Māra Rone

Dzīvē mēdz būt nejaušas sakritības un sagadīšanās. Tieši tā nu var teikt par «Liesmas» 2017. gada 18. jūlija tālruņa zvanu populārajam Rūjienas fotogrāfam Aigaram Lapiņam. Viņam vēlējāmies lūgt palīdzību kādas publikācijas sagatavošanā, bet atbilde ne tikai pārsteidza, bet arī no sirds sajūsmināja, jo Aigars teica: «Esmu pašlaik ļoti aizņemts, un zini, ko daru? Iemūžinu Rūjienai tik svarīgu notikumu — Svētā Bērtuļa baznīcas torņa atgriešanos savā vietā un savā sākotnējā izskatā!»

Zemnieku saimniecība «Vīķi» atrodas Latvijas pierobežā — Mazsalacas novada Ramatas pagasta «Raudītēs». Šī senā un allaž sakoptā mājvieta ir varenu, senču stādītu koku sargāta. Daudzi saimniecību un tās viesmīlīgo saimnieci pazīst jau gadiem ilgi, jo: kā vajadzīga medus burka ziemai, tā tiek meklēts INGRĪDAS VĪĶES tālruņa numurs. «Raudītēs» ievāktais gardums kā īpašs sveiciens no Latvijas ne reizi vien ir aizceļojis arī tālu pasaulē. Kāda biškopībā ir šī vasara, par kuru tagad daudzi saka: ne šāda, ne tāda? Stāsta saimniece Ingrīda.

«Liesmas» braucienam uz Rūjienas novada sociālās aprūpes centru «Lode» šoreiz ir divi iemesli: pašvaldība īstenojusi Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai projektu «Sociālās aprūpes centra «Lode» pieejamības veicināšana» un sociālās aprūpes centram kopš pavasara ir jauns direktors — SANDIS SVARINSKIS.

Dr. Mārtiņa Lutera «Mazais katķisms» vēsta, ka Vasaras svētku laiks sākas jau ar svētdienu pēc Debesbraukšanas dienas, kas ir četrdesmitā diena pēc Lieldienām un kuras sens latviešu nosaukums ir Lielā Krustdiena. Vasarsvētki ir piecdesmitā diena pēc Lieldienām, kad kristīgajā pasaulē piemin Svētā Gara izliešanu un kristīgās baznīcas tapšanu. Tā vienmēr ir svētdiena. Šogad — 4. jūnijā. Vasarsvētki jeb Svētā Gara nosūtīšanas svētki kristiešiem izsenis ir vieni no trim būtiskākajiem Baznīcas gada svētkiem, jo bez šī notikuma Baznīca nepastāvētu.

Medijos izskanējusi ziņa, ka finiša taisnē iegājis sarunu process, kurā iesaistījušies Latvijas piena ražotāju kooperatīvi «Piena ceļš», «Māršava», «Piena loģistika» un «Dundaga». Sarunas ir par praktiskiem risinājumiem, kā ilgtermiņā tehniski un organizatoriski uzlabot piena savākšanu, realizāciju un mazināt tā izmaksas. Dalību kopējā platformā esot nolēmuši turpināt kooperatīvi «Māršava» un «Piena ceļš», bet «Piena loģistikas» un «Dundagas» biedri nobalsojuši pret dalību tajā.

«Veidojot siera gleznu reprodukcijas, esmu izjutusi, ka ar naudu, darbu un labām idejām vien nepietiek, ir vajadzīgs vēl kaut kas...» Tā vairāk nekā 70 cilvēkiem Latvijā, dāvājot fotogrāfiju no pēdējās siera gleznu skates Zemkopības ministrijā, paldies par mazo jā radošā procesa atbalstā ir pateikusi godu saimniece un ēdināšanas servisa skolotāja, biedrības «Latvijas Siera klubs» aktīva līdzdalībniece RAMONA JIRGENA no Alojas novada Brīvzemnieku pagasta Ozolmuižas.

Piekritīsiet, ka latviešu tautas tradīcijās arvien ļoti liela un jēgpilna nozīme bija mēslu talkai, apsējībām, pirmajai ganu dienai, pieguļai, pirmajam siena vālam leknā pļavā, apkūlībām un vēl citu lauku darbu ritumam noteiktā secībā no agra pavasara līdz pat Mārtiņiem. Modernās tehnoloģijas arī lauksaimniecībā darījušas savu, tādēļ 21. gadsimtā diemžēl arvien mazāk paliek uzmanības un vietas sentēvu ieražām. Un — jo lielāka ražošana, jo mazāk cilvēciskā faktora. Rūjienas novada Jeru pagastā kopš 1993. gada strādā lauksaimniecības kooperatīvā sabiedrība «Sprīdītis». Neliels — mazāk nekā divdesmit darbinieku kolektīvs, kas radījis un par spīti visādiem lauksaimniecības pārbaudījumiem arī saglabājis sev darba vietas un lauksaimnieciskās ražošanas pamatnozari: piena lopkopību un tai nepieciešamās lopbarības izaudzēšanu un sagatavošanu pašu spēkiem.

Nesen Zemkopības ministrijā notikušajā Reģionālajā preses dienā Lauku atbalsta dienesta direktore ANNA VĪTOLA-HELVIGA teica:

Ne reizi vien «Liesmā» jau esam rakstījuši un sekojuši līdzi, kā sokas ar ieceri autentiski atjaunot Sv. Bērtuļa baznīcas torni un jumtu. Lai nodomu sekmīgāk īstenotu, pie biedrības «Rūvenietis» tika izveidota Baznīcas torņa komiteja, kura strādāja gan pie torņa jumta projektēšanas un baznīcas maketa izveidošanas, gan arī aktīvi vāca ziedojumus baznīcas tornim. Cik tālu tikts? Stāsta sabiedriskā labuma biedrības «Rūvenietis» priekšsēdētāja un Baznīcas torņa komitejas līdzdalībniece LĪGA SILIŅA.

Tieši tā ik pavasari arī mūsu skarbajos ziemeļu apstākļos uzzied tropu izcelsmes koks vai krūms — magnolija. To pamatoti dēvē par visu koku karalieni, jo ziedēšanas laikā vienaldzīgo nav. Fosilo atlieku izpēte apliecinot: magnolijas augušas jau pirms 150 miljoniem gadu. Savvaļā joprojām aug vietās, kur klimata pārmaiņas nav veicinājusi civilizācijas ietekme, tātad — galvenokārt subtropu joslā un ap ekvatoru. Piejaucētām tām patīk saulainas, no skarbiem vējiem aizsargātas vietas. Tāda tā ir arī kādā daiļdārzā Valmierā, Smiltenes ielā. Braucām lūkot!

Sākot ar šī gada 1. jūliju, daudzi mājražotāji būs izvēles priekšā: vai turpināt savu darbību kā mājražotājiem ar ierobežotām iespējām, vai veikt atzīšanu, lai kļūtu par uzņēmumu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem «Prasības mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas piegādā mājas apstākļos ražotu vai gatavotu dzīvnieku izcelsmes pārtiku» beigsies šo noteikumu pārejas periods. Piedāvājam sarunu ar Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītāja vietnieci LINDU UGLANOVU un valsts pārtikas inspektori VIKU MIĶELSONI.

Novadu Siera dienas, siera garšu konkursi, meistarklases, semināri, siera gleznu retroskopijas, siera karaļa kronēšana, kulinārā mantojuma recepšu apzināšana — tā ir tikai neliela daļa no biedrības «Siera klubs» pasākumiem visā Latvijā. To organizētāju, biedrības «Siera klubs» valdes priekšsēdētāju VANDU DAVIDANOVU pazīst daudzi: ne tikai siera ražotāji un tirgotāji, bet arī patērētāji, jo tieši viņa, uzņemoties Latvijā ražoto sieru patroneses lomu, daudz izdarījusi, lai popularizētu un saulītē ieceltu vietējos ražojumus.

«Vidzemes lauksaimniekiem marts, domājot un gādājot par lauku darbu jauno sezonu, iesākās silti un pavisam cerīgi, taču vēlāk daba izdarīja ne vienu vien negaidītu korekciju. Laika apstākļi diemžēl ir tādi, kādi ir, tādēļ arī, plānojot ziemāju kopšanu un vasarāju sēju, šoreiz jābūt īpaši elastīgiem,» — tā par Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīva «VAKS» graudkopjiem «Liesmai» saka agronome ZINTA JANSONE. Viņa par līdz šim paveikto zina teikt: «Sēju mūsu kooperatīva biedri daudzviet iesāka jau aprīļa sākumā, taču rezultāts laika apstākļu un zemju dēļ ir visai atšķirīgs. Kopumā par kooperatīva biedriem var teikt, ka pašlaik vasarāju sēja iet uz otru pusi, ir zemnieki, kuri sēju jau pabeiguši, bet tajā pašā laikā ir arī tādi, kas to tikai tagad pa īstam iesākuši. Daudzviet reģiona laukos vasarāju sēja jau pusē, taču diemžēl ziemājos pavasarim pienācīga to kopšana vēl nav īsti sākusies. Apskatot ziemājus, diemžēl jāsecina, ka ziemas rapsis ir ļoti slikti pārziemojis, apsalis ir tā augšanas centrs. Rudzi un ziemas kvieši gan gods godam ir izturējuši laika apstākļu maiņu un pārbaudījumus.»

Pēc 25 gadu darba Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ir mainījis savu vizuālo atpazīstamības zīmi. Tagad tā devīze ir: «GUDRA AUGSME». Tas darīts gan tādēļ, ka centra speciālisti nobrieduši citai kvalitātei, gan arī tāpēc, ka, veidojot vīziju, prātā paturēta atziņa: «Zemi neesam mantojuši no senčiem, esam to aizņēmušies no bērniem.» Tas izsaka visu. Arī to, kādēļ jāsaimnieko gudri. Par to, kā to lauksaimniekiem palīdz darīt LLKC, nesen Zemkopības ministrijā Reģionālajā preses dienā informēja LLKC valdes priekšsēdētājs MĀRTIŅŠ CIMERMANIS.

Ienākot Zemkopības ministrijas konferenču zālē uz tradicionālo Reģionālās preses dienu, žurnālistiem un ministrijas pakļautības iestāžu speciālistiem pavērās negaidīta aina: telpā bija izvietotas trīs gleznas, bet uz galda pretī katrai — to retroskopijas no siera! Idejas autore — biedrības «Siera klubs» valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova, bet izpildītājas — Ozolmuižā dzīvojošā godu saimniece, ēdināšanas servisa skolotāja, siera kluba biedre, uzņēmēja Ramona Jirgena un Valmieras tehnikuma audzēkņu komanda.

Par Zemkopības ministrijas tradīciju kļuvusi ikgadējā Reģionālās preses diena, kas nu jau vairākus gadus notiek pavasarī — sprīdi pirms lauku darbu sākšanās.

Laikraksta «Liesma» redakcija nesen saņēma lūgumu — pateikt publisku paldies SIA «Liepkalni» Rūjienas ceptuves konditoriem par augsto profesionālismu, izgatavojot kādam darba kolektīvam pasūtījumu — Lieldienu kliņģeri. Tas arī bija par iemeslu, lai pieteiktos ciemos un iepazīstinātu lasītājus ne tikai ar šā svētku garduma autoriem, bet arī uzzinātu, kā uzņēmumam sokas tik ļoti piesātinātajā Latvijas maizes un konditorejas tirgū. Par paveikto stāsta SIA «Liepkalni» produktu attīstības speciāliste LĪGA ČĀKURE.