Māra Rone

Administratīvi teritoriālās reformas projekts, neskatoties uz 7. novembrī Latvijas novadu iedzīvotāju protesta akcijā pausto, ka brāķis jāpārstrādā, Saeimā izturējis pirmo lasījumu, un 18. decembrī paredzēts tā otrais lasījums. Tā kā vēl var iesniegt uzlabojuma priekšlikumus, loģisks bija Rūjienas un Naukšēnu novadu uzņēmēju ielūgums VARAM ministram Jurim Pūcem ierasties uz klātienes diskusiju Rūjienas kultūras namā.

Tā kā roku darbs pasaulē joprojām ir lielā vērtē, tad loģisks ir izskaidrojums tam, ka gandrīz jau trīsdesmit gadus metāla izstrādājumus galvenokārt eksportam ražo Raunas novada lielākais darba devējs un arī lielākais nodokļu maksātājs SIA «Raunas Lauktehnika», kas pašlaik, paplašinoties pasaules tirgiem, maina savu identitāti un turpmāk būs dekoratīvo metālizstrādājumu ražotājfirma «STEELE».

23. un 24. novembrī Rubenē, sporta hallē notika Latvijas sīkdzīvnieku audzētāju biedrības «Trusis un citi» pirmā šķirnes mājputnu izstāde un arī šķirnes trušu izstāde – gadatirgus. Varēja iepazīt 22 šķirņu 100 trušus un 34 putnu šķirņu 120 putnus. Tas, ka izstādē skanēja ne tikai latviešu, bet arī krievu, igauņu un lietuviešu valoda, nebija vienīgais ievērības cienīgais jaunums. Par to plašāk reportāžā no izstādes.

Ķoņu pagasta «Saktās» plašās virtuves centrā joprojām darba kārtībā ir senā maizes krāsns, kas ir tik gudri ierīkota, ka savu siltumu pa tādu kā apli tā tālāk nodod vairāku istabu mūrīšiem. Arī šo māju saimniece EDĪTE KRASTIŅA ir dzimtas centrā, dodama ne tikai sirds siltumu, bet arī latviskās dzīves viedumu pieciem nu jau pieaugušiem bērniem un divpadsmit mazbērniem. «Līdz mazmazbērniem un tam atbilstošajam Lielmātes statusam gan vēl jāpagaida,» ar neiztrūkstošu humoru nosmej saimniece.

Valmierā, lielākajā privātmāju rajonā, dēvētā par Burkānciemu, ir ne mazums skaistu un no arhitektūras viedokļa pat neparastu ēku. Vienu no tām rotā nesen tapis sienas zīmējums – mākslinieka, scenogrāfa, Valmieras un Jelgavas teātru dekoratora Jāņa Arnīša (1905. - 1945.) Valmierai veltītās gleznas pārnesums uz mājas sienu pēc viņa paša ieceres kādreiz tur izveidotajā iedobē.

7. novembrī, kad Saeimā izskatīšanai pirmajā lasījumā nonāca Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministra Jura Pūces virzītais un koalīcijas atbalstītais likumprojekts par iecerēto Latvijas administratīvi teritoriālo reformu, tās pretinieki vai no visiem valsts novadiem ieradās Rīgā, lai, nomainot valsts medicīnas darbinieku protesta akciju pret nepietiekamo veselības aprūpes finansējumu turpmākajiem gadiem, piedalītos novadu Tautas sapulcē. Tur bija arī Rūjienas novada pārstāvju grupa.

Nesen Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē, godināja Zemkopības ministrijas prestižā konkursa «Sējējs 2019» laureātus un veicināšanas balvu saņēmējus. Nominācijā «Gada veiksmīgākā kopdarbība» konkursa Laureāta gods tika LPKS «LATRAPS» no Jelgavas novada, bet veicināšanas balvas – LPKS «Daiva» no Rūjienas novada un LPKS «Viļāni» no Viļānu novada. 

Vakar, 7. novembrī, Saeimā izskatīšanai pirmajā lasījumā nonāca vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces virzītais un koalīcijas atbalstītais likumprojekts par gaidāmo Latvijas administratīvi teritoriālo reformu, kas, kā zināms, paredz ieviest praksē reformas modeli ar 39 pašvaldībām pašreizējo 119 pašvaldību vietā.

Kad «Liesma» ieradās ciemos pie Lēdurgas pagasta uzņēmēja, bioloģisko kartupeļu audzētāja un graudkopja ZIGMĀRA LOGINA, viņa darbakārtībā bija bioloģiski audzēto kartupeļu kravu sagatavošana vešanai uz Aloju. Tā tas šajā saimniecībā ik rudeni notiek jau vairāk nekā desmit gadus. Zigmārs bija pirmais zemnieks, ko uzņēmums izvēlējās eksperimentālās sadarbības sākumam bioloģiskās cietes ražošanā, tieši tādēļ vēlējāmies ieklausīties viņa pieredzē.

Tiek uzskatīts, ka, beidzoties gaišajam gadalaikam un strauji tuvojoties ziemai, robeža starp īsto un mistisko pasauli kļūstot īpaši plāna. Latvijā izsenis to sauc par Veļu laiku. Izrādās, ka jau senie ķelti un balti vēl pirms mūsu ēras uzskatījuši, ka tieši šis ir tas laiks, kad tikai reizi gadā atveras neredzami vārti uz viņsauli, un tikai tad dzīvos var apciemot mirušo gari. Vēl uzskatīja, ka dvēseļu satikšanos mēdzot patraucēt dažādi mošķi un nelabas būtnes, tādēļ, kas vien varēja, pārģērbās biedējošā izskatā, lai aizbaidītu visus ļaunos.

Aizvadītajā nedēļā daudzu lauksaimnieku ceļi veda uz Burtnieku pagasta zemnieku saimniecību «Mareņi», un ne tikai tāpēc, ka tur notika LLKC organizētā Lauku diena, bet arī tāpēc, ka šajā saimniecībā ir iesākts nozarei vērtīgs divu gadu demonstrējuma projekts «Slaucamo govju apsaimniekošanas un ēdināšanas nozīme piensaimniecībā, kurā izmanto slaukšanas robotus».

Pēdējos gados arī Latvijas piena lopkopības saimniecībās arvien vairāk ienāk slaukšanas, barības piestumšanas, mēslu savākšanas un vēl citi fermu funkciju izpildītāji roboti. Tās ir ne tikai lielas investīcijas un ilgas kredītsaistības, bet arī nopietnas pārmaiņas ganāmpulka apsaimniekošanā un bieži vien arī saimnieku domāšanā.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis kopā ir apņēmušās līdz 2030. gadam par 40% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG).

Laugas purvā pēc modernākajām tehnoloģijām ierīkotajos laukos vairāk nekā 20 ha platībā pašlaik bagātīgi ražo septiņas Amerikas un desmit Latvijas lielogu dzērveņu šķirnes. Plānots nolasīt vairāk nekā 80 tonnas ogu. Bez valsts un ES atbalsta nozarē daudz paveikusi zemnieku saimniecība «Gundegas». Tajā audzē dižbrūklenes (lielogu dzērvenes), cidonijas, upenes, irbenes, pīlādžus, smiltsērkšķus. No ogām un augļiem pēc pašu izstrādātas tehnoloģijas (pasaulē labākās!) ražo sukādes, top arī sīrupi, sulas, tējas un vēl citi produkti.