Pilsētās un novados

Čakam bija sirds uz trotuāra — viņa Rīgā. Vakar Valmierā dzeju uz pilsētas asfalta rakstīja ģimnāzisti un pamatskolēni.

Pa vīnogulājam drīz augs katrā piemājas saimniecībā, privātmājā, ja ir dienvidu puses siena, kur ceriem slieties, un izvēlētas izturīgas šķirnes.

No 1997. gada Valmieras 5. vidusskolu un Halles ģimnāziju Gīterslo apriņķī Vācijā vieno sadraudzības projekti, kuros iesaistīti kā skolotāji, tā skolēni. Jaunieši pārmaiņus ik gadu piedalās nedēļas vai desmit dienu apmaiņas programmās, bet šovasar trešo reizi tika īstenots projekts, kura ietvaros Valmieras 5. vidusskolas skolēni dzīvo vācu ģimenēs un mācās Halles ģimnāzijā.

Svētdien Valmieras maratons atzīmēja desmitgadi, bet jubileja šogad arī Vidzemes Augstskolai (ViA), kas tam par godu izveidoja aktivitāšu posmu divdesmitajā maratona kilometrā.

Pirmās salnas pamazām iekrāso lapas kokos, un nav tālu arī lapkritis.

Valmieras pašvaldībā uzzināju, ka no pirmdienas, 26. septembra, līdz 11. novembrim pilsētā tradicionāli tiks izsludināta lapu savākšanas akcija.

Septembrī turpinās Dzejas dienas. Tās jau izskanējušas vairākos novados mūspusē, Valmierā — nedēļas nogalē.

Ir parasta ikdiena, bet, saimnieces LOLITAS ZVIRGZDAS jaunākā dēla Didža darinātajā augstajā mastā lepni plīvodams, Trikātas pagasta «Kalnleimaņos» mūs sagaida sarkanbaltsarkanais karogs. «Jā, esmu ļoti liels Latvijas patriots. Uzskatu, ka kārtīgā lauku saimniecībā karogam mastā jābūt cauru gadu. Esmu lepns par to, ko vecāki sasnieguši un ko varu turpināt,» saka Didzis.

Par Mūrmuižas tautas universitātes jauno un iepriekšējo mācību gadu stāsta šīs universitātes un Mūrmuižas bibliotēkas - informācijas centra  vadītāja GUNDEGA LAPIŅA:

Augustā Rīgas svētkos to organizatori bija iecerējuši viesiem parādīt arī amatnieku veiksmes, tādēļ izteica novadiem aicinājumu sūtīt savus amatniekus uz tirdziņu «Gabaliņš Latvijas» Esplanādē. Tirdziņš un amatnieki bija, tomēr kā sava novada vēstneši tikai daži, arī no Beverīnas novada. Par izjūtām tirdziņā pašā Rīgas sirdī stāsta INGA LOGINA no «Beverīnas amatniekiem»:

Vasarā Jēkabpils novada Ābeļu pagasta pārvalde rīkoja kultūras darbinieka, politiķa Jāņa Akuratera 140 gadu jubilejas piemiņas ietvaros radošo darbu konkursu Latvijas skolēniem un pieaugušajiem.

Dvieļi, sienas un galda segas, kuras omītes darinājušas vēl pirms I Pasaules kara un Ulmaņlaikos, pašlaik apskatāmas izstādē, kas sarūpēta pensionāru dienas centrā «Atvasara».

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) uz Latvijas autoceļiem turpina uzstādīt otrajā stacionāro fotoradaru uzstādīšanas kārtā paredzētos 24 fotoradarus. To uzstādīšanu pilnībā plānots pabeigt līdz oktobra beigām.

Atvaļinājuma pēdējo  nedēļu, kas septembrī jau otrā, Dieviņš dāvā vasarīgi siltu. Tādā laikā grēks kaut kur neaizšaut — paskatīties, kas notiek tepat Latvijā vai pie tuvējiem kaimiņiem. Ģimenes padomē izvēle krīt uz viendiennieku, tāpēc lemjam nevis nesties pa galvu un kaklu uz Lietuvu vienā virzienā vien vismaz 300 kilometrus raudzīt Anišķu tikko atklāto dabas taku virs koku galotnēm, bet gan Zemgalē apraudzīt divas no lepnākajām Latvijas pilīm — Rundāli un Mežotni.

Georga Apiņa ielas rekonstrukcijas projektā darbi rit savu gaitu. Par aktualitātēm šajā pietiekami sarežģītajā objektā otrdien tika spriests iknedēļas sanāksmē Valmieras domē, kur klāt bija arī Liesma.

Pirmās Dzejas dienas tika rīkotas 1965. gadā, tādējādi atzīmējot latviešu dzejnieka Raiņa 100. dzimšanas dienu.

«Pēc manā rīcībā esošās informācijas Igaunijā 2017. gada rudenī notiks vēlēšanas un paredzēta arī administratīvi teritoriālā reforma, līdz ar to lielākā daļa pašvaldību sākušas sarunas ar kaimiņiem, kādu novadus labāk veidot,» stāstījumu par Vidzemes plānošanas reģiona uzdevumā veikto vizīti kaimiņvalstī sāka Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs JĀNIS ZUMENTS. «Pērnavā pa ceļam uz Janedu pievienojās meitene, kas tulkoja manis lasīto prezentāciju Par administratīvi teritoriālo reformu Latvijā 2009. gadā no latviešu valodas igauniski. Auditorija bija ap 120 Igaunijas ciemu priekšnieki, pasākumā piedalījās arī Igaunijas finanšu ministrs. Ciemi ir dažāda lieluma apdzīvotas vietas no 20 līdz pat 1500 iedzīvotājiem, bet tās nav pašvaldības. Šie ciemu priekšnieki ir iniciatīvu grupu izvirzīti brīvprātīgie, mazo apdzīvoto vietu līderi, kam ikdienas pamatprofesija ir pavisam cita. Viņi raksta dažādus projektus, piemēram mazos projektus līdz 2000 eiro atbalsta Igaunijas valsts. Pāris reizes gadā šie brīvprātīgie sanāk kopā.

Naukšēnu novada pašvaldības projekta Creating a European Network of Bio-Districts to achieve a True Territorial Renaissance ietvaros augusta beigas tikšanās notika pie projekta partneriem Maķedonijā, Berovo pilsētā.

Seši nepilngadīgie no Vjetnamas, kuri grupā nelegāli šķērsojuši Latvijas robežu, jau desmit dienas uzturas sociālās korekcijas izglītības iestādē «Naukšēni».

Pagājušās nedēļas nogalē J. Daliņa stadionā norisinājās nu jau devītās starptautiskās spēles bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām «Mēs varam».

Latvijas pašvaldībās sākta jauna tradīcija, kas sākotnēji paredzēta trīs gadu garumā, taču, iespējams, turpināsies ilgāk. Ar Meža attīstības fonda finansiālu atbalstu piedaloties Latvijas Pašvaldību savienības projektā «Pašvaldību labie darbi parkos Latvijas simtgadei», novados un pilsētās tiks stādīti jauni koki, kā arī izvietoti mazo arhitektūras formu koka objekti. Projektā iesaistījušās arī visas mūspuses pašvaldības.