«Gads ir pagājis, un atkal pie namdurvīm klauvē kārtējie svētki,» stāstījumu par Naukšēnu novada svētku programmu uzsāk Naukšēnu kultūras nama direktore INDRA JIRGENA. «Kā jau visos svētkos mums ir īpaša domubiedru grupa, kas tos organizē, daloties ar savām idejām, un meklē kaut ko jaunu. Iespēju robežās ņemam vērā arī to, ko iepriekšējās aptaujās teikuši iedzīvotāji, tāpēc būs arī kaut kas jauns līdzās tradīcijām, kuras izturējušas laika pārbaudi.
Šī vasara kā radīta aktīvai sportošanai, tālab arī esam ieradušies Naukšēnu novada Jauniešu centrā, lai uzklausītu novada sporta organizatoru GUNDARU PUTNIŅU par to, kas jau bijis, un to, kas vēl tikai būs:
Pirms Jāņiem uz redakciju piezvanīja kāds kungs, kurš bija iegādājies jaunu televizoru, bet nevarēja atbrīvoties no vecā, jo Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas (ZAAO) laukumā Beātes ielas galā par tā pieņemšanu prasot 4 eiro, kaut gan pēc tirdzniecības noteikumiem šai opcijai esot jābūt bezmaksas. Un tik tiešām — zvanītājam pilnīga taisnība, jo www.zalajosta.lv melns uz balta rakstīts, ka nolietotas elektroiekārtas nododamas jebkurā EKO laukumā ar aicinājumu «sazināties ar nolietotu elektroiekārtu savākšanas uzņēmumiem, kas bez maksas izvedīs nolietotu elektroiekārtu no jūsu dzīvesvietas». Likteņa ironija, bet tieši zvanīšanas dienā Liesmā bija lasāma informācija, ka ZAAO otro gadu pēc kārtas saņēmis zelta novērtējumu Ilgtspējas indeksā, kā arī Labklājības ministrijas novērtējumu Ģimenei draudzīgs komersants. Laikam jau šī draudzība izpaužas tādējādi, ka tiek prasīti vien 4, nevis 7 vai visi 10 eiro. Taču iespējams, ka šis nesenais tarifu pacēlums saistīts ar Konkurences padomes martā uzlikto 36665 eiro sodu par tirgus varas ļaunprātīgu izmantošanu, ko ZAAO, lai nebūtu jātiesājas, arī samaksājis, bet kaut kā taču šī naudiņa jāatgūst.
JURIS ALPEUSS ir viens no Naukšēnu novada jaunās paaudzes zemniekiem, kas pie saimniekošanas laukos ķēries ar drošu roku un skaidriem mērķiem. Tā kā parasti viņš esot vai nu ar traktoru uz lauka, vai basketbola treniņā, var teikt, ka pagājušajā piektdienā mums paveicās Juri sastapt, jo tā bija viena no retajām dienām, ko viņš pavadīja Skrīveros ar sievu Noru un abiem dēliņiem — Martinu un Robertu, pie kafijas tases pastāstot, kāpēc izvēlējies dzīvot un saimniekot laukos.
Vakar, gada garākajā dienā, vērienīgajā projektā Gadsimta garākā Līgodziesma jau kopš saullēkta pl. 4.29 Latvijas radio 2 ēteru tiešraidē pieskandināja kori un folkloras ansambļi ne vien no Latvijas malu malām, bet arī no visas plašās pasaules, kur vien mīt un dzied latvieši. Gadsimta garākā Līgodziesma radio programmā skanēja jau trešo gadu, bet otro reizi tajā piedalījās Burtnieku novada jauniešu koris Konsonanse Imanta Toča vadībā.
«Pagājušajā sestdienā Lielvārdē tika noskaidrota Latvijas sirdsdziesma. Rembates parka brīvdabas estrādē par šo godu sacentās 15 dziesmas. Apkopojot LTV1 tiešraides skatītāju telefonbalsojuma un internetbalsojuma rezultātus, par uzvarētāju kļuva dziesma Vilciens, ko izpilda Rikardions, tuvākos sekotājus — Hariju Joniškānu&Kantori 04 ar dziesmu Sidrabotā roze — apsteidzot par nieka trim balsīm,» — tā bezkaislīgi vēstīts LTV 1 preses relīzē, precizējot, ka Rikardions pirmo vietu ieņēmis ar 1733 balsīm, Sidrabotā roze saņēmusi 1730 balsis, bet trešajā vietā ierindojušies pērnā gada aptaujas uzvarētāji Rumbas kvartets, kas šogad piedāvāja sirdsdziesmu Tiem, kas nepārnāca, saņemot 1527 skatītāju balsis.
Lai arī maijā partija Saskaņa salīdzinājumā ar aprīli SKDS aptaujā piedzīvojusi jūtamu kritumu (ap 5%), tā ar 19,1% atbalstītāju, kas ir zemākais rādītājs pēdējā gada laikā, četrus mēnešus pirms 13. Saeimas vēlēšanām joprojām ir populārākā Latvijas iedzīvotāju vidū.
Ir tāds teiciens, ka ceļš uz elli bruģēts labiem nodomiem, un vēl kāds cits, ka nav nekā briesmīgāka par centīgu idiotu atbildīgā postenī. Šos atcerējos, lasot pēdējos jaunumus par gaidāmajiem Dziesmu svētkiem, kuru norises vietās būšot aizliegts ienest savu pārtiku un dzērienus, tostarp arī alkoholiskos, ne vien koncertu apmeklētājiem, bet arī svētku dalībniekiem.
Pirmdienas vakarā Dikļos, Neikenkalna dabas koncertzālē, skanēja tautas mūzika — Pasaules koklētāju nometnes kokļu godos ciemojās starptautiskā folkloras festivāla Baltica 2018 dalībnieki. Kā atzīmēja pasākuma direktore Vita Lancere, festivāls no Rīgas izgājis novados.
Sakarā ar Jāņa Daliņa stadiona rekonstrukciju Valsts prezidenta balvas izcīņas sacensības vieglatlētikā piektdien un sestdien notika Ogrē. To atklāšanas ceremoniju bija pagodinājis Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
«Mūzika ir tā dvēseles stīga, kura skan bez vārdiem un kurai nav robežu,» atklājot Baltijas valstu stīgu orķestru festivālu, piektdienas vakarā Valmieras Pilsdrupu estrādē klausītājus uzrunāja Valmieras Mūzikas skolas direktore Inese Sudraba. «Tā mēs jau desmito koncertu satiekamies stīgu orķestri no trijām Baltijas valstīm — Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Šis aplis nav noslēgts, jo bieži šajos koncertos mums pievienojas citu valstu, piemēram Somijas, pārstāvji. Šis pasākums nav viendienīgs, jo festivāls notiek astoto reizi, un tā tas arī turpināsies, jo idejas mums šādiem koncertiem ir. Sveicu visus — gan dalībniekus, gan klausītājus, jūs noteikti saņemsiet emocionālu baudījumu.»
Piektdien agrā pēcpusdienā Gaujas krastā lejpus Kazu krācēm bija vērojama Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) mašīna, glābšanas laiva un vīri ūdenslīdēju skafandros, taču šajā reizē uztraukumam nebija pamata — valmierieši kolēģus no pārējiem valsts reģioniem — Zemgales, Kurzemes, Latgales un Rīgas — iepazīstināja ar savu jauno iekārtu — sonāru, ar kuras palīdzību iespējams labāk saskatīt, kas notiek upju, ezeru un cita veida ūdenstilpju dzelmē.
Šī diena ir viena no traģiskākajām un drūmākajām mūsu valsts jaunāko laiku vēsturē — tieši pirms 77 gadiem Padomju Savienības okupācijas režīms veica nežēlīgu noziegumu pret Latvijas pilsoņiem, bez tiesas sprieduma un jebkādas apsūdzības uzrādīšanas spaidu kārtā izsūtot uz Sibīriju un citiem attāliem Krievijas ziemeļu apgabaliem. Kā liecina vēsturnieku pētījumi, pirmajā civiliedzīvotāju masu deportācijā lopu vagonos tika sasēdināti 15443 cilvēki — ne tikai latvieši, bet arī ebreji, krievi, poļi, vācieši, tostarp 15% bērnu līdz 10 gadu vecumam. No visiem izdzīvoja vien trīs piektdaļas izsūtīto, bet 6081 gāja bojā svešumā — tāda šaušalīga statistika.
Pirms nedēļas Kārļa Kangera vadītajai zinātniskajai komisijai, kura nodarbojās ar PSRS valsts drošības komitejas (VDK) noslepenoto dokumentu jeb tā saucamo čekas maisu nodošanu atklātībai, bija jāsniedz ziņojums ar rekomendācijām valdībai Atklātības un totalitārā režīma atkārtošanās novēršanas (mēli var izmežģīt) likuma projektam, taču komisija lūgusi termiņa pagarinājumu līdz šī mēneša beigām sakarā ar to, ka tai ilgstoši bijusi liegta pieeja VDK kartotēkai, kas patlaban atrodas Satversmes aizsardzības biroja pārziņā.
Kamēr citās pilsētās, gaidot Latvijas simtgadi, tiek mastos celti milzu karogi, lai iedzīvotājos vairotu patriotismu un lepnumu par savu valsti, Valmieras mērs Jānis Baiks intervijā Liesmai aprīļa beigās atklājis, ka pie mums šāda karoga nebūs, jo tas izmaksājot tik dārgi, ka par trīskārt mazāku summu iespējams noasfaltēt 5 km celiņu pilsētas namu iekšējos kvartālos. Neko teikt — praktiska pieeja, jo karogs balotu saulē un plandītos vējā, tāpēc ik pa brīdim būtu jāmaina, un tas prasītu arvien jaunus un jaunus izdevumus. Toties tāds noasfaltēts celiņš var kalpot gadu desmitiem, neprasot nekādus papildu ieguldījumus, jo turpmāk par to uzturēšanu rūpēsies pateicīgie pagalmu izmantotāji.
Sestdien Lielajā Ģildē notika XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku pūtēju orķestru konkursa fināls, kurā sacentās 25 labākie Latvijas orķestri trijās grūtības pakāpēs. To sniegumu vērtēja starptautiska žūrija — Guntis Kumačevs, Andris Vecumnieks, Timo Kotilainens (Somija), Daiņus Pavilonis (Lietuva) un Andreja Šolara (Slovēnija).
Ar Naukšēnu novada vidusskolas lepnuma godināšanu un Zelta liecību pasniegšanu noslēdzies mācību gads Naukšēnu vidusskolā.
«Labā ziņa, par ko esam ļoti priecīgi, ir tā, ka Labklājības ministrijā reģistrēta mājas aprūpe, un galvenais ir tas, ka šo pakalpojumu mēs nevis pērkam, kā lielākā daļa no Sarkanā Krusta vai samariešiem, bet to veic mūsu pašu cilvēks — Vija Bētaka,» priecīga Naukšēnu novada sociālajā dienestā mūs sagaida sociālā darbiniece RŪTA PŪCE. «Mums ar Viju ir paveicies, viņa ir īstajā vietā, par ko liecina labās atsauksmes. Pašlaik mājas aprūpē ir septiņi novada iedzīvotāji, kuru veselības stāvoklim tiek uzmanīgi sekots. Nevar nepalielīties, ka izpilddirektors mums apsolījis šodien atvest veļas mazgājamo mašīnu, lai tiem klientiem, kuriem nepieciešams, varētu izmazgāt drēbes un gultas veļu, jo lielākā daļa dzīvo laukos, kur ūdensvada trūkuma dēļ moderno tehniku nav iespējams izmantot, bet vecās Rīgas ir sen nolietojušās. Par iedzīvotāju labklājību man jāteic liels paldies arī tiem cilvēkiem, kuri caur sociālo dienestu piedāvā gan pārtikas produktus, gan apģērbu un mēbeles — nupat tikām pie četriem maisiem kartupeļu, kurus saimnieks neveda uz mežu, bet atdeva iedzīvotājiem, kuri saviem spēkiem vairs tupeņus nevar izaudzēt.»
Anitas Morozovas vadītajā mūzikas un ritma studijā Rondo sākotnēji pirmsskolas vecuma bērni varēja apgūt ritmiku un balss vingrinājumus, kā arī mācīties klavierspēli bez vecuma ierobežojuma, bet nu jau pāris gadus tajā mācās arī ģitāristi, kurus ceturtdienās skolo MIKUS ĢĒRMANIS. Lai arī jaunais pedagogs ir visai noslogots, jo, tiklīdz vienam audzēknim stunda beigusies, tā nākamais jau ir klāt, nelielai sarunai brītiņš tomēr atradās.
Skatītāju pārpildītā Valmieras estrādē izteikti vasarīgajā sestdienas pievakarē notika tautas deju koncerts Prieks ir skaņās un krāsās, kurā Valmieras deju apriņķa bērnu un jauniešu kolektīvu priekšnesumi mijās ar pieredzējušo vidējās paaudzes dejotāju sniegumu.