Māra Rone

Eiropas valstīs ir kronēti paši iecienītākie sieri. Piemēram, Anglijā siera karalis ir Čedars, Šveicē — Ementāles jeb Šveices siers, Francijā — Brie un Rokforas sieri. Latvijā siera karaļa godā pamatoti iecelts Jāņu siers, un to pirmo reizi kronēja 2005. gadā Siera svētkos Limbažos. Jau vairāk nekā desmit gadus šis kronis un augstais tituls ceļo no viena uzņēmuma pie cita, slavinot tā saražoto produkciju, roku darbu un Jāņu siera gatavošanas tradīcijas. Šo gadu laikā par siera karali jau kļuvuši visi Jāņu siera ražotāji, daži pat atkārtoti. Aizvadītās nedēļas nogalē Cēsīs pilsētas svētku laikā — Latvijas novadu Siera dienā — notika kārtējā Siera karaļa kroņa maiņa. Piedāvājam reportāžu no šī svinīgā pasākuma.

Zināms, ka, attīstoties tūrismam un tā infrastruktūrai, Rūjienā arvien vēl vājā vieta ir naktsmājas, jo, kopš pilsētas centrā nav vairs viesnīcas, šī uzņēmējdarbības niša arvien vēl pilnībā nav aizpildīta. Vietējie uzņēmēji AIGA NILVAKA un VALDIS ZIEDIŅŠ, atverot Rūjienā, Rīgas ielā 60 (bijušajā meliorācijas kantorī!), mūsdienu standartiem atbilstošu viesu namu un labiekārtojot aktīvajai atpūtai gandrīz 4 hektārus plašu teritoriju, mācās atrast savu vietu un savu piedāvājumu viesmīlības servisā. Braucām lūkot, kā viņiem tas izdodas!

Pašvaldību vēlēšanās Rūjienas novadā bija pavisam 4312 balsstiesīgie no kuriem savu pilsonisko pienākumu izpildīja vien 2148 vēlētāji jeb 49,81 %.  Viņi balsošanas urnās bija atstājuši 2147 derīgas aploksnes un 2108 derīgas zīmes. Rūjienā pašvaldību vēlēšanās nobalsoja 1351, Jeros 435, Vilpulkā 161, Lodē 119 un Ipiķos vien 82 iedzīvotāji. Pēc balsotāju izvēles novada domē tika ievēlēti 10 deputāti no «Vidzemes partijas», 4 deputāti no «Vienotības» un 1 deputāts no partijas «Vienoti  Latvijai».  Jaunievēlētā komanda jau vairākas reizes ir sanākusi domes sēdēs, izveidotas  patstāvīgās komitejas un patstāvīgās komisijas, apstiprināti to vadītāji, un četru turpmāko gadu kopdarbs ir sācies. Kādas būs tā prioritātes, par to saruna ar Rūjienas novada pašvaldības priekšsēdētāju GUNTI GLADKINU.

Naukšēnu novada Ķoņu pagasta «Stūri» plašā apkaimē ir zināma kā zemeņu audzēšanas saimniecība, kuras saimniece INGUNA ZUKURE dažādos veidos pārstrādā ne tikai zemenes, bet arī citas sava dārza ogas. Ceļmalā izliktā izkārtne «Zemenes» joprojām aicina garāmbraucējus piestāt un doties zemeņu lauka virzienā. Izrādās, ka tikšanai pie veselīgām, bioloģiski audzētām ogām šajā sētā ir divi iespējamie varianti: vai nu palocīt muguru un pielasīt vēlamos traukus pašam, vai arī doties uz lapenīti, kur kārdinoši smaržīgā produkcija ir pieejama jau salasīta un daļa no tās pat safasēta pircējiem parocīgās, glītās kartona kārbiņās.

Dzīvē mēdz būt nejaušas sakritības un sagadīšanās. Tieši tā nu var teikt par «Liesmas» 2017. gada 18. jūlija tālruņa zvanu populārajam Rūjienas fotogrāfam Aigaram Lapiņam. Viņam vēlējāmies lūgt palīdzību kādas publikācijas sagatavošanā, bet atbilde ne tikai pārsteidza, bet arī no sirds sajūsmināja, jo Aigars teica: «Esmu pašlaik ļoti aizņemts, un zini, ko daru? Iemūžinu Rūjienai tik svarīgu notikumu — Svētā Bērtuļa baznīcas torņa atgriešanos savā vietā un savā sākotnējā izskatā!»

Zemnieku saimniecība «Vīķi» atrodas Latvijas pierobežā — Mazsalacas novada Ramatas pagasta «Raudītēs». Šī senā un allaž sakoptā mājvieta ir varenu, senču stādītu koku sargāta. Daudzi saimniecību un tās viesmīlīgo saimnieci pazīst jau gadiem ilgi, jo: kā vajadzīga medus burka ziemai, tā tiek meklēts INGRĪDAS VĪĶES tālruņa numurs. «Raudītēs» ievāktais gardums kā īpašs sveiciens no Latvijas ne reizi vien ir aizceļojis arī tālu pasaulē. Kāda biškopībā ir šī vasara, par kuru tagad daudzi saka: ne šāda, ne tāda? Stāsta saimniece Ingrīda.

«Liesmas» braucienam uz Rūjienas novada sociālās aprūpes centru «Lode» šoreiz ir divi iemesli: pašvaldība īstenojusi Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai projektu «Sociālās aprūpes centra «Lode» pieejamības veicināšana» un sociālās aprūpes centram kopš pavasara ir jauns direktors — SANDIS SVARINSKIS.

Dr. Mārtiņa Lutera «Mazais katķisms» vēsta, ka Vasaras svētku laiks sākas jau ar svētdienu pēc Debesbraukšanas dienas, kas ir četrdesmitā diena pēc Lieldienām un kuras sens latviešu nosaukums ir Lielā Krustdiena. Vasarsvētki ir piecdesmitā diena pēc Lieldienām, kad kristīgajā pasaulē piemin Svētā Gara izliešanu un kristīgās baznīcas tapšanu. Tā vienmēr ir svētdiena. Šogad — 4. jūnijā. Vasarsvētki jeb Svētā Gara nosūtīšanas svētki kristiešiem izsenis ir vieni no trim būtiskākajiem Baznīcas gada svētkiem, jo bez šī notikuma Baznīca nepastāvētu.

Medijos izskanējusi ziņa, ka finiša taisnē iegājis sarunu process, kurā iesaistījušies Latvijas piena ražotāju kooperatīvi «Piena ceļš», «Māršava», «Piena loģistika» un «Dundaga». Sarunas ir par praktiskiem risinājumiem, kā ilgtermiņā tehniski un organizatoriski uzlabot piena savākšanu, realizāciju un mazināt tā izmaksas. Dalību kopējā platformā esot nolēmuši turpināt kooperatīvi «Māršava» un «Piena ceļš», bet «Piena loģistikas» un «Dundagas» biedri nobalsojuši pret dalību tajā.

«Veidojot siera gleznu reprodukcijas, esmu izjutusi, ka ar naudu, darbu un labām idejām vien nepietiek, ir vajadzīgs vēl kaut kas...» Tā vairāk nekā 70 cilvēkiem Latvijā, dāvājot fotogrāfiju no pēdējās siera gleznu skates Zemkopības ministrijā, paldies par mazo jā radošā procesa atbalstā ir pateikusi godu saimniece un ēdināšanas servisa skolotāja, biedrības «Latvijas Siera klubs» aktīva līdzdalībniece RAMONA JIRGENA no Alojas novada Brīvzemnieku pagasta Ozolmuižas.

Piekritīsiet, ka latviešu tautas tradīcijās arvien ļoti liela un jēgpilna nozīme bija mēslu talkai, apsējībām, pirmajai ganu dienai, pieguļai, pirmajam siena vālam leknā pļavā, apkūlībām un vēl citu lauku darbu ritumam noteiktā secībā no agra pavasara līdz pat Mārtiņiem. Modernās tehnoloģijas arī lauksaimniecībā darījušas savu, tādēļ 21. gadsimtā diemžēl arvien mazāk paliek uzmanības un vietas sentēvu ieražām. Un — jo lielāka ražošana, jo mazāk cilvēciskā faktora. Rūjienas novada Jeru pagastā kopš 1993. gada strādā lauksaimniecības kooperatīvā sabiedrība «Sprīdītis». Neliels — mazāk nekā divdesmit darbinieku kolektīvs, kas radījis un par spīti visādiem lauksaimniecības pārbaudījumiem arī saglabājis sev darba vietas un lauksaimnieciskās ražošanas pamatnozari: piena lopkopību un tai nepieciešamās lopbarības izaudzēšanu un sagatavošanu pašu spēkiem.

Nesen Zemkopības ministrijā notikušajā Reģionālajā preses dienā Lauku atbalsta dienesta direktore ANNA VĪTOLA-HELVIGA teica:

Ne reizi vien «Liesmā» jau esam rakstījuši un sekojuši līdzi, kā sokas ar ieceri autentiski atjaunot Sv. Bērtuļa baznīcas torni un jumtu. Lai nodomu sekmīgāk īstenotu, pie biedrības «Rūvenietis» tika izveidota Baznīcas torņa komiteja, kura strādāja gan pie torņa jumta projektēšanas un baznīcas maketa izveidošanas, gan arī aktīvi vāca ziedojumus baznīcas tornim. Cik tālu tikts? Stāsta sabiedriskā labuma biedrības «Rūvenietis» priekšsēdētāja un Baznīcas torņa komitejas līdzdalībniece LĪGA SILIŅA.

Tieši tā ik pavasari arī mūsu skarbajos ziemeļu apstākļos uzzied tropu izcelsmes koks vai krūms — magnolija. To pamatoti dēvē par visu koku karalieni, jo ziedēšanas laikā vienaldzīgo nav. Fosilo atlieku izpēte apliecinot: magnolijas augušas jau pirms 150 miljoniem gadu. Savvaļā joprojām aug vietās, kur klimata pārmaiņas nav veicinājusi civilizācijas ietekme, tātad — galvenokārt subtropu joslā un ap ekvatoru. Piejaucētām tām patīk saulainas, no skarbiem vējiem aizsargātas vietas. Tāda tā ir arī kādā daiļdārzā Valmierā, Smiltenes ielā. Braucām lūkot!

Sākot ar šī gada 1. jūliju, daudzi mājražotāji būs izvēles priekšā: vai turpināt savu darbību kā mājražotājiem ar ierobežotām iespējām, vai veikt atzīšanu, lai kļūtu par uzņēmumu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem «Prasības mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas piegādā mājas apstākļos ražotu vai gatavotu dzīvnieku izcelsmes pārtiku» beigsies šo noteikumu pārejas periods. Piedāvājam sarunu ar Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītāja vietnieci LINDU UGLANOVU un valsts pārtikas inspektori VIKU MIĶELSONI.

Novadu Siera dienas, siera garšu konkursi, meistarklases, semināri, siera gleznu retroskopijas, siera karaļa kronēšana, kulinārā mantojuma recepšu apzināšana — tā ir tikai neliela daļa no biedrības «Siera klubs» pasākumiem visā Latvijā. To organizētāju, biedrības «Siera klubs» valdes priekšsēdētāju VANDU DAVIDANOVU pazīst daudzi: ne tikai siera ražotāji un tirgotāji, bet arī patērētāji, jo tieši viņa, uzņemoties Latvijā ražoto sieru patroneses lomu, daudz izdarījusi, lai popularizētu un saulītē ieceltu vietējos ražojumus.

«Vidzemes lauksaimniekiem marts, domājot un gādājot par lauku darbu jauno sezonu, iesākās silti un pavisam cerīgi, taču vēlāk daba izdarīja ne vienu vien negaidītu korekciju. Laika apstākļi diemžēl ir tādi, kādi ir, tādēļ arī, plānojot ziemāju kopšanu un vasarāju sēju, šoreiz jābūt īpaši elastīgiem,» — tā par Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīva «VAKS» graudkopjiem «Liesmai» saka agronome ZINTA JANSONE. Viņa par līdz šim paveikto zina teikt: «Sēju mūsu kooperatīva biedri daudzviet iesāka jau aprīļa sākumā, taču rezultāts laika apstākļu un zemju dēļ ir visai atšķirīgs. Kopumā par kooperatīva biedriem var teikt, ka pašlaik vasarāju sēja iet uz otru pusi, ir zemnieki, kuri sēju jau pabeiguši, bet tajā pašā laikā ir arī tādi, kas to tikai tagad pa īstam iesākuši. Daudzviet reģiona laukos vasarāju sēja jau pusē, taču diemžēl ziemājos pavasarim pienācīga to kopšana vēl nav īsti sākusies. Apskatot ziemājus, diemžēl jāsecina, ka ziemas rapsis ir ļoti slikti pārziemojis, apsalis ir tā augšanas centrs. Rudzi un ziemas kvieši gan gods godam ir izturējuši laika apstākļu maiņu un pārbaudījumus.»