Viedokļi

Visos laikos kāds politiķis iemanās sarīkot pretīgu skandālu un pat nokļūt aiz restēm. Nekā jauna. Taču galvaspilsētas domnieka Rūdolfa Brēmaņa uzvedība uzrāda «evolūciju».

Karadarbībai pārņemot Tuvos Austrumus, no šī reģiona steigšus nācās evakuēt arī vairākus simtus Latvijas pilsoņu, kam no valsts budžeta tika piešķirti 752 tūkstoši eiro.

Esat sastapuši skatienu, kas apbur? Vai varbūt tādu, kas met zibeņus?

Ir labi, ka mūsu valstī par ekonomikas lietām domājošie kungi un kundzes, kuri par to saņem algas no mūsu pašu nomaksātajiem nodokļiem, ar saviem ikdienas darbiņiem mēģina Latviju pēc iespējas vairāk izvilkt saulītē no tā visai dziļā pagraba, kurā tā pamazītēm esam ieslīdējuši. 

Beidzot varam pat faktuāli pierādīt, ka sportu un kultūru no politikas atdalīt nav sanācis.

Kā rēķina igauņu uzņēmums Alexela, katrs ASV dolārs, kas nāk klāt naftas barela (158,99 litri) cenai, par eirocentu palielina degvielas litra cenu Baltijas valstu uzpildes stacijās.

Daudz tiek runāts par to, ka bērni un jaunieši pārāk daudz brīvā laika pavada viedtālruņos. 

Februāra beigās Rīgas pilsētas tiesa krimināllietā par krāpšanu lielā apmērā piesprieda reālus cietumsodus bijušā Rīgas mēra Nila Ušakova (Saskaņa) diviem bijušajiem autovadītājiem, kā arī pieņēma lēmumu, ka viņiem jāatmaksā uzņēmumam līdzekļi, kurus tiesa atzina par iegūtiem krāpnieciskā ceļā.

Laikos, kad bērna dzimumu māmiņa uzzināja tikai mazulītim piedzimstot, līdz atklāsmes brīdim visbiežāk cerēja, ka tas būs zēns – pirmdzimtais, saimnieks, mantinieks, kareivis, sargs, strādnieks...

Kopš 2021. gada jūlija mūsu kalendārs papildināts ar vairākām atceres dienām. 2. marts noteikts kā «Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās piemiņas diena».

Latvieši runā latviešu valodā, un mūsu nav daudz. Ir ļoti labi, ka jaunieši saprot angļu valodu un runā tajā, un liela daļa arī brieduma gados to saprot.

Drīz mēs, Latvijas sabiedrība, uzzināsim par sevi interesantas lietas. Džins no pudeles ir palaists brīvībā: arvien uzstājīgākas kļūst runas, ka cilvēkiem jāļauj izņemt savus pensiju otrā līmeņa uzkrājumus*.

Ik pa laikam nākas dzirdēt vārdu salikumu «finanšu pratība», kas tāpat kā daudzas citas prasmes veidojas ar laiku.

Vakar Ukrainas galvaspilsētā Kijivā ar solidaritātes apliecinājumiem ukraiņu tautai, kura jau apaļus četrus gadus cīnās pret pilna mēroga Krievijas agresiju, ieradās daudzu Eiropas un pasaules valstu līderi, viņu vidū arī Eiropas Savienības vadošās amatpersonas – Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta. 

Plašas un kaismīgas diskusijas ir izraisījis Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) paustais viedoklis par nepieciešamību «stiprināt politisko atbildību» valsts kapitālsabiedrībās, tostarp tādēļ, ka šādas ieceres varbūtēja īstenošana dzīvē kļūs par pagriezienu prom no līdzšinējā valsts kapitālsabiedrību depolitizācijas kursa.

Šodien paiet četri gadi, kopš asiņainais Kremļa punduris sāka mūsdienu civilizētajā Eiropā līdz tam neiedomājamu agresiju pret mierīgu kaimiņvalsti, tajā rītā līdz zobiem nobruņotie Krievijas karapulki ielauzās Ukrainas teritorijā, uzbrūkot gan pa sauszemi, gan pa jūru, gan no gaisa...

«Ja nebūtu kara, mēs nesatiktos,» arvien biežāk dzirdu sakām ukrainietes, kuras kara laikā esmu satikusi Valmierā, un pašlaik viņas ir tās, kas uzsver, ka jādomā pozitīvi, jo «parastam cilvēkam vispirms ir jāpadomā par sevi».

Ziemas spēles piekaļ pie televizora ekrāniem pat tos, kurus ikdienā neinteresē sporta ziņas. Tikmēr pazīstams sporta žurnālists ietekmīgā ziņu portālā donkihotiski aicina skolas sargāt no olimpiskās kustības propagandas.

Pirms nepilna gada manā mājā notika aptauja par to, vai vēlamies, lai vēl viena kompānija ievilktu savu optisko kabeli.

Tiešsaistes platformā manabalss.lv ir izvirzītas divas iniciatīvas, no kuru apspriešanas Latvijas likumdevējiem acīmredzami nekādi neizdosies izvairīties un kuras abas tikpat acīmredzami jau sastopas ar t.s. finanšu sektora pretestību.