Ar mērķi popularizēt Latvijas, Gaujas Nacionālā parka, Valmieras un apkārtējo novadu tūrisma piedāvājumu Valmieras Tūrisma informācijas centra pārstāvji 9. — 11. februārī piedalīsies starptautiskajā tūrisma izstādē «Tourest 2018» Tallinā. Tūrisma speciālisti strādās gan apvienotajā Latvijas nacionālajā stendā, gan Valmieras pilsētas stendā.
Pēc nelielas pauzes arī Latvijas Dendrologu biedrība nosaukusi Gada koku 2018. Par to kļuvis parastais ozols (Quercus robur). Kā stāsta šīs biedrības prezidents Andrejs Svilāns, par to, ka Latvijas simtgadē par Gada koku ir jābūt mūsu senču visvairāk godātajam, reizē ar to arī vislatviskākajam kokam — ozolam, starp dendrologiem šaubu nav bijis nevienam. Viņu paziņojumu nedaudz piebremzējis Latvijas Dabas fonds, kas par savu pavēstāmo — Gada dzīvotni 2018 — pasteidzies nosaukt dižkoku. Tā nu iznākot, ka ozoli šogad divkāršā godā celti, jo liela daļa no dižkokiem jau tieši ir ozoli, kas savos stumbros, dobumos dod dzīves vietas (dzīvotnes) nesaskaitāmām dzīvībām.
Vējiem bagātajā ziemā Latvijai pāri brāžas arī nepieredzēta vētra. Sašutumu, ka Pāvilostā jūras krastā kāds bagāts uzņēmējs atļāvies uzbūvēt mājai līdzīgu kuģi vai arī uz peldoša pontona uzmontētu māju, pauž ne vien šo kopš 2011. gada veidoto būvi beidzot pamanījušie žurnālisti, bet arī premjers Māris Kučinskis un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti. Viņi šīs būves prom dabūšanā aicina iesaistīt pat piecas ministrijas — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Satiksmes, Tieslietu, Ekonomikas un Zemkopības.
Ziemas sākums putniem, kas uz siltajām zemēm nav aizceļojuši, ļāva justies bezrūpīgi: sniega bija maz, barībai augu sēkliņu, pat vēl slieku, citu tārpiņu bija pietiekami daudz.
Par godu Latvijas simtgadei fonds 1836 veido tūrisma maršrutu apkārt Latvijai, kas ir aptuveni 1836 kilometru garumā pa sauszemes robežu. Stiprinot aizsākto sadarbību, fonds un garškopju kustība Gardu muti 3. februāra vakarā Valmiermuižas alus darītavā aicina uz Enriko Podnieka albuma prezentāciju Ir tādi cilvēki un stāstu atskatu par piedzīvoto 2017. gada pārgājienos un plānoto šajā gadā.
Nu jau vairākus gadus dažādas ar dabu saistītas biedrības, organizācijas, zinātnieku grupas katra savā jomā nosaka Gada dabas simbolu — augu, koku, dzīvnieku, tauriņu, kukaini, dzīvotni utt. Šī gada izvēli daudzi saista ar Latvijas simtgadi. Arī Latvijas Botāniķu biedrība — izvēloties madaru. Par to šīs biedrības valdes priekšsēdētāja, bioloģe Rūta Sniedze-Kretalova:
Nu jau 11. reizi tiek nosaukta arī Gada ģeovieta. Ģeologu un dabas ekspertu aptaujas rezultātā šogad par to ir izvēlēts Raunas upes labajā krastā netālu no Raunas esošais kaļķakmens atsegums, veidojums, kas jau gadiem nes Raunas Staburaga vārdu. Kā pastāstīja Gada ģeovietas nomināciju rīkojošā Ziemeļvidzemes ģeoparka vadītājs Dainis Ozols, šī vieta izraudzīta konkurencē ar citām, ģeologiem arī pietiekami populārām vietām. Taču šī gada balsojumā viens no galvenajiem argumentiem bijis, ka šis Staburags vistiešākajā veidā ir mazais brālis Daugavas ūdeņu nu jau kopš 1966. gada apklātajam dižajam Staburagam (Staburadzei).
Jaunā gada pirmais Valmieras Tūrisma informācijas centra Ceļotāju stāstu vakars aicinās doties tālā ceļā uz Klusā okeāna rietumiem. Pieredzēto Japānā atklās ceļotāja un aktīvā tūrisma entuziaste Santa Paegle. Ceļotāju stāstu vakars Valmieras Tūrisma informācijas centrā (Rīgas ielā 10) — 24. janvārī plkst. 18.30.
Aizvadītajā gadā notika sīva diskusija par iecerētajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos «Par koku ciršanu mežā», kas paredzēja ciršanas caurmēra samazināšanu priežu, egļu, bērzu mežaudzēm visā Latvijā un ļaut cirst arī tievākus un jaunākus kokus. Tāpat bija paredzēts pieļaut kailcirtes arī piejūrā. Pret šādiem grozījumiem būtiski iebilda vairākas vides organizācijas, tos neatbalstīja arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Tieslietu ministrija un Vides Konsultatīvā padome. Tad pērn 14. decembrī grozījumu projekta procesā notika nozīmīgs pavērsiens: Zemkopības ministrija paziņoja, ka to apstiprinājumu virzīšanu atsauc un ka «pārskatāmā nākotnē šos grozījumus vairs nevirzīs».
Iznākusi «Latvijas zivsaimniecības gadagrāmata 2017». Tajā arī pāris makšķerniekiem domātu rakstu. No tiem sociālajos tīklos, it sevišķi portālā CopesLietas.lv, «vētru» jau ir izsaukusi BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta akvakultūras un ihtiopatoloģijas nodaļas vadītājas RUTAS MEDNES un ANETES NIEMI publikācija ««Ķer un atlaid», bet kā jūtas zivis?». Tā ir vairāku lappušu gara, tādēļ «Liesmas» lasītājiem to sniedzam saīsinātā, pārstāstījuma variantā.
JURIS SMAĻINSKIS ieguvis maģistra grādu bioloģijā, strādā asociācijā «Lauku ceļotājs» jau vairāk nekā 10 gadus un no 2003. gada Vidzemes Augstskolas studentiem māca tūrisma un vides jautājumus, ekoloģisko tūrismu un ilgtspējību. Viņš ir vairāk nekā 200 publikāciju autors un vairāk nekā 20 tūristu ceļvežu izstrādātājs.
Ierasts, ka decembrī Burtniekā varēja uzčāpot uz ledus un vismaz pie tik daudz zivju zvīņām tikt, lai ir ko Vecgada vakarā makā likt un var nākamajā gadā uz lielu naudu cerēt. Šogad gan decembris Burtniekam ledus vāku nesteidz uzlikt. Taču kā iepriekšējā sestdienā pierādīja brengulietis Jānis Riba, arī šādā decembrī, kas māk, tam skaisti lomi nāk.
Vidzemes Augstskolā notikušajā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) 20 gadu jubilejas zinātniski praktiskajā konferencē «Biosfēras rezervāts: Tad. Tagad. Turpmāk» bija arī tematiskās sesijas. Par bioloģisko daudzveidību to vadīja bioloģijas zinātņu doktors OTARS OPERMANIS. Pēc tam viņš nolasīja ziņojumu par, viņaprāt, diskusijā būtiskāko sadzirdēto:
Pirms gadiem programmas LIFE+ projektā «Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā» zinātnieki apsekoja vecos un boreālos mežus un secināja, ka atsevišķiem mežiem strukturālais stāvoklis ir neapmierinošs, jo tajos ir maz atmirušās koksnes, turklāt vairums koku ir samērā jauni, arī vienā vecumā, tādēļ tur atmirušās koksnes papildinājumi tuvākajā laikā nav gaidāmi. Taču tieši atmirusī koksne ir jauna dzīvotne tūkstošiem augu un dzīvnieku sugu, tikai tajā var pastāvēt stabila un daudzveidīga ekosistēma — augu, kukaiņu un putnu populācija. Lai veicinātu mirušās koksnes veidošanos, pēc zinātnieku stingriem norādījumiem dažos šādos mežos kokus «gredzenoja» (stumbriem apmēram cilvēku krūšu augstumā pārdesmit centimetrus platā joslā noņēma mizu). Bija iecerēts panākt, lai vidēji vienā šāda meža hektārā būtu vismaz 20 kubikmetru atmirušas koksnes.
Aizvadītās nedēļas nogalē notika jau 4. zinātniski praktiskā konference par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu (ZBR). Pēc bioloģijas zinātņu doktora Otara Opermaņa rosinājuma Vidzemes Augstskolā profesores Agitas Līviņas vadībā augstskolas pētnieku grupa to bija sagatavojusi par tēmu «Biosfēras rezervāts. Tad. Tagad. Turpmāk».
Kad Latvijā uzsākta dabas vērtību skaitīšana, projekta pretinieki un daži skeptiķi jautā: «Kam gan to vajag?» Var jautāt pretī: «Vai par labu saimnieku uzskatīsit to, kurš nezina, kādi augi aug viņa pļavās, ar cik dažādiem kokiem bagāts ir viņa mežs? Ko gan no dārza var sagaidīt dārznieks, kurš pat nezina, cik dažādi augļu koki, ogulāji vai zemeņu dobes tajā ir palikušas kopš vecvectēva laikiem?»
Valmierā noslēgusies Tūrisma informācijas centra, Kocēnu, Burtnieku un Beverīnas novada kopīgi rīkotā akcija «Simtgades dārgumi».
Vidzemes Augstskola (ViA) sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Kuresāres koledžu (Igaunija) un Satakunta University of Applied Sciences: SAMK (Somija) realizē INTERREG Centrālbaltijas programmas projektu «Tūrisma uzņēmējdarbības izaugsmes veicināšana caur augstāko profesionālo izglītību». Par projekta ieceri un ieguvumiem stāsta ViA pasniedzējas ILZE GRĪNFELDE un LINDA VELIVERRONENA.
Iepriekšējās nedēļas nogalē pēc Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības speciālistes Baibas Līviņas-Jarohovičas aicinājuma pulciņš ieinteresēto devās gar Strīķupīti vērot, kā tur rudenīgajās dienās uzvedas lašveidīgās zivis. Upē notiekošo saskatīt palīdzēja un komentēja DAP Dabas aizsardzības daļas kontroles un uzraudzības sektora vadītājs Jānis Bušs, vecākie valsts vides inspektori Mārtiņš Blaus un Jānis Pērle. Viņi pievērsa mūsu uzmanību tādām vietām upē, kur gultnē redzami izteikti balti oļi. Tās ir tā sauktās berzes vietas, kurās lašveidīgās zivis, gatavojoties nārstam vai nārstojot, no oļiem noberzušas zāles un sanesumus. Vismaz četrās šādās vietās izdevās brīdi vērot vairāku zivju berzēšanos vai pat savstarpēju draiskošanos.
Nu jau vairākus rudeņus, kad ir Eiropas putnu vērošanas dienas, savs pasākums tiek piedāvāts arī mazsalaciešiem.