Māra Rone

15. augusta «Liesmā» publikācijā «Par sadarbību, partnerību un mieru» stāstīts par starptautisku projektu «Miera maize», kas aizsākās pirms vairākiem gadiem Berlīnes mūra pakājē nopostītās svētvietas — Saskaņas kapelas — teritorijā. Tur draudzes mācītājs iekopa lauku, iesēja rudzus, novāca ražu un izdalīja to ES lauksaimniecības ministriem, lai tie gādātu par simboliskās «Miera maizes» tālāku vairošanu. Akcijā iesaistījušās 12 valstis. Arī Latvija, kur miera rudzus ieaudzēja bijušā Zvārdes poligona teritorijā, bet drīzumā tos iesēs Mazsalacas novada Sēļu pagasta zemnieku saimniecībā «Ozoliņi», kur saimnieko Maija, Ivars un viņu dēls Mārtiņš Šmiti.

Nesen Smiltenes novada Grundzāles pagastā Vidzemes plānošanas reģiona tradicionālajos Dārza svētkos vairākās nominācijās godināja 26 Vidzemes pašvaldību 2017. gada darbīgākos cilvēkus: uzņēmējus, lauksaimniekus, mājražotājus, amatniekus un tūrisma attīstītājus. Viņu vidū apsveikumus un laba vēlējumus saņēma arī Mazsalacas novada Sēļu pagasta ādas apstrādes meistare BENITA AUDZE. «Liesma» to uzskatīja par pietiekamu iemeslu, lai pieteiktos ciemos.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «VAKS» Matīšu filiālē pašlaik intensīvi notiek jaunās ražas pieņemšana, pirmapstrāde un realizācija. «Liesma» Matīšos pabija 17. augustā. Par struktūrvienības otro sezonu stāsta tās vadītājs ROMĀNS BALAŅUKS.

Arī mūsu reģiona laukos joprojām lielākā rūpe ir par jaunās ražas novākšanu un ziemāju sēju. Vidzemes un Latgales graudaudzētāju kooperatīvās sabiedrības «VAKS» galvenā agronome Zinta Jansone, sazvanīta 21. augusta pusdienlaikā, teica: «Uz kooperatīvās sabiedrības biedru laukiem guļ laba raža, kuras novākšanu pašlaik ir pārtraucis lietus, prognozes liecina, ka piespiedu pauze kulšanā ilgs vismaz četras dienas. Augsnes, šķirnes un laika apstākļu sekas reģionā ir ļoti dažādas, tādēļ arī līdz šim paveiktais ražas novākšanā ir visai atšķirīgs. Kopumā «VAKS» līdz šim ir paspējis pieņemt piekto daļu no šīs sezonas gaidāmās ražas. Tā solās būt laba, tādēļ gaidām atbilstošus laika apstākļus kulšanas turpināšanai.»

«Vidzeme ir bagāta. Te ir Latvijas garākā upe Gauja un raudošais milzis Raunas Staburags. Te ir augstākā Latvijas virsotne Gaiziņš un lielākais drumlins Austrumeiropā — Ķoņu kalns. Šeit atrodams senais Burtnieks un vilinošais Alūksnes ezers. Vidzemē atrodama akmenī kaltā skulptūra Cesvaines pils, un šeit joprojām meklē un joprojām neatrod zudušo Beverīnas pili. Bet Vidzemes lielākā bagātība neapšaubāmi ir tās cilvēki,» — tā vakar viesu namā Grundzāles pagasta «Purgaiļos», atklājot Vidzemes plānošanas reģiona dārza svētkus, ar lepnumu sacīja Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents.

Latvijas lauksaimnieku prestižākās balvas «Sējējs» laureāta Kocēnu novada Bērzaines pagasta zemnieku saimniecības «Zilūži» vārds kopš 2017. gada 15. augusta pavisam oficiāli ir piederīgs arī Valmierai. Pārgaujā, Stacijas un Nākotnes ielu krustojumā, bijušajā avīžu kioskā nu ir atvērta šīs saimniecības pirmā stacionārā tirdzniecības vieta. Līdz šim Grasbergu ģimenes uzņēmumā pēc senām senču receptēm saražotos piena produktus — pienu, kefīru, sviestu, biezpienu, jogurtus un saldējumu — ar septiņiem busiem regulāri nogādā pircējiem plašā apkaimē vairākos valsts reģionos. Kioska atvēršana Valmierā ir sava veida uzdrīkstēšanās eksperiments, par kuru «Zilūžu» saimniecības vadītājs JĀNIS GRASBERGS «Liesmai» teica:

Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīva nu jau gandrīz 600 biedru tīrumos un modernā graudkopības uzņēmuma ražošanas struktūrvienībās Valmierā, Matīšos, Gulbenē un Varakļānos ir sākusies jaunās ražas vākšanas, graudu pirmapstrādes un realizācijas sezona. Par tās īpatnībām, prognozēm un uzņēmumā paveikto stāsta «VAKS» valdes priekšsēdētājs INDULIS JANSONS.

Rūjienas novada Jeru pagasta pārvaldē ir sena tradīcija — katru vasaru aizvest savas apkaimes pensionārus ekskursijā. Apceļotas vai visas Latvijas populārākās un ievērības cienīgākās vietas. Šogad tradīcija turpināta un pat papildināta, piedāvājot iespēju izkustēties ne tikai senioriem, bet arī citu paaudžu iedzīvotājiem. Par ceļojuma mērķi izvēlēts nekas cits kā pašu Jeru pagasts, un pasākuma devīze «Ar lepnumu par savējiem» esot izpelnījusies necerētu atsaucību. Stāsta pagasta pārvaldes vadītāja INDRA CELMIŅA.

Kad 2013. gada 22. augustā «Liesmā» rakstījām par Rūjienas novada jaunumu — radošās grupas «Rūjas dadzis» vasaras nometni bērniem no 7 līdz 13 gadu vecumam, nometnes iniciatore un vadītāja Daina teica: «Šī ir pirmā, bet ceram, ka ne pēdējā vasaras nometne bērniem.»

No Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīvās sabiedrības «VAKS» saņēmām ziņu, ka 4. augustā «VAKS» ražošanas bāzē Valmierā ir ievesta pirmā 2017. gada sezonas ražas krava. To ar ripsi bija atvedusi z/s «Jaunmārkundas» no Matīšu pagasta. Vēl uzzinājām, ka šīs nedēļas sākumā Gulbenē, Varakļānos un Valmierā «VAKS» saviem biedriem rīko pirmsražas sapulces, lai pirms lielā darbu cēliena saliktu punktus uz visiem i, kas pašlaik nodarbina graudu audzētāju prātus.

Valmieras svētku un ikrudens Simjūda tirgus mēdz arvien parādīt kaut ko jaunu ar pavisam svaigu, pat netradicionālu amatniecības idejas īstenojumu. Arī nesen notikušais pilsētas svētku tirdziņš piedāvāja ne vienu vien patīkamu pārsteigumu. Uz Valmieru pirmo reizi tirgoties bija atbraukusi mājražotāja DAGNIJA MELDERE no Saulkrastiem. Un viņai līdzi bija — stila lampas.

Piekritīsiet, ka nesen aizvadītajos Valmieras pilsētas svētkos skatītājiem par prieku bija daudz jaunumu un pārsteigumu. Viens no tiem — Tērbatas ielā, kur daļu no sava daiļdārza un ziedošo augu kolekcijām no Rūjienas novada Jeru pagasta «Cīruļiem» uz Valmieru bija atvedusi šo māju saimniece LINDA UGLANOVA.

Kā saules vaigs vasaras vidū

Šovasar daudzviet valsts reģionos notiek gadskārtējie biedrības «Siera klubs» konkursi un novadu siera dienas, kuros ne viens vien apbalvotais tiek arī pie biedrības «Siera klubs» atkārtoti izdotās, košās, bagātīgi ilustrētās Jāņu sieram veltītās, SIA «Jelgavas tipogrāfija» drukātās grāmatas.

Valmieras svētku programma jau laikus pieteica un ieinteresēja ar kaut ko līdz šim nebijušu vecpilsētā. Tā kā amatnieku un mājražotāju tirgus šoreiz no seno pilsdrupu un muzeja teritorijas bija izcelts un veiksmīgi pārvietots uz tirgotājiem un pircējiem ievērojami ērtāko Tērbatas ielu, tad Valmieras vecpilsētā tika uzburta «Gardēžu pils». Eiropas gastronomijas reģiona pasākumā «Ar dabu šķīvī» piedalījās «3 pavāru restorāns», restorāns «Rocket Bean Roastery» no Rīgas un mūsu puses uzņēmumi: restorāns «Rātes Vārti», «Dikļu pils» un «Valmiermuižas alus» virtuve. Uz skatuves notika populāru pavāru meistarklases un viņu gatavoto ēdienu degustācijas, bet katrā «Gardēžu pils» teltī — krodziņā bija pieejami tikai tur sagādātie svētku labumi.

Ar šādu devīzi par godu Latvijas simtgadei biedrība «Siera klubs» un «Latvijas maiznieku biedrība» šovasar organizē četrus reģionālos konkursus kūku cepējiem. Kurzemē — Skrundā tas notika jau 6. maijā, Vidzemē — Valmierā 29. jūlijā, Latgalē — Rēzeknē tas norisināsies 5. augustā, bet Zemgalē — Jelgavā  26. augustā.

Kad pirms gadiem valmieriete Inga Purava un viņas vīrs Rihards Šķeltiņš, viesojoties pie draugiem Holandē un apmeklējot lavandu audzētavu, ieminējās, ka vēlas ieaudzēt lavandas arī Latvijā, vietējie par šādu avantūru grozījuši galvas, sakot, ka nekas labs tur nesanāks, jo nevar taču dienvidus pārcelt uz ziemeļiem. Lai arī Ingai un Rihardam ģimenes uzņēmumā «Lillaslavender» tagad samērā dārgā hobija dēļ jārēķinās, ka ik pavasari izsalušo vietā nākas no jauna Holandē iegādāt ap 6000 stādu, viņiem tomēr ir divas iekoptas lavandu plantācijas: Vidzemē Umurgas pagastā un Kurzemē Jaunlutriņu pagastā. Abās vairākas vasaras notiek publiskie LAVANDU SVĒTKI. Arī «Liesma» nesen devās Umurgas virzienā.

Kad Vidzemes un Kurzemes lavandu lauku saimnieki Inga Purava un Rihards Šķeltiņš, domājot par kārtējiem nu jau septītajiem publiskajiem Lavandu svētkiem, māksliniecei ELITAI PATMALNIECEI lūdza tajos noorganizēt viņas gleznu izstādi, Elita, daudz nedomājot, atbildējusi, ka tad jau vispirms viņai jādodas dabā un tur radoši jāpastrādā. Tad arī kopīgi nolemts, ka labāku vietu gleznošanai par ziedošām lavandām Jaunlutriņu pagasta «Ošeniekos» neatrast. Domāts — darīts, un tā sācies Elitas Patmalnieces šīs vasaras lielais piedzīvojums Kurzemē. Inga un Rihards atceras, kā tur atvesti 13 lieli un balti audekli, krāsas, otas un kā viņiem bijusi tā retā, ekskluzīvā iespēja būt klāt un redzēt, kā top māksla. Rihards piebilst, ka apbrīnojot Elitas darba spējas — kā no rīta deviņos sākusi, tā dažkārt tikai desmitos vakarā metusi mieru, smejot, ka nudien brīžiem esot sajūta kā rūpnīcā pie virpas.

Latvijas novadu Siera dienas rīkotāja biedrība «Siera klubs» Cēsīs, Rožu laukumā, aizvadītās nedēļas nogalē interesentiem piedāvāja sieru dižtirgu, Latvijas profesionālās mākslas iestāžu, dizaina un mākslas vidusskolu audzēkņu radošā konkursa «Jāņu siera ceļš» gleznu izstādi, jaunāko sieru degustāciju, vairākas aktīvās sacensības: siera rituļu cilāšanā, siera atpazīšanā aklo vistiņu spēlē, kā arī izdevību piedalīties sieram veltītajā meistardarbnīcā. Tajā lieliem un maziem skatītājiem par prieku visas dienas garumā aktīvi darbojās arī divas mūsu puses sierzines: Ramona Jirgena, Vidzemes Gastronomiskās un kulinārās kultūras mantojuma fonda «Māras pūrs» dibinātāja, un tā valdes locekle Iveta Dārziņa-Kalekaure.