INGA VĪKSNA un ANDRIS ĀBOLIŅŠ citādu dzīves veidu nepieļauj. Kaut arī Inga dzimusi Valmierā un valmierietis Andris pirms skološanās Rīgā mācījies toreizējos «varoņos», bez ierunām sevi uzskata par zvērinātiem vaidaviešiem. Dzīvo Ingas vecātēva mājā, kurā čakli rosoties 77 gadus jaunā Ingas omīte, tāpēc ģimene var atļauties nedēļu nogalēs paskraidīt apkārt vai Inga bez steigas var nodarboties ar rokdarbiem, šovasar tā uzadījusies skaista somiņa.
Šāds secinājums nepārprotami izskanēšot Rubenes ciema Vaidavas kultūras nama amatierteātra «Volatus» jaunajā izrādē «Dzīve ir skaista».
Lielajiem plāniem atbilstoša vieta
«Mēs ar Didzi esam no pilsētas aizbēgušie, jo abiem vajadzēja vairāk brīvības,» atklāj Bērzaines pagasta «Brīvzemnieku» saimniece GINTA. «Tā lauku būšana no bērnības, pilsēta man nekad nav patikusi. Katru vasaras brīvlaiku pavadīju laukos pie krustmātes, pilsētā atgriezos tikai īsi pirms skolas sākuma. Man jau pirmajā laulībā bija sapnis, ka vajag lauku mājiņu. Tagad jāatzīst, ka vīram bija taisnība, tolaik šauboties, vai spēsim lauku māju uzturēt. Bet ir dzīvokļa cilvēki, un ir lauku jeb māju cilvēki, un tiem pēdējiem tiešām visu laiku jāstrādā. Dzīvoklī dzīvojošie atnāk mājās no darba un sāk gudrot, kur iet, ko darīt. Cits kļūst par slinkotāju, cits atrod kādu hobiju. Tos loderus saucam par Rīgas tirliņiem. Bet nosodīt nevienu mums nav tiesību — katrs dzīvo savu dzīvi.»
Lauksaimnieku prestižā konkursa «Sējējs 2016» nominācijā Jaunais veiksmīgais zemnieks par laureātu kļuvis Kocēnu novada zemnieku saimniecības «Zilūži» saimnieks JĀNIS GRASBERGS.
Valmieras un Gīterslo apriņķa skolēni darbojas kopējos projektos jau vairāk nekā desmit gadus. Šajā gadā projekta tēma bija «Darba pasaule Vācijā un Latvijā».
Vecpuišu parkā Valmierā jau kopš aizvadītās nedēļas vērojama rosība — pilsētas pašvaldības iepirkumiem noslēdzoties, būvdarbus uzsākušas līgumfirmas: SIA «Woltec», kas parkā veic apgaismojuma izbūvi, savukārt SIA «Asfaltbūve» uzticēti parka labiekārtošanas darbi (celiņu seguma nomaiņa, mazo arhitektūras formu uzstādīšana). Valmierieši šo ūdens sakustēšanos jau labu laiku gaidījuši, tāpēc Valmieras pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes vadītājai RITAI JEMŠIKAI jautāju, kāpēc darbi sākās tik vēlu.
Sestdien interesantā kārtā visu Latviju (ne tikai) zināmā mērā vienoja kāds neparasts notikums. Kaut arī vispasaules diktātu latvieši vairākās zemēs rakstīja jau otro reizi, tas tomēr varēja likties neikdienišķs: ne jau katru dienu tu atkal nonāc gandrīz vai skolas solā.
Burtnieku novada domnieks IGORS KORŅĒJEVS ir vīrs, kurš tur roku uz pulsa uzreiz vairākām sporta jomām. Viņpiektdien Vecatē viņš Burtniekam pastāstīja par divām — MTB velosportā un motokrosā — jau finišējušām vasaras sezonas sporta aktivitātēm un vienu tikko iesākušos ziemas sezonā — florbolu.
Pagājušajā piektdienā Burtnieku par novada aktualitātēm informēja pašvaldības izpilddirektors MĀRIS ĒRGLIS:
Burtnieku pagasta pirmsskolas izglītības iestāde jeb vienkārši bērnudārzs Sienāzītis patiešām atrodas ekskluzīvā vietā — blakus simtgadīgajam Burtnieku muižas parkam. Ja bērneļiem apnīk spēlēties pašiem savā sētā, kurā arī interesantu objektu netrūkst, var doties interesantā pārgājienā pāri ielai, kur gan neparasti koki un krūmi aug, gan (priekš sīčiem) milzīga brīvdabas estrāde, gan lielās šūpoles un ugunskura vieta. Ja arī tur garlaicīgi, var izmest līkumu pa Burtnieku ciematu, ezermalā papriecējot acis par Burtnieka plašumu.
Valmieras un starpnovadu skolu bibliotekāri jau labu laiku ir Valmieras bibliotēkas «paspārnē». Tas nozīmē, ka skolu bibliotekāriem tiek rīkoti semināri, sniegtas atbildes uz neskaidriem jautājumiem par elektronisko kopkatalogu ALISE, gada beigās notiek Ziemassvētku pasākumi, bet ik pa laikam dodamies pieredzes braucienos pa bijušo Valmieras rajonu vai citām Vidzemes vietām.
Vasara jau galā, kad iznāk brauciens ar automašīnu cauri Lietuvai, Polijai, Vācijai līdz Nīderlandes pilsētai Māstrihtai.
14. oktobris ticējumos un laika vērotāju kalendāros ir Vecais lapkritis, pēc kura izvērtējot, kāda būs ziema. Šodien īpaša uzmanība jāpievēršot bērziem: ja tie jau ir bez lapām, ziema būs maiga; ja lapu vēl daudz, būs barga.
Grupu māja «Saulrīti» atrodas pārsimt metru attālumā no Valsts sociālās aprūpes centra «Vidzeme» filiāles «Rūja». Māja izveidota centra teritorijā, bet centra klienti, kuri izvēlējušies šo pakalpojumu, dzīvo daudz patstāvīgāk.
Karjeras nedēļas ietvaros šonedēļ daudzviet Valmierā notiek ar jauniešu karjeras iespējām saistīti pasākumi.
Viens no tādiem vakar norisinājās arī Vidzemes Augstskolas Cēsu ielas korpusā. Mazliet netradicionālā veidā paspēlējoties ar atvērto durvju dienu formātu, šurp jauniešus aicināja erudīcijas piedzīvojumu spēle «Mazā Vistērija».
Mēbeles no bankrotējušām viesnīcām, biroja mēbeles no klientus zaudējušiem uzņēmumiem, interjera priekšmeti no restorāniem, iepirkumu maisiņi un manekeni no durvis slēgušiem veikaliem — sortiments, ko piedāvā veikalos «Labās mantas».
Vairāk nekā 60 Rūjienas novada un plašas apkaimes graudkopju kooperatīvā sabiedrība «Daiva» ar graudu pirmapstrādi, pārstrādi un realizāciju nodarbojas kopš 1993. gada. Visus šos gadus ir mērķtiecīgi modernizēta ražošanas bāze «Kalntemekās», lai raitāk un kvalitatīvāk spētu sniegt kaltes pakalpojumus biedriem. Sava veida dzinulis kooperatīva attīstībā arvien ir bijusi biedru izaugsme, viņiem palielinot sējumu platības, apgūstot modernākās graudkopības tehnoloģijas un arī uzkrājot pieredzi agronomijā. Līdz šim biedri bijuši arvien soli priekšā kooperatīva tehniskajam varējumam, tagad situācija mainījusies — «Daiva» beidzot panākusi savējos. Par 2016. gada sezonas īpatnībām un ieguvumiem «Liesmai» stāsta LPKS «Daiva» valdes priekšsēdētājs ARNIS ĶIBERS.
Jau vairākus gadus Rūjienas novada pašvaldība pavasaros izsludina projektu konkursu «Iedzīvotāji veido savu vidi». Uz domes finansiālo atbalstu var pretendēt biedrības, nodibinājumi un arī fizisku personu neformālas grupas. Atbalstu parasti saņem sabiedriska labuma projekti. Ir klāt rudens, kad Rūjienā izvērtē šovasar šā konkursa projektos paveikto. Arī «Liesma» devās to aplūkot.
Oktobris iesācies ar dažādiem brīnumiem automobiļu īpašniekiem. Tos, kā jau ierasts, grib sarūpēt nākamā gada valsts budžeta stiķētāji. Zaļās idejas aizsegā tiek bīdīti cauri pavisam absurdi transporta līdzekļa ekspluatācijas nodokļa aprēķina piedāvājumi. Par to varētu balsot tad, ja mēs dzīvotu, piemēram, Vācijā, kur iedzīvotājiem pavisam citas algas un arī valstī autoparks salīdzinoši svaigs. Bet Latvijā? Pie mums izdomāt, ka par pēdējā modeļa 600. mersi ikgadējo transporta līdzekļa ekspluatācijas nodokli — tikai tāpēc, ka tas, lūk, aprīkots ar videi visdraudzīgāko EURO6 dzinēju — varētu maksāt gandrīz uz pusi mazāk, toties paveciem grabuļiem, kaut arī ar teorētiski videi draudzīgiem mazlitrāžas motoriem, nodoklis varētu uzlekt teju divreiz, spējīgi tikai pilnīgi pī-pī-pī Satiksmes ministrijā... Varētu jau nedusmoties uz tiem cilvēciņiem, kuriem ierēdņa krēsliņš ministrijā pielipis pie sēžamgala vēl stingrāk nekā ar Moment superlīmi un kuriem Latvija beidzas Juglā vai Valdlaučos, ja vien šo valstiski domājošo īpatņu garadarbi nesistu pa kabatu lielākajai daļai Latvijas auto lietotāju.
Strauji tuvojas tā auto braukšanas sezona, kad jābūt pārliecinātam gan par mašīnas lukturiem, gan par stabilu iedarbināšanu, gan par satiksmes apstākļiem atbilstošām riepām. Vakar Valmierā notika (vēl vairākās Latvijas pilsētās šis pasākums jau noticis) nu jau par tradīciju — šis ir akcijas trešais gads — kļuvušās automobiļu bezmaksas pārbaudes, kurās zinīgi eksperti, izmantojot mūsdienīgu aparatūru, pārbaudīja spēkratu drošības sistēmas un elektroapgādi. Paralēli katrai automašīnai tika pārbaudīta arī lukturu darbība un to regulējums, kā arī riepu protektora atbilstība drošai braukšanai.