Pilsētās un novados

Pirmdien Valmieras integrētajā bibliotēkā 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība savā kārtējā izbraukumā organizēja barikāžu dalībnieka statusu apliecinošu apliecību izsniegšanu.

Tā vēsta devīze novadam, kura robeža vien pārdesmit minūšu brauciena attālumā no Valmieras pa šoseju Rīgas virzienā. Vēl desmit minūtes tālāk Pārgaujas novada administratīvais centrs Stalbe, te arī Liesmai par paša vadīto ņipro triju pagastu savienību ar vairāk nekā 4000 iedzīvotājiem stāsta novada domes priekšsēdis HARDIJS VENTS.

Lai godinātu 25. martā pirms 70 gadiem no Latvijas uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem izsūtītos iedzīvotāju tūkstošus, vakar pie Valmieras dzelzceļa stacijas notika komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltīts atceres brīdis. «Es to dienu labi atceros, tolaik mācījos 4. klasē, mašīnu rinda stiepās līdz Smiltenes krustam, kur tagad Statoil, bet visa iekraušana notika viņpus sliedēm,» klausoties senioru vīru kora Baltie bērzi izpildītajā dziesmā, atmiņās dalījās Kārlienas puika Juris Melbārdis, no kura klases arī trim desmitgadīgiem bērniem bijis jādodas šajā Golgātas ceļā.

Vēl līdz 29. martam Valmieras pašvaldībā iespējams iesniegt atsauksmes jaunās katlumājas Dakstiņu ielā 1 būvniecības iecerei. Tikmēr jau uzsākti priekšdarbi teritorijā starp veikalu «Depo» un Valmieras futbola kluba bāzi, kurā paredzēta gan katlumājas, gan jaunās ielas būvniecība.

– Pēc būtības jau mēs esam tā pati Ķoņu kalna dzīves skola, tikai paplašinātā versijā, – par Jaunajiem Ķoņu pagasta amatniekiem stāsta AGNESE AUNIŅA-LINMEIJERE. – Kopš biedrība 2001. gadā tika dibināta, esam tāds kodoliņš, kas aktīvi strādā. Pērnā gada rudens pusē viena uzņēmīga sieviete, arī rokdarbniece ķoniete Esmeralda Pasīte, satraukusies par gaidāmo teritoriālo reformu, mudināja kaut ko darīt lietas labā, lai iedzīvotāju aktivitāti saglabātu. Atbildēju viņai – nav problēmu, kāda būs ideja? Viņa man – ka vajadzētu kaut ko amatniekiem, jo Rūjienā ir Rūzeles, Naukšēnos audēju pulciņš, un vai tad Ķoņos rokdarbnieču trūkst! Saprotams, ka netrūkst, ir daudz.

Jau sesto reizi notika aizvadītajā gadā dzimušo sumināšana pasākumā Mazais novadnieks 2018. Tie ir svētki, kuros piedalās saposti mazie novadnieki, viņu vecāki un tuvinieki. Mazuļus un viņu vecākus sveica Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments, uzsverot, cik svarīgu un atbildīgu soli vecāki ir spēruši. Viņš vēlēja izturību un pacietību turpmākajā bērna audzināšanā. Savukārt dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietniece Guna Reliņa savā uzrunā teica, ka bērna piedzimšana ir gan rūpes, gan arī prieks, kas pavadīs visu dzīvi.

25. marts... Smaga diena daudziem. Ar sāpīgām atmiņām. Notikumi, kas norisinājušies pirms 70 gadiem. It kā pasen, bet tiem, kas to piedzīvoja, joprojām ir grūti par to runāt. Viena daļa no tā izvairās vai, stāstot par piedzīvoto, raud.

Vides iniciatīvu 100 darbi Latvijai 2016. gada vasarā uzsāka pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums ZAAO ar mērķi apvienot iedzīvotāju zināšanas, čaklās darba rokas un resursus, lai līdz Latvijas nozīmīgajai jubilejai – 2018. gada 18. novembrim – kopīgiem spēkiem paveiktu vismaz 100 nozīmīgus darbus vides labiekārtošanā, izdaiļošanā un arī vides izglītībā. Mērķis ir sasniegts! Draugu un kaimiņu grupas, uzņēmumi, izglītības iestādes, individuālas personas, biedrības un pašvaldību domes no 42 dažādiem Latvijas novadiem un pilsētām kopīgiem spēkiem paveikuši 171 vides darbu.

Burtnieku novada un pagasta zemnieku saimniecība Zemturi, kurā nu jau otrajā paaudzē darbojas Višņevsku dzimta, ir gana labi pazīstama ne tikai mūspusē. Gan ar piena lopkopību un tiešo piena tirdzniecību, gan ar zaļās enerģijas ražošanu no biogāzes.

Mežs vēstures griežos bijis ne tikai Latvijas zaļais zelts un bagātība. Tas jau Otrā pasaules kara laikā un pēc tā kļuva par politisku jēdzienu, nepakļaušanās un pretstāves apzīmējumu.

Piecas nedēļas pēc aresta bijām bez Dzimtenes un mājas. Tad aprīļa pēdējās dienās nonācām turpmākajā dzīves vietā – Čerdatu sādžā. Tālāk bija divas mazas sādžiņas un taiga, taiga – līdz tundrai. Sādžas dienvidos – liela upe Čulima, Obas pieteka. Pa to – kaut vai līdz Ziemeļu Ledus okeānam.

Neskaitāmus paldies Dakteri Klauni ik dienu saņem no mazajiem pacientiem, viņu ģimenēm, kā arī medmāsām un ārstiem.

Vai esi kādreiz vēlējies ziedot labai iniciatīvai? 4. aprīlī kafejnīcā «Jauna saule» notiks otrais Ziedotāju aplis, ko organizē Valmieras novada fonds. Tur Tu varēsi klātienē redzēt un dzirdēt lieliskas idejas, kas meklē Tavu atbalstu. Pasākumā uzstāsies trīs ideju autori un katram būs dotas sešas minūtēs, lai Tevi pārliecinātu un atbildētu uz jautājumiem, kāpēc ziedot šai idejai.

Šajā mācību gadā Mazsalacas vidusskolas 12. klasi beigs astoņi audzēkņi. Šis būs meiteņu gads, jo visas absolventes ir meitenes.

Izstrādāta un apstiprināta Mazsalacas ūdenssaimniecības attīstības programma.

Mazsalacas bibliotēkā notikusi sirsnīga tikšanās ar Aivaru Ustupu – žurnālistu, dabas draugu, savas zemes un Valmieras patriotu un dzejnieku.

Šonedēļ trešo gadu aizsākās «Mājokļa Drošības Mēnesis», kura mērķis ir pievērst iedzīvotāju uzmanību ugunsdrošībai mājās. Lai izglītotu cilvēkus par ugunsgrēka bīstamību, izveidots īpašs virtuālās realitātes video, kur ir iespēja savām acīm redzēt, kā izceļas un attīstās uguns dzīvojamā istabā, un tiek sniegta svarīga informācija par ugunsgrēka izcelšanās procesu.

Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas (VDMV) 1. kursa audzēkņi prakses ietvaros krāsoja Lieldienu svētku olas un zaķus, kas jau pavisam drīz izgreznos Valmieras centru. Šogad īpaši padomāts par mazākajiem un krāsu palete veidota koša. Tai par pamatu izvēlētas 2019. gada modes krāsas.

Alojas novads var lepoties ar divām pilsētām – Aloju un Staiceli. Abas gan ir ļoti atšķirīgas – viena ir šī novada rūpnieciskais centrs, bet otra – tūrisma un sporta dzinējspēks. Man gan nebija kā Paulam Timrotam raidījumā TE!, kad viņam gribējies uz Aloju, bet nonāca Staicelē – uz turieni devos ar nodomu, jo vienmēr ir interesējis tā kārtīgāk izzināt šīs pilsētas bagāto vēsturi.

Aizvadītajā nedēļā koncertzālē «Valmiera» uz rīta tikšanos bija aicināti Vidzemes saimnieki no lauksaimniecības, piensaimniecības un mežsaimniecības, lai pirms lauku darbu sezonas uzzinātu par jaunākajām tendencēm nozarē.