Līgatnes dabas takas sestdien, 21. oktobrī, no pl. 12 līdz 15 aicina ikvienu interesentu uz kuplastes vāveres dienu, kuras laikā būs iespējams tuvāk iepazīt šo mazo grauzēju dzīvesveidu, kuplās astes noslēpumu, minēt mīklas, atpazīt dažādus čiekurus, risināt cietos riekstus, piedalīties radošās darbnīcās un spēlēt spēles par dzīvniekiem.
Dienās, kad rudenīgs vējš purina kokus, īpaši sevi piesaka zirgkastaņas, nobirdinādamas gājēju priekšā starainus apalīšus, kas, atsitoties pret zemi, pāršķeļas un izmet brūnu brīnumu. Tādam ne vien bērni, arī daudzi pieaugušie nespēj vienaldzīgi paiet garām. Rodas vēlme to pacelt, plaukstā paturēt, vismaz dažas dienas mēteļa kabatā paglabāt.
Jau vairākus gadus, rakstot par dabas retumiem, aicinot ikvienu kļūt par dabas draugu, esmu atsaucies uz portāla Dabasdati.lv publicēto informāciju. Šo portālu ar mērķi veicināt dabas vērtību apzināšanu un aizsardzību, sadarbībā ar zinātniekiem un dabas speciālistiem izglītot sabiedrību 2008. gadā izveidoja nevalstiskas dabas aizsardzības organizācijas — Latvijas Dabas fonds un Latvijas Ornitoloģijas biedrība. Iespējams, simboliski, lai pievērstu šim portālam plašāku uzmanību, kā pirmo ziņojumu par Rīgā novērotu paugurknābja gulbi te reģistrēja toreizējais vides aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.
Ūdeņos Valmieras administratīvajā teritorijā gulbju pāris šovasar izperējis un izaudzinājis sešus gulbēnus.
Kādreizējā valmieriete LINDA STRODE pēc 4. vidusskolas (tagad Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas) un Jāņmuižas lauksaimniecības skolas Universitātē kļuvusi par bioloģi, nu jau ar maģistra grādu un darbu Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī, viņai ir vairākas populārzinātniskas publikācijas Latvijas žurnālos. Man vienmēr licies, ka biologi tāpat kā ģeogrāfi Latvijā ir tāda īpaša ļaužu šķira, kas ar savu profesiju tik ļoti saaug vienā, ka apkārtējiem atliek tikai apbrīnot: laimīgi cilvēki! Linda noteikti ir viena no tādiem. Nu jau otro rudeni viņa kaut ko meklē mūspuses purvos, nepārstāj joprojām par tiem sajūsmināties, ar aizrautību stāsta, meklē atkal — un atrod. Jā, dzērvenes arī...
Pasaules Dabas Fonds (PDF) ir sācis sagatavot projektu «Latvijas simtgades dabas deklarācija». Daudzās vietās tiek piedāvāta diskusija «Latvijas dabas bagātības», ko vada PDF valdes priekšsēdētājs Uģis Rotbergs. Valmierieši uz to iepriekšējā ceturtdienas pievakarē bija aicināti Vidzemes Augstskolas (ViA) auditorijā Cēsu ielā.
Smiltenietis Aigars Lauzis četros gados, braucot ar riteni, pabijis lielākajā daļā pasaules. Viņš ne tikai ceļojis, bet arī radoši darbojies savā profesijā.
Vai zini, kā Sv. Sīmaņa baznīcai dots nosaukums un kas kādreiz atradās pašreizējā rātsnama ēkā? Vai vari iztēloties, kāda izskatījās Livonijas ordeņa pils ar 10 m augstām sienām, no kuras tagad pāri palikušas drupas? Vai zināji, ka Valmierā 1920. gadā sākusi darboties Latvijā pirmā mūzikas skola ārpus Rīgas? Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem atbildes atradīsi Valmieras audiogidā.
Vērīgākie valmierieši jau ir pamanījuši, ka šovasar sākta Gaujas krasta sakopšana Atpūtas parka teritorijā starp Kazu krācēm un Vanšu tiltu. Darbi te notiek Latvijas vides aizsardzības fonda finansēta projekta «Gaujas krasta daļas Valmieras pilsētā sakopšana un labiekārtošana dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un aizsardzībai» ietvaros. Cītīgi tajos piedalījās arī vasaras nodarbinātības programmā iesaistītie jaunieši. Iepriekšējās nedēļas nogalē no krūmiem un saaugumiem atbrīvotajā pussalā arī ar jauniešu aktīvu līdzdalību brīvā dabā mācību gadu sāka Dabas klase.
Aprit 20 gadu, kopš Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts guva starptautisku atzīšanu un kļuva par UNESCO programmas «Cilvēks un Biosfēra» teritoriju. Lai iedzīvotāji šo teritoriju iepazītu vēl labāk, apaļā gadskārta tika atzīmēta ar Ceļotāju dienām.
Lielās tūrisma firmas savus piedāvājumus mēdz ietērpt skanīgos vārdos: pārsteidzošā N (reģions, novads), neizzinātā N, neatklātā N un tā tālāk. Latvijas apbraucēju pulciņš, kas kopā turas vairāk nekā 26 (!) gadus, sākumā kā dārzniecības fanu grupa, ar līdzīgiem saukļiem nemētājas, taču konsekventi tos īsteno. Braucienu iedvesmotājai un vadītājai valmierietei Silvijai Volkovai, kas šajā laikā kļuvusi par zinošu un populāru gidi, tas ir nozīmīgākais ikvasaras notikums. Braucam turp, kur tūristu mazāk, — apmēram tā. Sākotnējā ideja dzimusi vēl pirms administratīvās reformas: secīgi iepazīt visus 26 Latvijas rajonus. Bet kas tev deva: vienā reizē to nepacelsi! Viss turpinās, un šovasar tika izzināta Jēkabpils apkārtne.
Tiem, kas nav makšķernieki, laikam gan nekad nebūs lemts saprast brīžus dabā pie ūdeņiem. Savukārt makšķernieki zina, ka diena, kad kaut vai kur dodaties ar makšķeri vai spiningu, var atnest nebijušu piedzīvojumu. Man arī, makšķerējot, spiningojot vai Burtniekā velcējot, starp lomā pietiekami daudzām paturamām zivīm gandrīz katru gadu ir izdevies noķert vismaz vienu līdaku vai zandartu, ar kuru vēl varu dižoties starp gados jaunākajiem un izveicīgākajiem, kuri Burtniekā nu lielās zivis velk biežāk nekā es.
Sestdien ar svinīgo karoga ceremoniju un Latvijas Republikas prezidenta Raimonda Vējoņa uzrunu noslēdzās lielā latviešu skautu un gaidu nometne «Simtgades ugunskurs», kura no 6. līdz 12. augustam pulcēja 440 skautu un gaidu no Latvijas, kā arī ārzemju latviešu vienības no ASV, Kanādas un Austrālijas un viesus no Baltkrievijas.
Dabas lieguma «Ziemeļu purvi» Dabas aizsardzības plāna sabiedriskā apspriešana notiks 7. septembrī plkst. 15 Alojas novada uzņēmējdarbības atbalsta centrā-bibliotēkā SALA, Liepu ielā 3, Ungurpilī.
Kad 30. jūnijā Vīsraga palieņu pļavās pie Burtnieka skanēja 2017. Gada bezmugurkaulniekam — augsnes dižsliekai — veltīta «Dabas koncertzāle», apmeklētājiem pirms pasākuma muzikālās daļas vairāk nekā 20 zinātnes un izziņas darbnīcās bija iespēja iepazīties gan ar galveno varoni, gan ar tā dzīvesvietu. Vienā no šādām darbnīcām Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents Raimonds Kasparinskis ieinteresētajiem stāstīja ne tikai par dižsliekas uzturēšanos zemes dažādos slāņos, bet arī par pašu Burtnieku un tā palieņu pļavu veidošanos.
Apzināt un izvērtēt vairāku Latvijā augošo ārstniecības augu sugu unikālos ģenētiskos resursus, salīdzinot tos ar ārzemēs audzētajām un kultivētajām šķirnēm, šogad ir sākuši zinātnieki no SIA «Field and Forest» un Vides risinājumu institūta. Ir pieļāvums, ka pie mums savvaļā, vēl ne pārāk piesārņotā dabiskā vidē gadu desmitiem iedzīvojušies augi ir saglabājuši daudz izcilākas ārstnieciskās vērtības nekā ārzemēs īpašās plantācijās kultivētie. Ārstniecisko augu apzināšana un to sēklu kolekcijas veidošana notiek projekta «Medicīnisko un aromātisko augu daudzveidības palielināšana» ietvaros.
Pagājušajā nedēļā noslēdzās skaistāko Vidzemes ainavu pieteikšana Latvijas ainavu dārgumu krātuvei, un saņemto pieteikumu skaits apliecina — Vidzemē netrūkst vietu, ar kurām lepoties. No 928 pieteiktajām Latvijas ainavām 333 pieteikumi saņemti tieši Vidzemes plānošanas reģionā (salīdzinājumam: 193 pieteikumi iesniegti Latgales reģionā, 139 — Zemgales reģionā, 133 — Rīgas reģionā, 130 — Kurzemes reģionā).
Par lielu daļu šī gada Dabas simbolu esam jau paguvuši pastāstīt. Nu pienākusi kārta arī dzeltenajai salmenei jeb kaķpēdiņai (Helichrysum arenarium), jo tieši jūlijs un augusts ir šī salmeņu ģints lakstauga uzziedēšanas laiks un tieši tad tas krāšņo košo dzelteno vai dažkārt pat oranžo ziedu dēļ ir vislabāk pamanāms. Dzeltenā kaķpēdiņa ir daudzgadīga, aug daudzas vienkopus, pastiepjoties 10 — 30 cm augstumā (ir gan pamanītas vai pusmetru garas). Augam līdz ziedkopai parasti ir nezarots, balti vilnains stublājs ar vienkāršām, lineārām lapām. Ziedu kurvīši sakārtojas blīvā, skarveidīgā vai čemurveidīgā ziedkopā stublāja vai tā zaru galos un nosacīti atgādina maza kaķēna pēdiņu, tādēļ arī radies šī auga tautas dotais nosaukums. Augs sastopams sausās norās, mežmalās, ceļmalās, nogāzēs.
Varbūt arī mūsu pusē sēņojot izdodas pamanīt balto cūktrifeli (Choiromyces meandriformis), kuru Latvijas Mikologu biedrība ir izvēlējusies par Gada sēni 2017. Par šo sēni stāsta mikoloģe DIĀNA MEIERE:
Nedēļas nogalē, 22. un 23. jūlijā, notiks šī gada desmitais fonda «1836» gājiens — no Staiceles līdz Mazsalacai. Pirmajā dienā gājiens sāksies Staicelē, kur viesosimies Staiceles lībiešu muzejā, un ir plānots noiet aptuveni 20 km. Ceļš gājējus vedīs caur meža ceļiem pa Salacas krastu. Dienas noslēgumā pie ugunskura notiks sadziedāšanās. Savukārt svētdien dosimies 16 km garā ceļā līdz Mazsalacai, kur apmeklēsim Mazsalacas pilsētas svētku ietvaros sagatavotās izstādes, ieraksim 1836 robežstabu. Tālāk dosimies ceļā (2,5 km) līdz Skaņajam kalnam. Gājiena noslēgumā plkst. 18.36 Skaņajā kalnā tradicionāli izskanēs fonda «1836» un draugu koncerts, uz kuru ir mīļi aicināts ikviens!