Abu kaimiņvalstu Latvijas un Igaunijas augstākie kalni Gaiziņš (311,94 metri virs jūras līmeņa) un Munameģis (317,4 metri) ir savās valstīs ar šobrīd visai atšķirīgām funkcijām. Igauņi no sava kalna, kas starp nopietniem pasaules kalniem tāds pauguriņš vien ir, patiešām uztaisījuši Igaunijas reprezentācijas vietu, taču Latvija... Kas te šobrīd ir, pats pārliecinājos šovasar, kad ar kādu padsmit gadu intervālu laikā atgriezos Gaiziņa virsotnē.
Viņi satikās... Nē, martā tas nebija, tas bija nupat oktobrī. Uz papīra uzlikt tik emocionālu un vizuāli aizraujošu stāstījumu, kā dzīvajā to prot Ēveles pagasta bibliotekāre un iecienīta stāstniece AELITA PUNKSTIŅA, nav viegls darbs. Tomēr mēģināšu.
2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 miljons un 934 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir par 15,7 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 34,5 tūkstošiem mazāk nekā pirms diviem gadiem. Katru gadu no Latvijas kartes zaudējam veselu pilsētu, pēc iedzīvotāju skaita lieluma apmēram kā Cēsis. Šai demogrāfiskajai lejupslīdei joprojām būtisku pienesumu dod emigrācija – pērn valsti pameta 17,7 tūkstoši, bet pēdējās dekādes laikā 238,2 tūkstoši iedzīvotāju. Ar aizbraukušo atgriešanos aizvien sokas gaužām vāji, lai neteiktu – katastrofāli. Būtībā nav arī tādu zāļu, kas šo problēmu spētu atrisināt, – tādas nav arī kaimiņiem lietuviešiem, kuriem pērn no valsts emigrēja 54 tūkstoši iedzīvotāju.
Līdz novembrim Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā reģistrētas 200 laulības. Visvairāk darba bijis vasaras mēnešos, tad kāzas svin biežāk. Tad precēties uz mājām brauc arī tie latvieši, kas dienas vada Lielbritānijā, Norvēģijā, Nīderlandē.
Jau vairākus gadus Latvijā tiek rīkotas kopīgas vasaras nometnes latviešu diasporas bērniem un viņu vienaudžiem Latvijā. To mērķis – saglabāt tālumā esošajiem saikni ar Latviju, ar latviešu tradīcijām un valodu. Šovasar Latvijā bija 11 šādas nometnes, viena no tām – Matīšu pamatskolā. To organizēja biedrība Pāvulēni no Ēveles pagasta Burtnieku novadā, un šis ir jau trešais ēveliešu piegājiens nometņu organizēšanā. Par pieredzi stāsta biedrības Pāvulēni vadītāja INESE KARNĀTE.
Pirms septiņiem gadiem «Liesma» pirmo reizi tikās ar ARTŪRU RAKECKI, kurš pēc Rūjienas vidusskolas absolvēšanas bija iestājies Latvijas Lauksaimniecības universitātē, lai neklātienē studētu par mežu inženieri. Kad pietrūcis naudas mācībām, viņš devies peļņā uz Īriju. Domājis tikai uz gadu, bet tas ieildzis piecus gadus. Kopš 2011. gada Artūrs atkal ir dzimtajā pusē. Viņam par atgriešanos un palikšanu ir savs stāsts, kas nebūtu pozitīvs, ja ne apstākļu sakritība, ja ne labi cilvēki blakus. Ir vērts Artūra stāstā ieklausīties.
Pēdējo desmit gadu laikā Latviju atstājuši vairāk nekā 300 tūkstoši cilvēku. Trešdaļai no viņiem bijusi augstākā izglītība. Prom devušies tūkstošiem jauniešu – studēt, strādāt, iepazīt pasauli. Latviju mīlošie atgriežas.
Bavārieti MARTINU ŠĒFERU uz Latviju atvedušas romantiskās jūtas pret tālajā Taizemē iepazīto latviešu tekstilmākslinieci Agnesi, un nu jau abi trīs gadus dzīvo kopīgi iegādātajās Ābelītēs Naukšēnu pusē, labiekārtojot mājokli un saimniecības ēkas, lai lauku mierā un klusumā tajās varētu uzņemt tuvus un tālus ciemiņus.
Ar naukšēnieti LĪGU DREIJU sarunājamies priecīgā brīdī – viņa nupat pieņemta darbā par lietvedi pansionātā Vidzeme. Taču pirms tam vairāki gadi pavadīti ārpus Latvijas robežām, iepazīstot gan emigrācijas plusus, gan arī mīnusus.
Sākoties procesam ar latviešu ieceļošanu Īrijā, Latvijas luterāņu mācītāji saskārās ar aizbraucēju vēlmēm Latvijā nokristīt bērnus. Latvijas baznīcas virsvaldei nācās meklēt iespēju panākties pretī. «Daudzos gadījumos ģimenes ir ar sarautām saitēm – vai nu viens no laulātajiem ir svešumā, vai abi, un bērni palikuši Latvijā, visbiežāk pie vecvecākiem. Kļuva skaidrs, ka baznīcai vajadzētu tajā visā būt klāt.
Uzņēmēja SANITA ČERŅAVSKA ir no Trikātas. Strādājusi Rīgā kādā pārtikas uzņēmumā par algu grāmatvedi. Pēc atgriešanās dzimtajā pusē 2008. gada 23. oktobrī Valmierā, Dārza ielā, durvis vēra ģimenes uzņēmuma bistro «Abrakadabra», pirms pieciem gadiem – otrs tāda paša nosaukuma bistro pie Valmieras autoostas, bet šonedēļ 23. oktobrī Valmierā, Garā ielā, ir atvērta šā uzņēmuma kafejnīca «Strēlniece».
Šis dabā ir tāds kā pārejas laiks: lapu zelts jau nobiris, pirmais sals dārzos nokodis arī to pēdējo ziedu rotu, bet līdz visu apsedzošajam baltumam gan vēl jāpagaida. Tad nu, lai nelaistu sevī un savā tuvumā depresīvo pelēcību, sākam lūkoties vēl pēc tā skaistuma, kas no aukstuma gādīgu roku laikus ir paslēpts siltumnīcās. Arī «Liesma» pabija vienā no tām: Valmieras – Matīšu šosejas 11. kilometra pieturā «Krūzes», kur ar dažādu dekoratīvo augu stādu un puķu audzēšanu nodarbojas profesionāla, Latvijas Lauksaimniecības universitāti neklātienē beigusi dārzniece – floriste AGITA BRAMBATE.
Šajā mācību gadā Ēveles pamatskolai jauna direktore. BARBARA DAUVARTE ir daudzšķautņaina personība ar krietnu pusduci profesionālām dokumentāri apliecinātām prasmēm, starp kurām bez vairākiem pedagoģisko varēšanu franču, angļu un krievu valodas mācīšanā apstiprinošiem dokumentiem no trim Latvijas augstskolām arī papīrs par pusgadu ilgām studijām Sorbonnas universitātē Parīzē. Rīgā mācījusies foto-grāfe, kam Smiltenes tehnikuma zootehniķes diploms, arī bioloģiskās lauksaimniecības, traktoristu un motorzāģa operatoru kursu beigšanas apliecības...
Nu jau gandrīz 100 dienas pagājušas, kopš Burtnieku novada pašvaldībā par Burtnieku ezeru atbild dabas resursu speciāliste LAURA TAUBE. Šī joma viņai nav gluži sveša, jo iepriekš strādāts Dabas pārvaldē, tāpēc sarunā ar Burtnieku viņa par savu lauciņu runā droši un pārliecinoši.
Pagājušajā sestdienā Ēveles pamatskolā jau piekto gadu pēc kārtas notika tradicionālā ģimeņu sporta diena, ko sadarbībā ar akciju sabiedrības Latvijas Valsts meži sociālo programmu, ko finansē fonds Ziedot.lv, un Burtnieku novada pašvaldību rīkoja biedrība Pāvulēni.
Dižā mūža meža eži saož meža rožu ražu, daži eži ožot snauž, daži rožu ražu grauž. Bet vai jūs zināt, ko darīja adatainais pārstāvis no Valmieras novada fonda Jauniešu ideju laboratorijas izveidotās labdarības akcijas «Ezīša miga»? Simjūda gadatirgus laikā piesaistīja 759 eiro jauniešu projektu konkursam!
edēļu pēc 13. Saeimas vēlēšanām notika Valmieras uzņēmēju apvienības Ozols kārtējā sanāksme, kurā piedalījās gan atkārtoti Saeimā ievēlētais Latvijas Ministru prezidents un Ozola dibinātājs Māris Kučinskis, gan Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes priekšsēdētāja Kristīne Saulīte. Klāt bija arī nu jau tradicionālie valmieriešu viesi no Cēsu uzņēmēju kluba Arkādija Suškina vadībā, kā arī Vecpiebalgas novada domes priekšsēdis Indriķis Putniņš.
21. oktobrī notika Kocēnu novada Rudens velobrauciens, kas veda maršrutā Zilākalna ciems – Augļkopības saimniecība «Rīvēni» – Dikļi – Grebu kalns – Zaļais dzelzceļš. Brauciena laikā bija iespēja satikties ar saimniecības «Rīvēni» saimnieku, izpētīt Dikļus, pusdienot Grebu kalnā un visbeidzot iepazīt atjaunoto šaursliežu dzelzceļa posmu. Velo entuziastu skaits pārsniedza 50 dalībniekus, kuri braucienu vērtēja par izdevušos.
Jau trešo gadu Valmierā norisinās starptautisko svētku Helovīna ieskandināšanas pasākums «Šausmas #3 «Mūra tornis»», ko rīko Valmieras integrētās bibliotēkas jauniešu organizācija «Sudraba ZIRG’s».
Domājot par jubilejas svētku koncertu, kas notika 20. oktobrī, Lodes kultūras nama ilggadējā vadītāja un dvēsele KAIJA LAURE ielūgumos tuviem un tāliem kolēģiem, draugiem un sadarbības partneriem rakstījusi, ka ne viņai, ne arī kultūras namam nevajag materiālas dāvanas, bet gan ielūgto viesu sarūpētu priekšnesumu, lai tie kopā veido emocionālu dāvanu novada un pagasta ļaudīm.