Valmieras sportistiem, sportotājiem un viņu atbalstītājiem būtu lietderīgi censties sev uzaudzēt biezāku ādu. Vidzemes Olimpiskā centra attīstībai piešķirtie līdzekļi citiem, kuri sevi uzskata par netaisni apdalītiem, ir kā dadzis acī. Protams, šajā laikā tādam valsts budžeta dāsnumam* skaidrojumi tiek meklēti 12. Saeimas vēlēšanu cīņu apsvērumos.
Šajās dienās par atkāpšanos no amata paziņoja Nacionālās apvienības pārstāve — tieslietu ministre Baiba Broka. Ģenerālprokuratūra atstāja bez ievērības viņas sūdzību par Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu nepiešķirt B. Brokai augstākās kategorijas pielaidi pie valsts noslēpumiem, bet bez šādas atļaujas pilnvērtīga ministrēšana kaut kā nesanāk.
Es nesaprotu un nevaru palikt mierā!
2013. gadā maijā es jau twiterī mazliet pacilāju šo tematu — par plānoto Valmieras rajona zīmes demontēšanu, tad man atbildēja, ka Kocēnu novads par to diskutē un domā, ko darīt — par iespēju likt citur, atjaunot, atstāt turpat... Šķita, ka līdzcilvēkiem pietiks prāta un iespēju saglabāt vēsturisku liecību.
Viņtrešdien Cēsīs, mājīgās Vidzemes koncertzāles telpās, konferencē «Cēsis Pasaulē» līdzās citiem tematiem daudz tika runāts arī par Latviju pametušajiem tautiešiem, viņu atgriešanu mājās utt. Klausoties runātājos — vēstniekos un valsts pārvaldes pārstāvjos, nevarēju saprast — raudāt vai smieties par to, cik daudzu gaismas gadu attālumā šie ļaudis ir no ikdienas realitātes, ar kuru tūkstošiem latviešu emigrantu nākas saskarties dienu no dienas.
Aizvadītajā nedēļā Cēsīs notikušajā konferencē «Cēsis pasaulē» par to, kā veicināt sadarbību ar diasporu Lielbritānijā, runāja Latvijas Republikas vēstnieks Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē Andris Teikmanis.
Viņpiektdien, pārskatot jaunāko Vidzemes policijas informāciju, šokēja ziņa par Valkas novadā ceļmalas grāvī atrasto sirmgalvja līķi. Visticamāk viņš gājis bojā sadursmē ar kādu transporta līdzekli.
Patīk mums tas vai nē, bet jauno izpildītāju konkurss «Jaunais vilnis» savas pastāvēšanas gados kļuvis par Jūrmalas zīmolu, vairojot atpazīstamību un līdz ar to piesaistot šim kūrortam apmeklētājus ne tikai savas norises laikā, bet visas sezonas garumā.
2014. gada 11. jūlijā Administratīvā apgabaltiesa pasludināja spriedumu lietā par prettiesisku koku izciršanu J. Daliņa stadionā Valmierā. Ar tiesas spriedumu nolemts atzīt par prettiesisku Valmieras pilsētas pašvaldības domes 2010. gada 14. oktobra lēmumu Nr. 464.
Kam gan «Vienotībai» vajadzīgi konkurenti un nelabvēļi? Tā pati prot sev vissāpīgāk ieriebt!
Gribi vai negribi, ar lielu nožēlu jāsecina: nudien kā tāda prostitūta pārdodas. Tiesa, dāma jau krietnos gados, bet gribētāju joprojām netrūkst. Kam vairāk naudas, tam arī labprātīgāk atdodas. Latvijas lielākā vērtība — zeme un meži jau izpārdoti pa labi un kreisi, uzturēšanās atļauju tirgošanas bizness joprojām zeļ. Un tas notiekot it kā cēla mērķa — valsts budžeta — vārdā. Lai vai kā, bet arī tā taču ir klaja pārdošanās. Valsts eksistences pamatvērtība ekonomika lielākoties jau nonākusi Krievijas jaunbagātnieku rokās, tādēļ pamatots ir apgalvojums, ka pašlaik mēs piedzīvojam nevis politisko, bet gan ekonomisko okupāciju, kura piesegta ar skaistiem jaunvārdiem — investīcijām un investoriem.
Otrdien Krievijas TV kanāli gluži kā astoto pasaules brīnumu rādīja reportāžu, kurā pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas boss pasniedza Malaizijas pārstāvim abas 17. jūlijā notriektās Malaysia Airlines pasažieru lidmašīnas melnās kastes. Reti kurš pasaulē šaubās par to, ka abos oranži krāsotajos sarunu ierakstīšanas automātos vairs nav ne miņas no jelkādiem, ja tādi vispār bija, pasažieru dižvedēja Boeing pilotu sarunu fragmentiem raķetes trāpījuma sakarā. Vai gan citādi tik ilgi Doņeckas separātistiem vajadzēja klīrēties ar šo lietišķo pierādījumu atdošanu? Tajā pašā laikā Krievijas masu mediji satraukušies par to, ka joprojām netiekot veidota starptautiskā izmeklēšanas komisija, kā to nospriedusi ANO...
Šīs nedēļas sākumā nu jau otrais kandidāts (precīzāk kandidāte) noraidīja piedāvājumu ieņemt vakanto veselības ministra krēslu, kas atbrīvojās pēc tam, kad jūlija sākumā par savu demisiju paziņoja Ingrīda Circene, kura veselības aprūpes nozarē tā arī nespēja veikt pašas iecerētās reformas — gan vairāku nozares organizāciju pretestības dēļ, gan rodoties pretrunām ar kolēģiem no varas partiju rindām.
Arvien vairāk sāk likties, ka Jūrmalas pilsēta Latvijas ģeogrāfiskajā kartē pamazām pārvēršas par autonomu Krievijas valsts piedēkli. Šķiet, no latviskā tajā palicis vien nosaukums. Par to paldies jāsaka mūsu likuma iztapīgajiem kalpiem, kuri mērķtiecīgi, pieņemot pareizos lēmumus, par santīmiem pārdevuši šo pilsētu — pērli krievu bezgaumīgajiem miljonāriem.
Vai, cik daudzus interesantus cilvēkus no visas pasaules jau esmu satikusi Vispasaules Cēsnieku dienās! Vakar man stādās priekšā cēsniece no Kanādas. Viņa izstāsta, kāds bijis viņas ceļš: studējusi Vācijā, tad viņai tur nav paticis, tad devusies tālāk pasaulē...
Visa pagājušā nedēļa un laikam arī vēl pirmdiena policijai, tostarp ceļu policijai Ziemeļvidzemē, noteikti pagāja lielā mūzikas festivāla Positivus zīmē. Kur tik daudz tautas vienkop, tur ne tikai narkotiku meklētājiem suņiem vien galvas iet riņķī un nāsis streiko, gaisā jaušot ceptas gaļas un pīpētas zālītes kokteili. Kur daudz braucēju ar mašīnām un motocikliem, tur vīriem salātzaļajās vestēs darba netrūkst. Tomēr — neba tikai Salacgrīvā tajās dienās bija satiksme pa lielākiem un mazākiem celiņiem un pa vidu arī kāda problēma autovadītājiem.
Droši vien pašlaik nav cilvēku, ģimeņu un vispār daudz vietu pasaulē, kur nepārrunā to, kas noticis Ukrainā. Ukraiņu cīņu par savas valsts neatkarību daudzi vēl vērojām caur pirkstiem, sakot, ka netaisnība notiek, jo lielvara Ukrainu nevēlas izlaist no saviem nagiem, bet tagad 298 nekā ar šo konfliktu nesaistītu cilvēku bojāeja likusi daudz spēcīgāk pārvērtēt to, kas vispār ir atļauts tādai lielvarai kā Krievija. Un kas to atļauj?
12. Saeimas vēlēšanu kampaņa tiek palēnām aizsākta, «lielajām» partijām nosaucot sarakstu «lokomotīves» un svarīgākos «vagonus», tāpat kandidātus Ministru prezidenta amatam. Tomēr šajā ziņā ir vērojama bērnišķīga mānīšanās, minot cilvēkus, kas novembrī tik un tā «paliks savā vietā».
Es neteiktu, ka lielmanīga tērēšanās latviešiem būtu sveša lieta — lai atceramies no klasiķa Andreja Upīša Zaļās zemes vecā Brīviņu saimnieka izdarības krogā vai Rūdolfa Rūdupa lepno karieti, kādas nebija pat baronlielskungam, no Jāņa Streiča filmas Rūdolfa mantojums. Vēl pavisam nesenā pagātnē literāros tēlus pārtrumpot centās kāds no Šķēles valdības administrācijas, 2000. gadā klusībā izbūvējot atpūtas kompleksu Ministru kabineta ēkā, un pēdējās Godmaņa valdības finanšu Slakteris, 2008. gada taupības režīmā gādājot savai ministrijai ādas dīvānus un remontu vairāku desmitu tūkstošu latu vērtībā. Vien tāda atšķirība, ka Brīviņš un Rūdups savas turības izrādīšanai maksāja no pašu kabatas, kurpretī mūsdienu varoņi savu iegribu apmierināšanai tērēja valsts budžeta līdzekļus.
Kopš Latvija ir pilntiesīga ES dalībvalsts, kas tik nav piedzīvots mūsu lauku sētās, kur lauksaimniekiem saimniekot, ražot un galu galā arī dzīvot arvien vairāk liek pēc Eiropas Komisijas regulām. Kādi tik jauninājumi, termini un nostādnes pa šo laiku nav lauku ļaudīm priekšā nākuši. Nenoliedzami, visā tajā arī pozitīvā ir bijis pietiekami daudz. Šoreiz nerunāsim par lielo lauksaimnieku vērienīgi realizētajiem ES SAPARD un vēlāk saimniecību modernizācijas projektiem, kuru rezultātā arī mūsu pusē tapa ne viens vien valstī modernākais piena ražošanas komplekss. Svētki, saņemot ES atbalstu, savulaik bijuši ne tikai pilīs, bet arī būdiņās.
Domājams, ne vienu vien uzņēmēju un darba ņēmēju (strādājošo) ir satraukušas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aktivitātes ēnu, pelēkā, melnā vai vēl kāda tur tirgus apkarošanas virzienā. Kā zināms, šī iestāde ir nolēmusi vai arī tai dots rīkojums ķerties pie ēnu ekonomikas apkarošanas uzreiz pa nozarēm, par kurām ir aizdomas, un bieži vien pamatotas, ka tajās pastāv liels pelēkais sektors — nereģistrēti pakalpojumi, par kuriem netiek maksāti nodokļi, aplokšņu algas utt.