Pāries pie varianta B
Daudzdzīvokļu mājas un pašvaldības iestādes Kocēnu ciemā pašlaik ir pilnībā atkarīgas no dabas gāzes padeves. Ņemot vērā politisko situāciju, novada pašvaldība pieļauj, ka gāze, līdz ar to arī apkure var kļūt dārgāka, tāpēc, kamēr vēl ir pieejams Eiropas finansējums, tiek domāts par alternatīvu apkures veidu Kocēnu ciemā — pāreju uz šķeldas apkuri, gāzes apkuri paturot kā rezervi.
Sarunājoties ar rencēnieti IRITU RAMATU-LĀCI, kārtējo reizi pārliecinājos, ka suni pelnījuši tikai cilvēki, kas no tiesas mīl šos dzīvniekus. Irita jau bērnībā bija sapņojusi, ka varēs mācīt un audzināt SAVU suni. Nu viņas sapnis ir piepildījies — ģimenē ir ienācis skaistais vācu aitu suns Dominiks, bez kura nu viņi savu dzīvi nevarot pat iedomāties.
Klāt lapu vākšanas akcija, un uz Valmieras ielām atkal kā ierindnieki stāv baltie maisi. Lai arī intensīvākais lapu krišanas laiks pagadījies lietains, iedzīvotāji tos čakli piepilda. Līdz šīs nedēļas otrdienai ZAAO no pilsētas ielām, parkiem un ekolaukumiem bija izvedusi 564 kubikmetrus lapu.
SIA «Valmieras namsaimnieks» Valmierā joprojām ir lielākais namu apsaimniekotājs. Vairāku gadu gaitā uzņēmumam izdevies daudzmaz sakārtot tam uzticētās mājas. Katrā ziņā sūdzību no iedzīvotāju puses ir arvien mazāk. Vērtējot namu tehnisko stāvokli, liela nozīme ir tam, cik droši ir to jumti. Tieši par tiem mūsu saruna ar SIA valdes priekšsēdētāju VALDI JĒGERU.
Saeimas vēlēšanās no septiņiem Valmieras vēlēšanu iecirkņiem trešais apmeklētākais aiz Kultūras centrā un Pārgaujas ģimnāzijā ierīkotajiem bija 914. vēlēšanu iecirknis 5. vidusskolā. Apmēram stundu pirms iecirkņa slēgšanas te bija nobalsojuši ap diviem tūkstošiem pilsoņu.
Lai gan mucinieks JĀNIS GRANTIŅŠ pieradis paļauties uz saviem spēkiem un ģimenes atbalstu, viņš vairākas reizes pārliecinājies un noticējis Likteņa esamībai.
Lai cilvēks kļūtu sabiedrībā populārs, viņam nebūt nav jābūt aktierim, skolotājam vai dakterim. Piemēram, Valmierā ļoti daudzi no tiem, kas ikdienā sēž pie stūres, pazīst autoskolas «Edis» instruktoru un teorijas pasniedzēju ANDREJU CERIŅU.
Šajās pirmsvēlēšanu dienās īpaši daudz darba ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Valmieras nodaļas darbiniekiem, jo no nedēļas sākuma iestādei jāapkalpo arī klienti, kam nav sava pilsoņa pienākuma izpildei nepieciešamā dokumenta — pases.
Kad Martiņa tika pie mīļdzīvnieka — sauszemes bruņurupucīša —, viņa bija vien trīsgadīgs skuķēns. Zinot, ka mazajai ļoti gribas tieši rupucīti, visai ģimenei apvienojot naudas līdzekļus, tas viņai tika uzdāvināts vārda dienā. Starp citu, jau tad, pirms pieciem gadiem, cilvēka dūres lieluma bruņurupucis maksājis 50 latus. Taču, tā kā šie dzīvnieciņi dzīvo ļoti ilgi, sanāk, ka šī dāvana ir turpat visam mūžam.
Pļaušana vasarā ir viens no apjomīgākajiem darbiem. SIA «Valmieras namsaimnieks» apsaimniekojamā zālienu platība ir 81 hektārs. Par šo platību uzturēšanu un citiem darbiem sarunājos ar SIA «Valmieras namsaimnieks» valdes priekšsēdētāju VALDI JĒGERU.
Kā ik rudeni, Valmierā pie dažādām ūdenskrātuvēm atkal redzami bebru nedarbi. Dzīvnieciņiem sava gudrība, viņi par saviem spēkiem ir pārliecināti un būvdarbiem vispirms izvēlas dižākos kokus. Graviņas malā netālu no Dīvala kapiem pamanījām gluži svaigu grauzumu kuplas liepas stumbrā. Tā kā turpat blakus aug citi koki, būvmateriālu bebriem acīmredzot netrūks.
Viņnedēļ redakcijai savas pārdomas uzticēja kāda valmieriete, kura kopj savu piederīgo kopiņas Dīvala kapos. Tā kā to tuvumā apglabāts pazīstamais režisors Oļģerts Kroders, viņa vienmēr paskatoties arī uz viņa kapiņu. Sieviete nesaprotot, kādēļ ap to nu jau kādu laiku sabīdīti akmens šķembu kalni.
Aizvadītajā svētdienā Burtnieku novadā darba vizītē sadarbības nolūkā ieradās Azerbaidžānas delegācija. To pavadīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš.
Pavisam nesen radio izskanēja ziņa, ka valdība pagriezusies ar seju pret pašvaldību ceļiem un grasās to sakārtošanai atvēlēt lielākus līdzekļus. Vai informācija ir ticama, jautāju Kocēnu novada pašvaldības izpilddirektoram MĀRIM PERMAŅICKIM.
Arī lauku ļaudis seko modei — saimniecībās ienāk jaunas kultūras, jaunas šķirnes. Tā pirms apmēram divdesmit gadiem Latvijā sākās cidoniju audzēšanas bums. Vispārējai aizrautībai Vaidavas pagasta «Lejaskārklos» pakļāvās arī VIKTORS BUŠS, kas joprojām palicis cidonijām uzticīgs. Nu jau to audzēšanu viņš nodevis dēla MĀRTIŅA rokās, pats uzņēmies virsvadītāja lomu.
Neticami, bet pirms mēneša INĀRA ALLIKA tuvāko kolēģu pulciņā nosvinēja 40 gadu darba jubileju. Visu šo laiku, turpat pusi no cilvēka mūža, Ināra dažādos amatos nostrādājusi Valmieras pašvaldībā. Iecerot sarunu ar viņu, nešaubījos, ka cilvēkam, kas pārdzīvojis nu jau astoņus pašvaldības vadītājus, būs ko pastāstīt.
Lai arī dārzu rudenīgo rotu krietni pabojājušas ilgstošās lietavas, tradicionālie ziedu svētki «Uzziedi, Valmiera!» tomēr notiek. Šoreiz citā vietā, un arī svētku noskaņas uzbūrēju varēja būt vairāk, taču, kā saka, pa lielam izdevās.
Kolekcijas mēdz būt tik dažādas. Marku, pastkaršu, figūriņu, orhideju. Kāpēc gan ne tomātu? Joprojām neatbildēts ir jautājums, no kura koka sākas mežs, un laikam neviens arī neatbildēs, no kura eksemplāra sākas kolekcija.
Attēlā redzamais varenais 700 gramus smagais tomāts izaudzis mana kolēģa siltumnīcā. Lai arī katrā no diviem stādiem karājas tikai pa pāris augļiem, tie lieluma un svara ziņā noteikti attaisno šķirnei doto nosaukumu 'Zolotoj bik' ('Zelta bullis').
Līdz mācību gada sākumam atlikušas vien dažas dienas, par ko liecina ne tikai arvien vairāk bērnu pilsētas ielās, bet arī rosība skolas preču veikalos. Kā jau tas pierasts, daudzi mācībām nepieciešamo dodas gādāt vien vasaras brīvlaika pēdējā nedēļā.