Viedokļi

Kopš Latvija ir pilntiesīga ES dalībvalsts, kas tik nav piedzīvots mūsu lauku sētās, kur lauksaimniekiem saimniekot, ražot un galu galā arī dzīvot arvien vairāk liek pēc Eiropas Komisijas regulām. Kādi tik jauninājumi, termini un nostādnes pa šo laiku nav lauku ļaudīm priekšā nākuši. Nenoliedzami, visā tajā arī pozitīvā ir bijis pietiekami daudz. Šoreiz nerunāsim par lielo lauksaimnieku vērienīgi realizētajiem  ES SAPARD un vēlāk saimniecību modernizācijas projektiem, kuru rezultātā arī mūsu pusē tapa ne viens vien valstī modernākais piena ražošanas komplekss. Svētki, saņemot ES atbalstu, savulaik bijuši ne tikai pilīs, bet arī būdiņās.

Domājams, ne vienu vien uzņēmēju un darba ņēmēju (strādājošo) ir satraukušas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aktivitātes ēnu, pelēkā, melnā vai vēl kāda tur tirgus apkarošanas virzienā. Kā zināms, šī iestāde ir nolēmusi vai arī tai dots rīkojums ķerties pie ēnu ekonomikas apkarošanas uzreiz pa nozarēm, par kurām ir aizdomas, un bieži vien pamatotas, ka tajās pastāv liels pelēkais sektors — nereģistrēti pakalpojumi, par kuriem netiek maksāti nodokļi, aplokšņu algas utt.

Informācijai mūsdienās ir milzu spēks un iespējas. Gan tracināt, gan nomierināt veselas nācijas. Būtiski, kurš, kā un cik lielās devās savējiem informāciju pasniedz, veidojot tā saukto informatīvo telpu.

Latvijā jāpazemina nodokļu masa tikai ekoloģiski ražotai un veselīgai pārtikai, bet jāpalielina neveselīgiem produktiem, alkoholam un tabakai, uzsver Latvijas Ārstu biedrības prezidents PĒTERIS APINIS.

Svētdien sanāca brīnišķīgs piedzīvojums — brauciens ar plostu pa Gauju no tā sauktā Jāņa rāmja divu tiltu — braucamā un ejamā — kompleksa līdz pat Cēsīm. Visa šī dabas taka, ko bez steigas veicām pa skaistāko no Latvijas lielajām upēm, atrodas Gaujas nacionālā parka teritorijā. Nesteidzīgais straumes plūdums ļauj izbaudīt katru garām slīdošo ainavu, priecāties par tās vasarīgo zaļumu...

Vasarā katra ģimene plāno pasākumus, ko apmeklēt kopā. Vietu, kurp doties kopā ar bērniem, jau netrūkst, bet jautājums — cik tas izmaksā? Nesen papētīju, kādas tad ir ieejas biļešu cenas, manuprāt, trīs populārākajos objektos, kurus bērnam negrib  atteikt neviens no vecākiem. Topā liku Rīgas Zooloģisko dārzu: biļete pieaugušajam 6 eiro, bērnam jau no 4 gadu vecuma 4 eiro. Tērvetes dabas parkā attiecīgi 3,50 eiro, pirmsskolas vecuma bērniem brīvbiļete, lielākiem 2,50 eiro. Līgatnes dabas takās ļoti skrupulozs dalījums pa vecumgrupām, bet lētāk turp doties darbdienās, tad apmeklējums vienam pieaugušajam izmaksā 3,60 eiro, skolēniem 1,40.

Politiski miegaino laiku pēc Jāņiem un pirms Saeimas vēlēšanu kampaņas satricināja divas skaļas demisijas, kas tika pieteiktas nedēļas sākumā. Visticamākais rezultāts tām būs dažu mēnešu letarģija veselības aprūpes politikā un centienos uzlabot dzelzceļa satiksmi. Jo kurš neko nedara, tas nekur nekļūdās un nesanikno vēlētājus.

Jau vairākus mēnešus viena no galvenajām ārpolitikas tēmām saistās ar Ukrainu. Sākumā tie bija notikumi Krimā, vēlāk austrumu reģionos, Donbasā. Ir puslīdz skaidrs, ka Krimu Ukraina pagaidām ir zaudējusi, bet pārējo valsts vienotību tā visticamāk saglabās.

Atbildot uz draugu un radinieku bieži uzdoto jautājumu, kā jūtos pēc vidusskolas atestāta saņemšanas, sajūtas ir divējādas. No vienas puses ir prieks, ka beidzot ar teicamām sekmēm, ļoti labiem rezultātiem eksāmenos un augstiem sniegumiem konkursos un olimpiādēs ir izdevies pieveikt skolas gadus. Bet mani skolas gadi nebūt nebija tik gari, kā tos mēdz dēvēt citi skolēni. Trīs vidusskolas gadi paskrēja geparda ātrumā un laikam jau tāpēc, ka ik dienu bija ne tikai jāapmeklē stundas, bet aktīvi jāiesaistās skolas kultūras dzīvē.

Pagājušajā nedēļā sevi rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām oficiāli pieteica partija «Vienoti Latvijai», kaut gan nosaukums šajā gadījumā nav būtisks, svarīgs ir tikai fakts, ka zem viena karoga šajā gadījumā apvienojusies vesela plejāde bijušo, kuru lielākās daļas vārdiem ir, runājot teātra un kino klasiķa vārdiem, slikt’ smak’. Tajā pašā laikā minētais fakts vismaz oficiāli nav nekāds noziegums, tādēļ ļaužu grupa ar šo kodēto nosaukumu droši var doties priekšvēlēšanu cīņā un, lai cik neloģiski tas arī šķistu, — pat cerēt uz piecu procentu barjeras pārvarēšanu.

Dzird runājam, ka no apgrozības būtu ieteicams izņemt viena un divu centu monētas, kam patiesībā arī nav nekādas vērtības. Pieļauju, ka, to izdarot, krāmēšanās ar šo sīknaudu gan atkritīs, taču vismaz uz kādu laiku radīsies citas neērtības, jo vairs nevarēs noteikt cenas, kas beidzas, piemēram, ar četriem vai sešiem centiem. Tā, kopā saskaitot, kādam var nākties uz sīknaudas rēķina zaudēt, kādam iegūt.

Ir cēloņi, un ir sekas. Bieži vien tikai tad, kad kaut kas jau noticis, sākam apdomāt, ko vajadzēja darīt, lai notikumu ievirzītu citā gultnē. Tādas pārdomas, iespējams, tagad radušās tiem, kas 12. Saeimas vēlēšanām nu uz kakla ir dabūjuši arī dažādu valdību bijušo premjeru, ministru un  pa skuju taku aizgājušo partiju biedru apvienību. Tā aizvadītā nedēļa iezīmējās ar  atjaunotās Latvijas Republikas pirmā premjerministra un arī 2007. gadā vēlreiz valdību veidojušā Ivara Godmaņa paziņojumu, ka viņš kopā ar Aigaru Kalvīti,  Jāni Straumi,  Edgaru Zalānu, Jāni Jurkānu  un vēl citiem plāno startēt 12. Saeimas vēlēšanās no Aināra Šlesera vadītās partijas «Vienoti Latvijai» saraksta.

Eiropas Parlamenta nupat ievēlētais nākamais sasaukums jau ķēries pie krēslu dalīšanas, un arī astoņi mūsējie izvēlējušies konkrētas atbildības jomas: Ārlietu komitejā darbosies Sandra Kalniete (Vienotība), Andrejs Mamikins (Saskaņa) un Iveta Grigule (Zaļo un Zemnieku savienība), Budžeta komitejā strādās Valdis Dombrovskis (Vienotība), Starptautiskās tirdzniecības komitejā — Artis Pabriks (Vienotība), Nodarbinātības komitejas un Lūgumrakstu komitejas īstenā locekle būs Tatjana Ždanoka (Latvijas Krievu savienība), bet Krišjānis Kariņš (Vienotība) un Roberts Zīle (Nacionālā apvienība) turpinās savu darbību attiecīgi Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā un Transporta komitejā.

Tas, ka pēc ilgas tielēšanās beidzot noslēgts līgums par jaunu pasažiervilcienu piegādi, vēl nenozīmē, ka mēs drīz baudīsim ērtāku dzelzceļa satiksmi. Toties ir garantēti politiskie skandāli un tiesu prāvas.

Droši vien lielākā daļa lasītāju vēl labi atceras ne tik senos laikus, kad televīzija, radio un arī mūsu pasta kastītes pārpildīja dažādu politisko spēku reklāmas. Bija jācīnās par vietām Eiropas Parlamentā. Pavisam drīz mēs to piedzīvosim atkal — 4. oktobrī notiks 12. Saeimas vēlēšanas.

Nupat izskanējusi informācija, ka pensionāri septembrī rīkos mītiņu, lai aizstāvētu savas tiesības. To, ka sabiedrība noveco, mēs zinām. To, ka gados veco Latvijā ir vairāk nekā jauniešu, kam iesaistīties darba tirgū, un bērnu, kas Latvijai vien vārdos ir lielākā vērtība, arī. Un vēl zinām to, ka oktobrī būs jāvēl jauna Saeima. Pilsētā un laukos satiktie pensionāri, kas dzīvo ar niecīgiem mēneša ienākumiem, kuru pensijas tiešām ir nepiedodami zemas, saka, ka politiķiem vairs nemaz netic un uz vēlēšanām neies.

Valmieras teātris valstī ir viens no labākajiem pēc visiem rādītājiem — ļoti spēcīgs aktieru sastāvs, daudzveidīgs repertuārs, par ko saņemtas Spēlmaņu nakts gada balvas, un tas liecina, ka šajā ziņā viss ir kārtībā. Protams, tehnoloģijas dažkārt netiek līdzi iecerēm un teātra labajām ambīcijām, un tā ir viena no lietām, kas nākotnē būtu jārisina, raugoties Eiropas Savienības fondu plānošanas virzienā. Siltināšanas programma reāli tiek plānota, labi, ka teātrim ir jauna ēka, jo vēsturiskās būves ir ļoti grūti nosiltināt. Šajā ziņā tā ir iespēja šo projektu veidot un konkrētajā virzienā strādāt. Domāju, ka stratēģiski tas ir ļoti svarīgs projekts, kuru īstenojot izdosies iegūt teātra energoefektivitāti, kā arī fasādes jauninājumus.

Pašlaik kārtējās kaislības uzvirmojušas ap valstij piederošās bankas «Citadele» jeb bijušās «Parex» bankas pelnošās daļas aktualizēto pārdošanu. Kā zināms, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ar banku biznesu nenodarbojas — tas neesot demokrātiski, it īpaši gadījumos, ja dalībvalsts ir jauna, tādēļ šogad ir pienācis laiks Latvijai pildīt solījumu pārdot banku «Citadele», kāds tika dots krīzes laikā.

Viņdien piezvanīja viens no mūspusē čaklākajiem un nesavtīgākajiem Jāņiem. Viņam ikdienā biežāk sanāk maisīties pa lielākiem un mazākiem celiņiem Vaidavas pusē, tur, kur agrāk Valmieras rajons ar Cēsu rajonu kopā stiķējās. Valmierieši kopš sākta gala bijuši svarīgāki, tāpēc Inčukalna šosejas malā gadu desmitiem par iebraukšanu rajonā ziņoja pamatīgs dzelzsbetonā mūrēts uzraksts Valmieras rajons. Pie tā ļaudis, dažādās viņiem svarīgās reizēs garām braukdami, bildējās i tajos laikos, i šajos. Tā teikt, zīmīga, pat vēsturiska vieta.

Jūnijs ir ļoti nozīmīgs laiks skolu absolventiem un viņu vecākiem, jo jāizdara atbildīga izvēle par to, kur mācīties tālāk. Tomēr nereti nākas secināt, ka, beidzot 9. klasi, jaunietim vēl īsti nav skaidra viņa tālākā karjeras izaugsme. Šajā gadījumā bieži var dzirdēt ieteikumu — «mācies turpat tālāk vidusskolā un gan jau trīs gadu laikā sapratīsi, ko darīt tālāk». Trīs gadi paiet ātri, un, stāvot jau 12. klases izlaidumā, atkal ir jāveic svarīga izvēle.