Jūlijs Cukurs

Nupat no draudzīgā Gīterslo apriņķa atgriezusies kādreizējā Valmieras rajona pārstāvju delegācija. Par Vāczemē redzēto un piedzīvoto stāsta Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs JĀNIS ZUMENTS:

Piektdienas pēcpusdienā skatītāju pārpilnā Valmieras muzeja izstāžu zālē notika mākslinieces Džemmas Skulmes izstādes Mākoņgabali atklāšana.

Ar Jāņa Kalnača grāmatas Kokmuiža un tās alus darītava atvēršanas svētkiem Kocēnu bibliotēkas pagrabā piektdienas vakarā sākās IV Kokmuižas svētki Septiņu ceļu ceļojums.

Pagājušās ceturtdienas pēcpusdienā Valmieras Jauniešu mājā Mākslinieku ielā notika projekta Balsot vai bastot? pirmā tikšanās ar 13. Saeimas deputātu kandidātiem no četrām politiskajām partijām. Pasākumu vadīja Valmieras Jauniešu domes pārstāve Samanta, aicinot diskusijas dalībniekus veidot dialogu ar jauniešiem, nevis noskaidrot savstarpējās attiecības. Vispirms katram deputāta kandidātam tika dota viena minūte, lai auditoriju iepazīstinātu ar sevi.

«Kā zināms, mūsu novads sastāv no diviem – Naukšēnu un Ķoņu – pagastiem,» stāstījumu par Baltijas ceļa tradīciju uzsāk Ķoņu pagasta pārvaldes vadītāja ŅINA KRASTIŅA. «Ķoņu pagasts ir mazāk zināms, pazīstamākas ir Ķoņu dzirnavas, taču mums ir latviešu  tautai ļoti svarīga piemiņas vieta – Unguriņu robežpunkts. Pirms daudziem, daudziem gadiem divas lielvalstis 23. augustā vienojās par savu ietekmes sfēru sadalīšanu, bet krietni nesenākā pagātnē pirms 29 gadiem arī 23. augustā trīs Baltijas valstu cilvēki, lai tomēr parādītu pasaulei savas brīvības alkas, vienojās akcijai «Baltijas ceļš», sadodoties rokās 670 km garumā no Viļņas līdz Tallinai. To atzīmējam ik gadu. Kā katrreiz pirms šiem  svētkiem, Ķoņu pagasts sakārtoja šīs vietas, liels paldies arī mūsu autoceļu uzturētājiem, kas nāca talkā, lai būtu cilvēkiem patīkami.

Vēl mācoties mūzikas skolā, Māris jau izcēlās apzinīgumu un inteliģenci. Par tādiem skolotāji mēdz teikt – uzreiz redzams, ka no labas ģimenes. Mārim ir bijušas iespējas pēc studijām palikt galvaspilsētā un veidot karjeru tur, bet viņš nekad nav nožēlojis, ka ir šeit, jo uzskata, ka salīdzinoši mazai pilsētai un laukiem ir daudz labumu, salīdzinot ar Rīgu. Pats viņš atzīst, ka tāds laikam raksturs — strādāt un strādāt daudz, izdarīt visu perfekti, kas reizēm arī dzenot  strupceļā, jo laika ir tik daudz, cik tā ir. Tāpēc viņš pateicīgs savai ģimenei un vecākiem, kas šo šo darbaholismu uzņem ar izpratni un cenšas visādā veidā palīdzēt.

Piektdien līdz šim lielāko Latvijā notikušo militāro mācību Namejs 2018 ietvaros Valmierā notika valsts policijas rīkotās mācības Nemieri ar mērķi pārbaudīt Valsts policijas un sadarbības partneru reaģēšanas spējas valsts apdraudējuma gadījumā, izspēlējot mācību scenāriju, kad, izmantojot pulcēšanās brīvību, bruņotas cilvēku grupas musina un izraisa nemierus, lai pārņemtu varu.

Pirms desmit gadiem Eiropas Parlamentā tika oficiāli pieņemta un izsludināta deklarācija «Par 23. augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu», aicinot arī nacionālos parlamentus pasludināt 23. augustu, dienu, kad tika noslēgts Molotova-Ribentropa pakts, par staļinisma un nacisma noziegumu upuru piemiņas dienu. Šādas piemiņas dienas mērķis ir paturēt atmiņā masu deportāciju un iznīcināšanas upurus, lai tādējādi nepieļautu staļinisma un nacisma noziegumu atkārtošanās iespējamību, vienlaikus nostiprinot demokrātiju, mieru un stabilitāti kontinentā.

Piektdienas vakarā Valmieras kultūras centra zālē tika dots starts erudītu konkursa Simtgades kauss divpadsmitajai atlases kārtai, kurā piedalījās 16 komandas: Valmieras ķirši, nJoy VIZLA, Bez nosaukuma, Austris, Čukčukjānis, Atvasara, Quiztina Aguilera, Zinu – nezinu, Tumšie prāti, Cerebellum, 5+1, Neitrāls, Domā, Trīssolis, Saskaņas centrs un Ozollāči. Kā pirmā tēmu Nr. 10 Operdziedātāji izvēlējās komanda Domā ar kolorīto aktieri Imantu Stradu priekšgalā, iegūstot kārtas maksimālo punktu skaitu – 50.

Ceturtdienas vakarā, iestājoties krēslai, Valmieras Jauniešu mājā pulcējās meitenes, lai, dzerot tēju un klausoties mūziku, ar krāsu zīmuļu palīdzību radītu māksliņu. Par to, kā radusies šī ierosme, stāsta idejas autore Elza: «Bija jau pusdivi naktī, viena pati mājās gleznoju, jutos diezgan vientuļi, bet man nakts stundās nāk vislabākās idejas, un es vienkārši  izdomāju, ka sadarbībā ar Valmieras Jauniešu domi varu uzrīkot pasākumu bez jebkāda budžeta, jo vieta un viss, ko vajag, ir, lai būtu kopā. Un tā nu mēs esam šeit ar mērķi sniegt jauniešiem iespēju iegūt jaunus draugus un domubiedrus, kopīgi radot darbus, ar kuriem pēc tam izrotāt Jauniešu māju. Piemēram, man pašai ļoti patīk darboties ar akvareļiem, ja kādam tīk darboties ar eļļas krāsām, lai ņem tās līdzi, bet šajā pasākumā mēs nodrošinām visparastākos zīmuļus, krītiņus un papīra lapas no Vindas krājumiem.»

Laikam jāsāk ar to, ka Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš mēdz rīkot konkursus par Eiropas Savienību reģionālajos laikrakstos, kuru organizēšana Liesmas lasītājiem uzticēta man.

«Sausums darījis savu – pupām pākstis neveidojas, arī miglojums nav kārtīgi iedarbojies, nezāles spraucas cauri, arī labības iekūlums varēja būt labāks – cik pagājušogad daba iedeva, tik šogad paņem atpakaļ,» stāstījumu par šīgada ražu sāk SIA A.D. līdz-īpašnieks AINIS DUKURS, kas dažāda veida graudaugus – ziemājus, vasarāju, ķimenes, griķus, pupas — audzē 1600 hektāros, no kuriem patlaban novākta trešā daļa.

IVARS CAUNE strādā Rīgā, dzīvo Valmierā, bet medībās dodas kopā ar Naukšēnu mednieku kolektīvu. Tāpēc arī pirmais jautājums:

Kas ir tava nodarbošanās, kā kļuvi par mednieku un kā nonāci Naukšēnu kolektīvā?

Kamēr Valmieras centrā un pilsētas malu malās saimniekoja Valmieras vasaras teātra festivāls, galerija Laipa sestdien aicināja uz Kārlienas pagalma svētkiem.

ILZE ENGERE šajos svētkos bija Dziesmu svētku vēstnese, viena no TV filmēto sižetu varonēm — visi vēstneši pirms svētku atklāšanas koncerta bija skatāmi uz lielā ekrāna Skonto stadionā. Kameru priekšā Ilze stāstījusi mazāk par sevi, vairāk par kolektīvu — ka vienā no mazākajiem novadiem Latvijā tas tāds vienīgais, kas pulcējas pēc darba, lai dejotu sava prieka pēc. «Reizēm mēdz būt grūti, taču atkal saņemamies un turpinām iesākto,» skaidro Ilze. «Grūti pateikt, cik daudz pēc simtgades Deju svētkiem vēl atnāks rudenī uz mēģinājumiem, bet mēs ceram, ka atgriezīsies visi. Katri svētki vienmēr ir kaut kas īpašs, lai arī liekas, ka spēka vairāk nav un šitie būs tie pēdējie, bet tad, kad ir jānāk, tad tas pēdējais tiek atlikts uz priekšu.»

Kā atklāja SIA Rūjakmens valdes priekšsēdētājs KASPARS APŠS, nākamgad apritēs 20 gadi, kopš viņš darbojas ar akmeņiem, uzticoties galvenokārt vietējam materiālam, ko pats atrod karjeros vai viņam piegādā apkārtnes zemnieki. Uzņēmuma pamata produkcija — bruģakmens un akmens plāksnes, kurai, kā atzīst Kaspars, reklāma vairs nav vajadzīga, tāpat kā nesen iegādātajai, tepat Latvijā tapušajai iekārtai — arī šiem čaļiem, kuri darbojas 20 gadus, pasūtījumu pietiekot, taču pēdējos sešus gadus viņš pievērsies pašam interesantākām lietām — akmens traukiem, izlietnēm, paplātēm un vāzēm.