Tūrisms un daba

Dabas lieguma «Ziemeļu purvi»  Dabas aizsardzības plāna sabiedriskā apspriešana notiks 7. septembrī plkst. 15 Alojas novada uzņēmējdarbības atbalsta centrā-bibliotēkā SALA, Liepu ielā 3, Ungurpilī.

Kad 30. jūnijā Vīsraga palieņu pļavās pie Burtnieka skanēja 2017. Gada bezmugurkaulniekam — augsnes dižsliekai — veltīta «Dabas koncertzāle», apmeklētājiem pirms pasākuma muzikālās daļas vairāk nekā 20 zinātnes un izziņas darbnīcās bija iespēja iepazīties gan ar galveno varoni, gan ar tā dzīvesvietu. Vienā no šādām darbnīcām Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents Raimonds Kasparinskis ieinteresētajiem stāstīja ne tikai par dižsliekas uzturēšanos zemes dažādos slāņos, bet arī par pašu Burtnieku un tā palieņu pļavu veidošanos.

Apzināt un izvērtēt vairāku Latvijā augošo ārstniecības augu sugu unikālos ģenētiskos resursus, salīdzinot tos ar ārzemēs audzētajām un kultivētajām šķirnēm, šogad ir sākuši zinātnieki no SIA «Field and Forest» un Vides risinājumu institūta. Ir pieļāvums, ka pie mums savvaļā, vēl ne pārāk piesārņotā dabiskā vidē gadu desmitiem iedzīvojušies augi ir saglabājuši daudz izcilākas ārstnieciskās vērtības nekā ārzemēs īpašās plantācijās kultivētie. Ārstniecisko augu apzināšana un to sēklu kolekcijas veidošana notiek projekta «Medicīnisko un aromātisko augu daudzveidības palielināšana» ietvaros.

Pagājušajā nedēļā noslēdzās skaistāko Vidzemes ainavu pieteikšana Latvijas ainavu dārgumu krātuvei, un saņemto pieteikumu skaits apliecina — Vidzemē netrūkst vietu, ar kurām lepoties. No 928 pieteiktajām Latvijas ainavām 333 pieteikumi saņemti tieši Vidzemes plānošanas reģionā (salīdzinājumam: 193 pieteikumi iesniegti Latgales reģionā, 139 — Zemgales reģionā, 133 — Rīgas reģionā, 130 — Kurzemes reģionā).

Par lielu daļu šī gada Dabas simbolu esam jau paguvuši pastāstīt. Nu pienākusi kārta arī dzeltenajai salmenei jeb kaķpēdiņai (Helichrysum arenarium), jo tieši jūlijs un augusts ir šī salmeņu ģints lakstauga uzziedēšanas laiks un tieši tad tas krāšņo košo dzelteno vai dažkārt pat oranžo ziedu dēļ ir vislabāk pamanāms. Dzeltenā kaķpēdiņa ir daudzgadīga, aug daudzas vienkopus, pastiepjoties 10 — 30 cm augstumā (ir gan pamanītas vai pusmetru garas). Augam līdz ziedkopai parasti ir nezarots, balti vilnains stublājs ar vienkāršām, lineārām lapām. Ziedu kurvīši sakārtojas blīvā, skarveidīgā vai čemurveidīgā ziedkopā stublāja vai tā zaru galos un nosacīti atgādina maza kaķēna pēdiņu, tādēļ arī radies šī auga tautas dotais nosaukums. Augs sastopams sausās norās, mežmalās, ceļmalās, nogāzēs.

Varbūt arī mūsu pusē sēņojot izdodas pamanīt balto cūktrifeli (Choiromyces meandriformis), kuru Latvijas Mikologu biedrība ir izvēlējusies par Gada sēni 2017. Par šo sēni stāsta mikoloģe DIĀNA MEIERE:

Nedēļas nogalē, 22. un 23. jūlijā, notiks šī gada desmitais fonda «1836» gājiens — no Staiceles līdz Mazsalacai. Pirmajā dienā gājiens sāksies Staicelē, kur viesosimies Staiceles lībiešu muzejā, un ir plānots noiet aptuveni 20 km. Ceļš gājējus vedīs caur meža ceļiem pa Salacas krastu. Dienas noslēgumā pie ugunskura notiks sadziedāšanās. Savukārt svētdien dosimies 16 km garā ceļā līdz Mazsalacai, kur apmeklēsim Mazsalacas pilsētas svētku ietvaros sagatavotās izstādes, ieraksim 1836 robežstabu. Tālāk dosimies ceļā (2,5 km) līdz Skaņajam kalnam. Gājiena noslēgumā plkst. 18.36 Skaņajā kalnā tradicionāli izskanēs fonda «1836» un draugu koncerts, uz kuru ir mīļi aicināts ikviens!

Piektdien pie Burtnieka Vīsraga pļavā «Dabas koncertzālē» zinātnes un mākslas kopdarbā tika aprunāta, izgaismota, apdziedāta augsnes dižslieka (Lumbricus terestris), kuru zinātnieki nosaukuši arī par 2017. gada bezmugurkaulnieku.

Nu jau vairākus gadus pēc kārtas savu vasaras ieskaņas copes tūri plānojam Zviedrijā. Pirmkārt, uz turieni ļoti ērti nokļūt — uzbrauc pēcpusdienā uz prāmja Rīgā un otrā rītā nobrauc no prāmja jau Stokholmā. Otrkārt, ja valstī ir ap 90 tūkstošu dažāda lieluma ezeru, tad ir ļoti liela iespēja atrast veiksmīgu un neizkāstu copes vietu saprātīgā attālumā no zviedru galvaspilsētas: nedēļu padzīvot dabā un tai pašā laikā komfortā, pie reizes arī kādu skaistu trofeju noķerot. Šogad mūsu komanda ne vairs četru, bet gan sešu vīru sastāvā, tiesa, ikviens no mums jau kādā salikumā kopā ar pārējiem pēdējo gandrīz 10 gadu laikā ir spiningojis vai nu Zviedrijā, vai arī Ālandu salās.

Laputu apkarošanai dārzkopim amatierim ķīmiski līdzekļi nav īsti pieejami. Tādēļ LLKC vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils apkopojis praktiskus padomus šo kaitēkļu iznīdēšanai.

Lai gūtu pieredzi bijušo šaursliežu dzelzceļa līniju izmantošanai tūrisma maršrutu un piedāvājumu izveidē, pārrobežu projekta «Zaļais dzelzceļš» ietvaros jūnija sākumā notika pieredzes apmaiņas velobrauciens. Dalībnieki apmeklēja Vāciju, Luksemburgu un Beļģiju, dodoties maršrutā Vennbahn, kas ir viens no Eiropas veiksmīgākajiem zaļo dzelzceļu tūrisma maršrutiem.

Pēc tam, kad šī gada sākumā dabas retumu sargātājos sašutumu izraisīja izcilās Pētermuižas dižtūjas nozāģēšana, Latvijas petroglifu centra dižkoku apzinātājs Andris Grīnbergs šī centra interneta mājaslapā www.petroglifi.lv pauž viedokli, ka tūjas šobrīd kļuvušas par vienu no neaizsargātākajiem dižkokiem Latvijā. Kā jau vairākkārt ir teikts, — dižkoki ir ne tikai vietējo, bet arī pie mums no citurienes ieceļojušo koku sugu lielākie eksemplāri. Vārds «dižs» it kā cēlies Kurzemē, kur tas nozīmē «liels». Bet nu jau tas kopā ar vārdu «dižkoks» ienācis valsts oficiālajos dokumentos lielus izmērus sasniegušu un vēsturisku koku apzīmēšanai.

Jau informējām, ka pirmdien ar tēlnieka Matiasa Jansona veidota Saules pulksteņa atsegšanu SIA «ZAAO» reģionālā atkritumu apsaimniekošanas centra «Daibe» pievārtē tika pieteikta Latvijā pagaidām vienīgā dabas un tehnoloģiju izglītības parka «URDA» izveide.

TRANSILVĀNIJA. Joprojām, vēl pēc vairākiem gadiem, šis vārds manī skan tā savādi — ar kādu neparasti spēcīgu, noslēpumainu un mistisku pievilcību. Kaut arī, liktos, nekā īpaša: tā ir Rumānijas daļa, novads ar kalniem un mežiem, vārdu ieguvusi no trans silva — tātad zeme aiz mežiem, caur mežiem, kā to apzīmējuši senatnē. Mūsdienās daudzi Transilvāniju asociē ar Drakulas tēlu, lai gan lielākoties tā ir kinoindustrijas zīme: pēc 30. gados uzņemtās filmas un vēlāk pusotra simta citām, kas kādreizējo valdnieku Vladu Tepešu iecēlušas bezmaz vai briesmīga vampīra kārtā, daļu vēsturisku notikumu pārstāstu sajaucot ar fantāziju un mistiku. Rumānijā (un ne tikai) briesmoņa tēlu veiksmīgi ekspluatē suvenīru darinātāji un tūrisma firmas, aicinot interesentus uz vairākām Drakulas pilīm Transilvānijā, kur Vlads Tepešs esot uzturējies; apmešanās vietas viņš arī mēdzis mainīt, un kā liecība pie Branas pils XXI gadsimta apmeklētāju sagaida kāds saldais pārītis — divi izbāzeņi, kas šo nīcīgo pasauli noteikti atstājuši vardarbīgā ceļā, jo Drakulam esot paticis upurus mocīt ilgstošā nāvē, piemēram, uzdurot uz mieta...

Pašlaik par Latvijas dabas vērotāju populārāko un visvairāk apmeklēto vietu internetā kļuvis portāls Dabasdati.lv, kurā uzkrājas tik milzīgs apjoms novērojumu informācijas, ka tas jau izmantojams zinātniskos pētījumos un dabas aizsardzībā. Tā, izmantojot ziņojumus par pūču novērojumiem, ir tapušas pūcēm potenciāli piemēroto dzīvotņu kartes. To veidošanā noderējušas arī dažādu monitoringu ziņas, ziņojumi dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols, arī pūču pētījumos veiktie novērojumi. Tomēr, kā atzīst karšu veidotāji, ģeogrāfiski nozīmīgākais pūču sastopamības datu pienesums ir tieši no dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv lietotāju ziņojumiem. Tādēļ  pateicībā par lietotāju ievērojamo ieguldījumu karšu tapšanā tās nu ir publicētas arī portālā Dabasdati.lv. Putnu vērotājiem, kā arī citiem dabas draugiem, plānojot došanos dabā un ielūkojoties kartēs, nu būs daudz lielāka iespēja sastapties ar pūcēm.

Lai iegūtu detalizētu un pilnīgu informāciju par Latvijā esošajām dabas vērtībām, šogad maija beigās visā valsts teritorijā tiek uzsākta Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu (dzīvotņu) izplatības un kvalitātes apzināšana — dabas skaitīšana.

Lauku vidū atstāti diži koki, pat vēl ne dižkoki, Latvijas ainavā pagājušā gadsimta vidū bija ļoti ierasti. Tie ne tikai katram tādam laukam deva īpašu kopskatu, bet arī bija pat ļoti vajadzīgi: šo koku ēnā tīrumā strādājošie saulainā dienā uz brīdi varēja atpūsties vai launagu ieturēt. Kad lauku darbos arvien vairāk sāka izmantot jaudīgu tehniku un arvien mazāks skaits cilvēku rosījās druvās, sāka zust arī vajadzība pēc tādām ēnainām atpūšanās vietām. It sevišķi kolhozu gados katru koku lauka vidū vai malā sāka uzskatīt par traucētāju tehnikas raitam darbam, par koka apakšā augošu nezāļu sēklu izkaisītāju tīrumā. Tika uzsākta tīrumos augošu koku masveidīga iznīcināšana, lai no daža gandrīz jau dižkoka statusu sasnieguša vaļā tiktu, tos pat  spridzināja.

Kopš 20. aprīļa Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP) atkal ir ģenerāldirektors. Par to konkursa kārtībā kļuvis diplomēts biologs Juris Jātnieks, kuram ir vairāk nekā 20 gadu pieredze dažādos posteņos valsts pārvaldē. To starpā viņš jau ir strādājis DAP — no 2010. līdz 2011. gadam par Teiču dabas rezervāta direktoru un no 2012. līdz 2013. gadam par DAP ģenerāldirektora vietnieku. J. Jātnieks kopš 2013. gada 1. janvāra vadīja arī Eiropas Savienības LIFE NATURA programmas projektu.

Lai arī šis pavasaris ir ļoti untumains, daudzviet krietni virs zemes paguvuši izslieties svaigi salātos un ēdienu piedevās baudāmi zaļumi, kas lielākās vai mazākās buntītēs jau nopērkami tirgū. Starp tiem arī lakši jeb meža ķiploki, kuru pēc ķiplokiem smaržojošās un arī garšojošās lapas visgardākās ir tieši pavasara svaigumā. Lakši ir pietiekami īpatnējs garšaugs, lai par nelielu buntīti tirgū prasītu pat eiro.

Aušanas amata meistare GUNA MIĶELSONE piepildījusi sapni — vienatnē apceļojusi Dienvidkoreju. Tas noticis pērnajā aprīlī, kad svešā zeme bijusi tīta sakuras ziedos.