Laikā, kad visiem apzinīgajiem Latvijas pilsoņiem vajadzētu intensīvi gatavoties 12. Saeimas vēlēšanām, ar milzu interesi pētot kandidātu priekšlikumus un ar sajūsmu dalīties iespaidos par kārtējo samazgu porciju, kuru pretendents uz augsto namu A uzgāzis uz galvas pretendentam B, plašsaziņas līdzekļu virsrakstos nonākusi pavisam cita tēma.
Esmu bezgala laimīgs, ka šāds turnīrs — Deivisa kausa izcīņas mačs Eiropas-Āfrikas 1. grupā starp Latvijas un Austrijas tenisa izlasēm — notiek Vidzemē. Tenisa tradīcijas vidzemniekiem ir pietiekamas, tomēr līdz šim Latvijas Tenisa federācijai plašāk zināmi reģioni bija tikai Rīga un Liepāja, kamēr mēs, vidzemnieki, kaut kur pa mežiem spēlējām... Šī vienlaikus ir arī atzinība Vidzemei par to, ka mēs varam izaudzināt spēlētājus Latvijas izlasei.
Kur paliek mūsu maksātie nodokļi? Tā vaicā tie, kas brauc pa bedrainiem ceļiem, sakot, ka lauž mašīnu. Tā saka tie, kuru bērni uzsāk studijas augstskolās, jo, ja nav izdevies tikt tā sauktajās budžeta vietās, tad vecākiem jādomā ne tikai par taupīšanu, bet jau par aizņemšanos. Taču vēl nesaprotamāka ir valsts attieksme, izvērtējot iedzīvotāju vajadzības veselības nozarē.
Ja mums būtu vairāk naudas, mēs būtu laimīgi, mēs slimotu mazāk, mazāk šķirtos, mums būtu vairāk bērnu un mēs dzīvotu ilgāk.
Premjerpartija cenšas uzjundīt medijos ažiotāžu ap sava «lācīša/lāčplēša» topošo amatu Eiropas Savienības valdībā, it kā tiešām runa būtu par kaut ko līdzvērtīgu olimpiskajai zelta medaļai vai «Oskara» kinobalvai.
Tai publikas daļai, kas ar teju izmisīgām cerībām jau labu laiku seko līdzi Latvijas ekspremjera Valda Dombrovska gluži vai amerikāņu kalniņiem līdzīgajām svārstībām ceļā uz Briseles varas vertikāli, vakardien ap pusdienlaiku beidzās gaidīšanas svētki. Tika oficiāli paziņots, ka mūsu valsts veiksmes stāsta īstenotājs ieguvis Eiropas Komisijas viceprezidenta amatu ar atbildību par eiro un sociālo dialogu.
Katrs, kam bijusi darīšana ar metināšanu vai kas tikai tās tuvumā stāvējis, labi zina, kas pēcāk notiek ar neuzmanīgu cilvēku spožās gaismas ietekmē. Ja acīs nonāk tā saucamie zaķīši, līdz ar tiem klāt ir arī apsārtums un neciešamas sāpes.
Viena no tēmām, kuru ar lielu entuziasmu mēdz piesaukt pretendenti uz nākamās Saeimas deputātu posteņiem, ir atbalsts vietējiem ražotājiem. Atsevišķu kandidātu ierosinājumi šajā virzienā vispār robežojas ar nezinātnisko fantastiku, kas gan nav nekas jauns. Vienlaikus nav šaubu, ka jautājums par atbalstu vietējiem ražotājiem, piemēram, valsts un pašvaldību iepirkumos, ir vairāk nekā aktuāls, jo Latvijas šā brīža likumdošana tām iestādēm un organizācijām, kuras tiešām vēlas izmantot vietējā kartupeļu audzētāja un galdnieka pakalpojumus, rada vairāk problēmu nekā priekšrocību.
Kad izaugsi liela, tu būsi māksliniece? Ne gluži māksliniece, es būšu advokāte, sacīja kāda maza meitene. Kas būsi tu? Es būšu laba restorāna pavārs. Nevis parasts pavārs, bet pats labākais. Kāpēc? Būs vairāk naudas, tad varēsim aizbraukt uz Losandželosu un spēlēt kazino.