Pilsētās un novados

Jau divas nedēļas Valmieras Namsaimnieks rīko īres tiesību izsoles jaunuzceltajos īres namos Valmierā. Pirmie īrnieki jau saņēmuši atslēgas mazākajā no abām jaunceltnēm — Mālu ielā 1. Te gan vēl līdz pagājušās nedēļas nogalei līdz pilnai laimei pietrūka asfalta Mālu ielā, taču tas saistīts ar karstu — abās nozīmēs — darbu sezonu Limbažu ceļu asfaltbetona ieklāšanas brigādēm: kolīdz būs kāds logs šīs vasaras saspringtajā darbu grafikā, tā asfaltētāji būs klāt un Mālu ielu pabeigs līdz galam.

Pagājušajā nedēļā Burtnieku novadā notika latviešu bērnu nometne, kurā līdz ar mājiniekiem — Burtnieku novada piecu pagastu iedzimtajiem, izņemot rencēniešus, — visu nedēļu savu senču dzimtenē vadīja bērni no latviešu diasporas, arī no jauktām ģimenēm Vācijā, Beļģijā, Norvēģijā, Austrijā, Īrijā, Anglijā, Skotijā un Igaunijā, pavisam kopā 38 dalībnieki, tieši puse uz pusi. Visjaunākā bija piecgadīgā Marta no Vācijas, kuru visās gaitās pieskatīja viņas vecvecmāmiņa — Matīšu pagasta Ūtku saimniece Anna Paņina, kas pati vienu dienu uzņēma visu saimi savā sētā.

Taisni vai ārprāts — plus trīsdesmit grādu tveicē runāt par adītiem siltiem dūraiņiem... Un tomēr — vajag! Jo šie ir īpaši cimdi. Pagaidām 32 pārus no krāšņā dūraiņu klāsta ikviens interesents var aplūkot kempingā – laivu bāzē Ezerpriedes, kur pagājušajā ceturtdienā Burtnieks sastapa arī pašu čaklo adītāju, un tā ir burtnieciete MAIRA BORSUKA.

12. jūlijā Burtniekam bija izdevība Valmieras pagasta pārvaldē piedalīties informatīvā pasākumā, kurā tika diskutēts par Valmiermuižas kompleksa turpmāko statusu. Klāt bija prominents ciemiņš — Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs, Dr.arch. Juris Dambis, ar priekšlasījumu uzstājās arī kultūrvides eksperts Andris Klepers. Klausītājos bija vairāki novada domnieki ar priekšsēdētāja vietnieku Edvīnu Straumi priekšgalā, pašvaldības izpilddirektors un vēl citi pašvaldības darbinieki, kā arī Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis un Valmiermuižas kultūras biedrības pārstāvji.

Vasaras svelmē ir lieliski, ja iespēju veldzēties ūdenī jaunieši var apvienot ar kādu derīgu darbu un arī, kas pavisam lieliski, papildināt zināšanas sev patiešām interesējošās jomās. Šāds ideāls apvienojums sanācis jauno reindžeru nometnes dalībniekiem iecienītajā Burtnieku ezera laivu bāzē - kempingā Ezerpriedes. Sīkāk par šo jauno dabas sargu kustību Liesmai vakar pastāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniece Anda Andrušaite:

Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzejs apmeklētājus gaida arī vasarā, lai gan pedagogiem ir atvaļinājumu laiks. Atliek vien sameklēt informāciju Burtnieku novada mājaslapā, ko muzejs piedāvā, un sarunāt tikšanos. Skatījums uz skolas muzeju no dažādu viesu viedokļiem ir atzinība tā eksistencei. Rīgas domes Īpašuma departamenta galvenā arhivāre, absolvente Gunta Dambīte-Zirne bija ieinteresēta iepazīties ar pārmaiņām, kas notikušas pēc gada. Ik pa trim gadiem muzeja viesi ir no Vācijas.

Sestdien, 28. jūlijā, plkst. 18 Valmieras atraktīvāko uzņēmumu Lielās bumbas sacentīsies Gaujas Kazu krācēs, lai ar savu dalību atbalstītu Valmieras apkaimes iedzīvotāju iniciatīvas. Pati veiklākā bumba, kas, manevrējot caur krācēm, nokļūs līdz finiša līnijai, izcīnīs savam uzņēmumam izzinošu komandas saliedēšanās pasākumu no «Lielas muižas». Labdarības bumbu ralliju un papildspēli «Lielās bumbas» rīko Valmieras novada fonds.

Par godu uzņēmuma 55. jubilejai 25. jūlijā Valmieras stikla šķiedrā viesojās bijušie ilggadējie darbinieki jeb, ar lepnumu varam teikt, uzņēmuma zelta fonds.

Šodien ir Annas diena, kurā izsenis parāda godu un cieņu visām latviskā pavarda kūrējām, savas sētas kopējām. «Liesma» tādu satika Rūjienā — vienā no tās sakoptākajām mājām Aspazijas ielā. ANNA KAMPUSE, rūjieniešu saukta par Anneli, gandrīz trīsdesmit gadus bijusi vietējās grāmatnīcas pārdevēja, ilgi dziedājusi korī «Straume» un bijusi šā kolektīva dvēsele, joprojām ar skanīgo balsi kuplina Ķoņu pagasta folkloras kopu «Dzīne». Māte meitai, vecmāmiņa trim nu jau pieaugušiem mazdēliem un vecvecmāmiņa trim mazmazbērniem. Rūjienas patriote.

Aizvadītās nedēļas nogalē Rūjienā — pilsētā, kur 1992. gadā atjaunotā zemnieku saimniecība «Liepkalni» savu darbību lauksaimnieciskajā ražošanā uzsāka ar graudkopību, kas jau pēc gada kļuva par pamatu uzņēmējdarbībai — maizes cepšanai, skaistos darba svētkos pulcējās SIA «Liepkalni». 1993. gadā jaunajā maiznīcā Rūjienā, Rīgas ielā 63, «Liepkalnu» saimnieks DAGNIS ČĀKURS darbu deva pieciem darbiniekiem, bet pašlaik visā Latvijā un Igaunijā pircēju popularitāti ieguvušais uzņēmums ir darba vieta 300 strādājošajiem.

Valmieras tehnikuma skolēnu mācību uzņēmums (SMU) Safe&Stable pagājušajā nedēļā piedalījās Junior Achievement Europe 29. starptautiskajā SMU Eiropas finālā, kas norisinājās Serbijas galvaspilsētā Belgradā. 38 valstu konkurencē jaunieši Ēriks Eduards Lapsa, Agris Čodars un Georgs Krops ar pašu radīto spieķi, kas paredzēts, lai palīdzētu vidē labāk orientēties cilvēkiem, kam ir redzes traucējumi, ieguva vienu no konkursa prestižākajām balvām — FedEx Access Award. To piešķir gada labākajam mācību uzņēmumam Eiropā ar lielāko inovāciju, eksporta potenciālu, kura produkts sniedz labumu plašākai sabiedrībai.

Vakar Valmierā sākās augstskolas RISEBA starptautiska īslaicīgās arhitektūras un pilsētvides plānošanas vasaras skola «FestivaL'and», kuras laikā dalībnieki no Meksikas, Korejas, Spānijas, Ungārijas, Bulgārijas, Ukrainas un Latvijas starptautiskas mentoru komandas vadībā izstrādās idejas, plānos un izveidos Valmieras vasaras teātra festivāla centru jeb pilsētu. Tas norisināsies līdz 4. augustam.

Sestdien otro gadu pēc kārtas notika Valmieras integrētās bibliotēkas jauniešu organizācijas «Sudraba ZIRG's» organizētais fotoorientēšanās pasākums «Vali, mierā! 2018».

Aizvadītās nedēļas nogalē Mazsalaca virmoja kopā ar savējiem un mazpilsētas viesiem.

ZANE GAIĶĒNA saimnieko zirgu stallī «Jaungaiķēni» Kauguru pagastā. Pirms aptuveni gada «Liesma» rakstīja, kā iegūts finansējums no Beverīnas novada pašvaldības un sākta padomju laika govju kūts pārveide par kārtīgu mājvietu zirgiem. Ieguldot smagu darbu, pašu spēkiem izbūvēts stallis — izrakta bedre un vēlāk tapusi pašu ielieta betona grīda, izveidoti seši boksi zirgiem. Tas bijis liels izaicinājums. Pašlaik Zane rūpējas par sešiem zirgiem un diviem kumeļiem.

Noslēdzies konkurss «Beverīnas novada sakoptākā sēta», kurā piedalījās 12 īpašumi no visiem pagastiem. Pieteikties varēja četrās kategorijās: sakoptākā lauku viensēta, sakoptākā ģimeņu māja ciematā, sakoptākā daudzdzīvokļu māja un sakoptākais uzņēmums.

Valmieras Jauniešu ideju laboratorija un Valmieras Jauniešu dome organizē vairākas diskusijas par globāli aktuāliem tematiem angļu valodā. Aizvakar notikušajā pasākumā jaunieši no Valmieras, Vācijas un Čehijas diskutēja par klimata pārmaiņām, un tā bija jau otrā šāda tipa diskusija. Savukārt pirmais pasākums, kas norisinājās pirms divām nedēļām, bija veltīts jautājumiem par cilvēktiesībām.

Valmieras pils ZR korpusa aizgruvušajā pagrabtelpā notiek arheoloģiskā izpēte saistībā ar plānoto Valmieras pils kultūrvides centra būvniecību. Jau tagad izdevies atrast vērtīgas laika liecības.

Šovasar Valmieras klusais centrs kļūst bagātāks vēl par diviem mūsdienīgiem automašīnu stāvlaukumiem, vislielākie ieguvēji no šī projekta realizācijas būs tieši deviņstāvu māju iedzīvotāji. Par darbiem šajā vietā Liesmai vakar telefonsarunā pastāstīja Valmieras pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes ceļu būvinženiere Inese Kokenberga:

ILZE ENGERE šajos svētkos bija Dziesmu svētku vēstnese, viena no TV filmēto sižetu varonēm — visi vēstneši pirms svētku atklāšanas koncerta bija skatāmi uz lielā ekrāna Skonto stadionā. Kameru priekšā Ilze stāstījusi mazāk par sevi, vairāk par kolektīvu — ka vienā no mazākajiem novadiem Latvijā tas tāds vienīgais, kas pulcējas pēc darba, lai dejotu sava prieka pēc. «Reizēm mēdz būt grūti, taču atkal saņemamies un turpinām iesākto,» skaidro Ilze. «Grūti pateikt, cik daudz pēc simtgades Deju svētkiem vēl atnāks rudenī uz mēģinājumiem, bet mēs ceram, ka atgriezīsies visi. Katri svētki vienmēr ir kaut kas īpašs, lai arī liekas, ka spēka vairāk nav un šitie būs tie pēdējie, bet tad, kad ir jānāk, tad tas pēdējais tiek atlikts uz priekšu.»