Viedokļi

«Mans vīrs pelna labi, mēs pelnām abi,

Un tas lai paliek tikai manā ziņā,

Cik es iebāžu frizieres ķiteļa kabatiņā.»

Sociālajos tīklos redzēju video, kur ārzemēs meitene, kas ir apmēram manā vecumā, uzstādījusi diagnozi diezgan nopietnām mentālām slimībām un par to arī lepni stāsta savos sociālajos tīklos.

Interesanti, kas īsti slēpjas aiz Vienotības veterāna Jāņa Reira publiskā prātuļojuma, ka varbūt vajadzētu paplašināt valdības koalīciju ar Apvienoto sarakstu? Pieļauju – tikai liekulīga «ēsma āķim».

Katru jaunu valsts budžetu skatot, tiek īpaši izvērtēta labklājības sfēra, un jau tagad zināms, ka par kapeikām, bet tomēr nākamajā gadā pieaugs valstī noteiktais minimālās algas apmērs un līdz ar to arī jāgarantē to pabalstu izmaiņas, kas nosacīti ļauj cilvēkiem izdzīvot un iztikt.

Latvijā, visticamāk, nebūs pārāk daudz cilvēku, kas ir pazīstami ar izcilā (bez pārspīlējuma) franču rakstnieka Luī Ferdinanda Selīna daiļradi.

Evikai Siliņai, veidojot valdību, tās programmā tūdaļ aiz uzdevumiem valsts aizsardzības stiprināšanā tika izteikta arī vajadzība būtiski samazināt birokrātiju.

Labklājības ministrija paziņojusi, ka taupības dēļ cilvēki ar maznodrošinātā statusu no nākamā gada vairs nesaņems pārtikas pakas.

Šonedēļu arī mūsu infotelpu aizpilda divu bijušo PSRS sastāvdaļu «eiroizvēles»: pagājušajā svētdienā Moldovā notika referendums par integrāciju Eiropas Savienībā; šajā nedēļas nogalē Gruzijas parlamenta vēlēšanas noskaidros, vai arī tā ies šo ceļu. 

Kaut arī kāda sprigana mūsu novadniece šobrīd atkal kaut kur pa augstiem kalniem pasaulē kāpelē vai varbūt jau laimīgi nokāpusi lejā, manas pārdomas šoreiz nav par kalniem, bet gan par it kā pasaules jumta organizāciju ANO (Apvienoto nāciju organizācija) un tās vēlēto vadoni, kas nupat atļāvies tādu gājienu, par kuru viņu, skaidri latviski norādot, vajadzētu ar sūdainu koku patriekt gan no kabineta Ņujorkā, gan no lielās politikas vispār. 

Skandāls patiesībā ir ļoti nopietns: ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs trešdien ieradās Krievijas pilsētā Kazaņā uz šīs valsts prezidenta Vladimira Putina organizēto BRICS samitu, kas ir vērienīgākais starptautiskais pasākums, ko Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam izdevies sarīkot kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī. Iepriekšējo BRICS samitu, kas pērn notika Dienvidāfrikas pilsētā Johannesburgā, Putins izlēma neapmeklēt, ņemot vērā pirms tā Starptautiskās krimināltiesas 2023. gada martā uz viņa vārda izdoto aresta orderi par bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Gana plašu rezonansi raisījis Rēzeknē notiekošs tiesas process, kurā tiek skatīta organizācijas «Gribu palīdzēt bēgļiem» projektu vadītājas Ievas Raubiško lieta. 

Teic, ka muļķībai nav robežu. To, ka tai ir lielas iespējas plesties ne vien plašumā, bet arī augšup un pārvarēt, ja nu ne gluži Zemes pievilkšanas spēku, tad saprātīgas domāšanas robežas gan, apliecina pie Ādažu militārās bāzes nesen uzslietā «Militarizētās tēlniecības kompozīcija».

Oktobris pie mums vairs nav veļu mēnesis vai lapkritis, bet laiks, kad dzīvai būtnei pagriežam muguru – cilvēks atgriežas darbos, pilsētas siltumā, bet savu dzīvnieku atstāj, kur pagadās.

Finišam tuvojas tiesas prāva, kurā biedrības Gribu palīdzēt bēgļiem projektu vadītāju Ievu Raubiško apsūdz par nelikumīgas robežas šķērsošanas organizēšanu personu grupai. 

Domāju, visi latvieši zina, ka rudens galvaspilsēta ir Sigulda, tur paveras visskaistākie rudens skati, kad saule rotājas uz zeltainajām koku lapām.

Ierobežojumi darbaspēka pieejamībā liek uzņēmumiem domāt par veidiem, kā strādāt gudrāk, tostarp ieguldot darbinieku prasmju un zināšanu attīstībā.

Pagājušajā nedēļā interesenti Jāņa Dombura vadītajā raidījumā «Kas notiek Latvijā?» varēja vērot vārdu apmaiņu starp finanšu ministru Arvilu Ašradenu (JV) un dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» būvniecības koordinatoriem. 

Klimata un vides ministrija (KEM) plāno turpināt programmu, kas dotē elektroauto vai hibrīdauto ar ārēju uzlādi iegādi iedzīvotājiem, īpaši daudzbērnu ģimenēm. To līdz šī gada beigām finansē no Emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta (nevis valsts budžeta) līdzekļiem.

«Es katru dienu domāju par savu vietu nākotnes infrastruktūrā,» teica talantīga meitene, ģimnāziste.

Dziesmu un deju svētku māksliniecisko kolektīvu vadītājiem darba samaksu veido pašvaldības piešķirtais atalgojums un valsts budžeta mērķdotācija. Proporcionāli valsts mērķdotācijas daļa līdz šim veidojusi samaksas mazāko daļu. Cenšoties rast pienācīgu risinājumu un mainīt darba samaksas sistēmu, domājot par Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstību un saglabāšanu, turpmākos trīs gadus valsts uz pusi palielinājusi mērķdotācijas apjomu Dziesmu un deju svētku māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai.

Vakar valdības ārkārtas sēdē tika precizēti pēdējie skaitļi Finanšu ministrijas sagatavotajā likumprojektā par 2025. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam.