Pagājušajā nedēļā Latvija piedzīvoja sava veida vēsturisku notikumu – pēkšņi un negaidot sakarā ar uzticības zaudēšanu no amata tika atbrīvots ilggadējais nu jau bijušais airBaltic izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs vienā personā Martins Gauss.
Šis pavasaris man lielākoties atnācis ar pozitīvām emocijām, sastapti vairāki cilvēki ar tā sauktajiem bagātajiem mūžiem, no viņiem īsākās vai garākās sarunās dzirdētais licis pārdomāt līdz tam varbūt dzelžaini iekaltas lietas, atziņas...
No vienas puses šodien kaut kādā mērā tabu vajadzētu būt kritiskiem izteikumiem par naudas tērēšanu Aizsardzības ministrijas resorā.
Ātri skrien laiks. Grūts vai viegls, bet paiet. Allu šodien nevaru sazvanīt, viņa ir no Sumiem, bet Olena zina, ka viņas pagrabā atstātie marinētie gurķi vai nu gaida, vai gājuši bojā. Viņa ir no Hersonas.
Šī mēneša sākumā Jānim Baikam uzradās bēdubrālis – Jēkabpils novada galva Raivis Ragainis (Latvijas Zaļā partija), kuru KNAB aizturēja viņa darbavietā. Tajā pašā dienā, 3. aprīlī, politiķi atbrīvoja, apsūdzību neuzrādot.
26. aprīlī jau tradicionāli norisināsies Lielā talka. Tā ir viena diena mūsu kalendārā, kad pastiprināti tiek runāts par atkritumu izmešanu dabā, jo tie jau nekur nepazūd. Ko kāds nomet zemē, to kāds cits pacels.
Bijušais satiksmes ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie) pēc būtībā padzīšanas no ministra amata turpina pierādīt savu profesionālo mazspēju – šoreiz jau savā jaunajā, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja, amatā, kur darbu ir sācis ar ilgi gaidīto, uz birokrātijas mazināšanu vērsto izmaiņu būvniecības likumā atlikšanu tālākā plauktā.
Līdzīgi, kā veicam veselības pārbaudi pie ārsta, lai saprastu, kāds ir mūsu veselības stāvoklis, pirms mājas renovācijas uzsākšanas ir jānoskaidro ēkas tehniskais stāvoklis – kas jālabo un jāuzlabo.
Kādā saulainā rītā es pamodos leģendārā aktiera un režisora Alfrēda Jaunušana dzīvoklī.
7. jūnijā atkal būs kārtējais demokrātijas eksistences apliecinājums mūsu valstī – vietējo pašvaldību vēlēšanas. Kā tauta izvēlēsies, tā būs!
Nevaru izlemt, vai aiz pārdomu virsraksta likt jautājuma zīmi, jo ir daudz nezināmā, vai lai četri uzrakstītie vārdi izskan kā konstatējums, apgalvojums. Ja tā, tad slīkstam vienaldzības purvā, kuru tagad laikam moderni saukt par spēcīgu diplomātiju.
Stikla šķiedras rūpnīcai droši vien patlaban varbūt pat vairāk sāp savas ASV ražotnes likvidācija nekā pirms četriem pieciem gadiem, kad no tās nācās šķirties.
Es varētu teikt, ka ar mūsdienu tehnoloģijām esmu uz tu. Esmu uzaugusi ar pieeju datoram, tāpēc tas nav svešs, esmu gājusi līdzi arī ātrajai tehnoloģiju attīstībai.
Samērā nesen plašu ažiotāžu sacēla konservatīvās domas portāla Telos galvenās redaktores Agneses Irbes publiskotais atklātais paziņojums, kura būtība bija, ka valsts iestādes liedz portālam konkursa kārtībā iegūt finansējumu tā «nepareizo» uzskatu dēļ.
Iespējams, kādam citam koši sarkanie bumbuļi – pa pārītim pie foto radara staba – ar ķirbīšiem neasociēsies, katram jau sava iztēle.
Mēdz teikt, ka zivs pūst no galvas. Tīri filozofiski tas varētu nozīmēt, ka visas tās nebūšanas, kas šobrīd mūsu valstī skaitāmas noteikti desmitos, ja ne pat simtos, tomēr ir augšgala sastrādātas vai no obligāti darāmā tomēr neizdarītas.
Tieši šodien tapis zināms, ka Valmieras novada pašvaldība gatavo atvēršanai jaunu struktūrvienību – Iedzīvotāju mentālās labbūtības pārvaldi.
Valdība turpina «risināt» iesīkstējušas valsts pārvaldes likstas pēc sev ierastā mustura – publikas nomierināšanai izveidojot varonīgi skanošu pļāpātavu.
Februāra beigās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nolēma virzīt otrajam lasījumam likumprojektu «Grozījumi Izglītības likumā» par to, ka pamatizglītība turpmāk jāapgūst tikai klātienē, principā aizliedzot tālmācību no 1. līdz 9. klasei.
Rīt Saeimas sēdē tiks lemts par tādu jautājumu kā Latvijas izstāšanās no Otavas konvencijas jeb, ja citiem vārdiem, – par atteikšanos no kājnieku mīnu ražošanas, tirgošanas un izmantošanas aizlieguma.