un vai tad Ķoņos rokdarbnieču trūkst! Saprotams, ka netrūkst, ir daudz.

IVARS ĀDAMSONS ir viens no jaudīgākajiem zemniekiem Ziemeļvidzemē, kas savu saimniecību attīstījis no nieka 6 hektāriem līdz 1300 ha plašumiem, kuros tiek audzēti graudaugi – ziemas un vasaras kvieši, rudzi, mieži, dažbrīd griķi, pupas, rapsis – pēc mūsdienu modernākajām metodēm. Jau tūkstošgades sākumā smiltenieši runāja, ka Ādamsonam ir tāds traktors, kuru programmē caur satelītu. Tāpēc līdzīgi kā tālajos padomju gados, kad augstiem viesiem tika rādīti kolhozi - miljonāri, arī pie Ivara Smiltenes pagasta Rožkalnos ciemojušies gan ministri, gan Valsts prezidenti Vaira Vīķe-Freiberga un Andris Bērziņš.

Smiltene visos laikos bijusi ļoti darbīga vieta – daudzi kādreizējie smiltenieši izskolojušies un tagad augstos amatos galvaspilsētā, tomēr saikni ar dzimto pilsētu nav zaudējuši un nereti sastopami, ciemojoties savā jaunu dienu zemē, ne tikai kapu svētkos un lielu jubileju reizēs, bet arī brīvajās dienās nedēļu nogalēs. Lai izdibinātu, kur meklējamas saknes Smiltenes fenomenam, pagājušajā piektdienā paviesojāmies pie Smiltenes novada domes priekšsēdētāja GINTA KUKAIŅA.

Kopš janvāra Latvijas TV 1. kanālā skatāms dokumentāls ceļojumu seriāls Literatūre – ceļojums ar rakstnieku, kurā pazīstami mūsdienu literāti no sava skatpunkta stāsta par pagātnes dižgariem. Otrdien Vidzemes Augstskolas konferenču zālē par savu līdzšinējo darbošanos LTV 1 un jaunāko produktu, aicinot auditoriju nebaidīties darīt to, ko nevienā skolā nemāca, stāstīja seriāla veidotāji MARTA SELECKA un GUSTAVS TERZENS, kas TV skatītājiem pazīstami no viņu iepriekšējiem dokumentālajiem ceļojumiem Ziemeļu puse un Te! Kad pēdējais no minētajiem sešu gadu laikā sasniedzis LTV 1 vēl nebijušu reitingu – 100000 skatītāju, radošā grupa lēmusi to pārtraukt, jo ballīte jābeidz labākajā brīdī.

Sarunā ar SIA Naukšēni valdes priekšsēdētāju Jurģi Krastiņu atlika vien pažēloties, ka sen neesam aicināti uz SIA iesala un dzērienu cehu Brūzī, kad nekavējoties tikām pieteikti ekskursijai pa ražotni, kurā mani un fotogrāfi Āriju laipni izvadāja tehnoloģe SANDRA OZOLA, atklājot, ka visiem interesentiem tāds gods vairs netiekot izrādīts, jo pēc kādas pastaigas pa ražotnes stāviem un pagrabiem sadarbības partneri no Igaunijas attapuši – kāpēc gan pirkt iesalu no naukšēniešiem, ja var to ražot paši.

Publisko lekciju un atklāto diskusiju Vērtības Eiropas Savienībā un Latvijā sestdien Vidzemes Augstskolas bibliotēkā jurists, politologs un Eiropas tiesas tiesnesis EGILS LEVITS sāka ar dažādiem piemēriem no Eiropas tiesas prakses, lai tādējādi ilustrētu, ka jebkura cilvēka, organizāciju un arī valsts rīcība vienmēr balstīta noteiktās vērtībās, un lekcijas turpinājumā analizējot, cik svarīgi apzināties, kādas vērtības mēs katrs ar savu rīcību īstenojam.

Ceturtdien Valmieras Valsts ģimnāzijā startēja Latvijas izglītības iestāžu vokāli instrumentālo ansambļu, instrumentālo kolektīvu un popgrupu festivāls – konkurss No baroka līdz rokam, kuru sadarbībā ar Valsts Izglītības satura centru (VISC) organizēja Jaunatnes centrs Vinda.

Ceturtdien Valmieras Kultūras centrā notika 6. – 12 klašu izglītojamo mūzikas olimpiāde, kurā piedalījās skolēni no Valmieras, kā arī Rūjienas, Naukšēnu, Beverīnas, Burtnieku novada, lai noskaidrotu, kuriem būs gods piedalīties nākamajā kārtā – Vidzemes reģiona olimpiādē.

Nupat kā Valmieras Kultūras centra pašdarbnieki svinēja savus gadskārtējos svētkus, bet jau 2. martā uz koncertu aicina vidējās paaudzes deju kolektīvs Pastalnieki, kas 2016. gada nogalē atzīmēja savu 35 gadu jubileju.

«Nesen tikāmies ar jauno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci, kas no sava saspringtā darba grafika mums bija atvēlējis veselu pusotru stundu,» stāstījumu par pašvaldību iespējamām aktivitātēm un turpmākajiem likteņiem uzsāka Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs JĀNIS ZUMENTS.

Kopš mūsu iepriekšējās sarunas ar SIA Naukšēni valdes priekšsēdētāju JURĢI KRASTIŅU aizskrējuši jau gandrīz divi gadi. Tolaik viņš tikko kā bija pārņēmis saimniecību, kuras tālākai attīstībai paredzēja nopietnu darbu vismaz desmit gadu garumā, tāpēc gribējām uzzināt, kā sokas ar iecerētā īstenošanu.

Trešdien Valmieras Kultūras centra zālē visas dienas garumā skanēja klaviermūzika, ko atskaņoja Jautrītei Putniņai veltītā starptautiskā jauno pianistu konkursa dalībnieki, kuri savu prasmi demonstrēja četrās vecuma grupās.

Valmieras Mūzikas skolas klavieru skolotāja AIVA TAURIŅA-ŠARIŅA ir vistīrākās raudzes vietējais produkts: pēc Valmieras MS klavieru klases absolvēšanas un mācībām Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolā viņa 1995./96. mācību gadā Mūzikas skolā atgriezusies jau kā pedagoģe un strādā tur joprojām, mācot gan jaunos pianistus, gan koncertējot solo vai spēlējot pavadījumus.

Pagājušajā piektdienā Valmieras kinoteātrī 3D Cinema/Gaisma notika jaunākās latviešu ģimenes filmas Vecā dārza noslēpums pirmizrāde un tikšanās radošo komandu – režisoru, galveno lomu atveidotājiem un tehnisko personālu.